Iesaki rakstu: 
Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs mazturīgo iedzīvotāju grupa, kā arī ģimenes, kurām paralēli bērnu skološanai ir vēl hipotekāro maksājumu slogs. Šis rudens būs skarbs, un mēs visi būsim vienā laivā – pensionāri, skolotāji, uzņēmēji, politiķi neatkarīgi no statusa un līdzšinējā ieņēmumu līmeņa. Ja tā laiva (valsts ekonomika) grims, tad mums visiem ir risks atrasties jūras dibenā.
Ekonomiskā spriedze radīs dažādus valsts iekšējos drošības riskus, sākot ar noziedzības līmeņa pieaugumu. EŠobrīd nav un nevar būt vienas burvju nūjiņas, kā šo krīzi novērst, bet ir skaidrs, ka jau "vakar" valdībai vajadzēja iedarbināt krīzes pārvarēšanas scenāriju. Ar pensiju indeksāciju, minimālās algas palielināšanu un vienreizējiem pabalstiem nepietiks. Šobrīd jāapvieno valsts gudrākās galvas, un jāmeklē risinājumi.
Es prognozēju šādus riskus, kas mūs sagaida rudenī: pasliktināsies kriminogēnā situācija valstī, uzņēmēji cīnīsies ar bankrota riskiem un daudzi šai cīņā zaudēs. Līdz ar to pieaugs bezdarbs. Diemžēl šai cīņā zaudēs arī maznodrošinātie un ģimenes ar bērniem, hipotēku bagāžā un vecākiem, kuriem jāpalīdz. Mums ir risks pieredzēt, sākot no zādzību, laupīšanu skaita pieauguma līdz pat sabiedrības nemieriem.
Ja cilvēkiem nebūs, par ko nopirkt maizi un sagādāt sev siltumu, cilvēkos strauji pieaugs neapmierinātība. Šis ir tikai loģisks secinājums. Izaicinājumu priekšā būs uzņēmēji, jo līdz šim pat veiksmīgās nozarēs strādājoši biznesi saskarsies ar reāliem bankrota riskiem. Tas savukārt veicinās ēnu ekonomikas attīstību, jo ekonomēts tiks uz nodokļu rēķina. Bankrotēs mājsaimniecības, ņemot vērā pieaugošās izmaksas, kas neatcels ikmēneša maksājumus par banku sniegtajiem kredītiem.
Šodien svarīgi uz ekspertu viedokļiem balstīti gudri valdības lēmumi. Esmu pārliecināts, ka šobrīd nopietni jāizvērtē pievienotās vērtības nodokļa atcelšana uz konkrētu laika posmu noteiktam pārtikas preču grozam, nevis opozīcijas ieteikums uzreiz "jāizmet mēslainē". Piekrītu, ka šis lēmums atstās būtisku ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, tai pašā laikā esmu pārliecināts, ka ir tēriņi, no kuriem mēs spējam un varam atteikties.
Par drošības spilveniem jādomā ne tikai uzņēmēju, mājsaimniecību, bet arī valsts pārvaldes līmenī. Jāizvērtē, kur varam "savilkt jostas" un samazināt izdevumus. Ir jāapsver iespēja palielināt akcīzes nodokli atsevišķiem produktiem, piemēram, alkoholam, cigaretēm, arī e-cigaretēm utt. Atkārtoti jāizvērtē jautājums par obligāto biodegvielas piejaukumu. ZZS frakcijas priekšlikums no 1.aprīļa atcelt šī regulējumu stāšanos spēkā tika noraidīts, neskatoties uz faktu, ka šis regulējums palielinās spiedienu uz pārtikas cenām.
No valdības spējas tālredzīgi un pārdomāti jau šodien pieņemt gudrus lēmumus, vadoties nevis no ekseļa tabulā redzamiem skaitļiem, bet, ieklausoties ekspertu padomos, un citu valstu pieredzē, vārda tiešā nozīmē ir atkarīga mūsu spēja izdzīvot.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
