Iesaki rakstu: 
„Krievijā no sala mirušo cilvēku skaits šoziem pieaudzis līdz 207 cilvēkiem, bet no apsaldējumiem cietuši vairāk nekā 4,5 tūkstoši cilvēku, paziņojis Veselības ministrijas pārstāvis. Visvairāk sala dēļ mirušo bija Tjumeņas apgabalā – 41 cilvēks, Čeļabinskas apgabalā – 37 un Altaja novadā – 24 cilvēki. Sinoptiķi prognozē tālāku gaisa temperatūras pazemināšanos vairākos Krievijas apgabalos.”
Izlasot šo Latvijas Avīzes rakstiņu, atceros, ka šorīt TV rīta ziņās dzirdēju - Latvijā šoziem no decembra itkā nosaluši jau 122. Lai precizētu, jautāju Google. Atbilde – šoziem nosaluši Latvijā jau 114.
Salīdzinot mūsu aptuveni 2 miljonus, no kuriem 114 miruši no sala, ar 142 miljoniem Krievijas iedzīvotāju, no kuriem 207 nosaluši, un Indijas 1,2 miljardiem, no kuriem šoziem nosaluši 233, pārskrien šermuļi. (Visā pagājušā ziemā Indijā nosalušo skaits nesasniedza 400!)
Necentos veikt precīzus aprēķinus, (precizējiet!), bet sanāk, ka Latvijas nabadzīgās tautas skaita optimizācija tiek veikta 40 (četrdesmit) reizes sekmīgāk nekā Krievijā, nemaz nerunājot par Indiju. Un tas panākts 22 gados, kopš Krievija atdalījās no mums.
Mums jau esot ap tūkstoti miljonāru, (ne jau katram no tiem to tikai pa vienam), tad Godmaņa Šķēles, Lemberga, Šlesera un & Co. darbība ekonomikas un lauksaimniecības apzinātā sagraušanā, medicīnas likvidācija, - tādi bija paņēmieni lieko optimizācijai, bet par tik augstiem rezultātiem pat iedomāties nevarēju.
Rakstu, ko domāju, un atgādinu to, ko kādreiz teica Vasīļijs Ivanovičs krievu laika klasiskaja anekdotē: „Dūmai, Peķka!...”
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
