Iesaki rakstu: 
Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas. Jau tā katastrofālā situācija uz ceļiem svētku laikā pasliktinās vairākas reizes. Pirmkārt, tāpēc, ka vieglprātīgi huzāri nolemj braukt dzērumā, otrkārt, bieži vien lielā sniega daudzuma dēļ kustība pati par sevi kļūst bīstamāka.
Šogad liels „paldies” par satiksmes drošības pasliktināšanos, protams, jāsaka arī Rīgas domei. Rīgas autovadītājus un gājējus dome šogad ar ielu tīrīšanu ciniski uzmeta, tādējādi sniedzot roku visiem tiem negadījumiem, kas šoziem nenotīrīta sniega dēļ notiks Rīgā.
Rīgas domes destruktīvajām pūlēm nolēma pievienoties arī daudziem labi pazīstams latviešu jurists un Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, kurš pavisam nesen sociālajā tīklā Twitter ar vairākiem tūkstošiem savu sekotāju padalījās ar viena ātruma kontroles radara atrašanās vietu.
A. Borovkovs tā izdarīt nolēma acīmredzot tāpēc, ka trešo vietu bojāgājušo reitingā uz Eiropas ceļiem uzskata par neapmierinošu rezultātu. Acīmredzot viņš domā, ka Latvijai šajā reitingā vajadzētu virzīties nevis uz leju, bet gan uz augšu, un tāpēc nolēma ar savu tvītu sabotēt ceļu policijas darbu.
Svarīgi saprast, ka brīdināt autovadītājus par radaru A.Borovkovs nolēma tieši pirms Ziemassvētku vakara, kad jau bez A. Borovkova palīdzības uz ceļiem notiek liels skaits negadījumu.
Par šī brīdinājuma pamatotību A.Borovkova sekotāju vidū sākās diskusija komentāros. Daži no viņiem uzstāja, ka, neskatoties uz radaru negatīvo reputāciju, to galvenais mērķis ir paaugstināt satiksmes drošību un tai skaitā glabt cilvēku dzīves. Citi bija pārliecināti, ka A.Borovkovs visu darījis pareizi un ka stučīt par radariem vajag jo biežāk, jo labāk.
Lai nomierinātu aizkaitinātos komentētājus, A.Borovkovs nolēma iejusties viņam ļoti raksturīgā gudra veča lomā un, ierakstot komentāru “Nu re, sastapās divas pretējas filozofijas” mēģināja novirzīt sekotāju uzmanību uz katra cilvēka tiesībām uz personīgo viedokli.
No tā visa var izdarīt divus secinājumus. Pirmkārt, jurists A. Borovkovs ir gatavs absolūti atklāti spļaut ceļu policijai sejā, nejūtot nekādu sirdsapziņas pārmetumu. Otrkārt, A. Borovkovs uzskata, ka ceļu satiksmes noteikumi ir filozofija, kuras īstenošana nav obligāta.
Vai šis tvīts bija A. Borovkova sniegto juridisko pakalpojumu reklāma? Grūti pateikt. Tomēr, ja jums atņema tiesības par ātruma pārsniegšanu vai braukšanu dzērumā, tad pirmais, pie kura es vērstos pēc palīdzības jūsu problēmas "kārtošanai", būtu Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
