Latvijai jābūt citai pieejai, apkalpojot un piesaistot kravas

Ogles bija kravu veids, kas palīdzēja saglabāt apgrozījumu pēdējos gadus gan dzelzceļam, gan ostām. Ar šīm kravām jābūt ļoti uzmanīgiem. Ir tendences, ka patērētāji no oglēm vēlas atteikties. Eiropa no Krievijas oglēm var atteikties politisku lēmumu iespaidā. Eiropa var pārslēgties uz Latīņamerikas oglēm un tās vest ar "Panamax" kuģiem. Tātad jāskatās uz citām kravām un citādāk jāstrādā ar Krieviju. Tā strādāt ar Krievijas dzelzceļu kā bija līdz šim, kad varēja aizbraukt uz Maskavu, un pirtī sarunāt visa gada dzelzceļa kravu apgrozījumu vairs nevar un tas nedarbojas.

Tā notika Uģa Magoņa laikā. Tagad ir izmainījusies vadība arī Krievijas dzelzceļā. Turklāt Krievijā vispār mainās pieeja tranzīta nozarei. Latvijai šādā situācija nāksies ieguldīt vairāk laika, un ar vienkāršām labām personiskām attiecībām nevarēs situāciju risināt. Viena no pieejām Krievijā, kuru varētu izmantot Latvijas pārstāvji, ir iet tālāk Krievijas reģionos. Ja gribam mazināt Krievijas kravu kritumu, tā ir vienīgā pieeja - strādāt ar reģioniem, ar guberņām. Piemēram, doties uz Baškīriju. Tur tad arī runājam par kravām un mēģinām noturēt apgrozījumu.

Domāju, ka Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadība to saprot. Tikai situācija pēdējā laikā mainījās tik strauji, ka pārmaiņu vēl nebija un turpinājās vecā pieeja. Bijām pārāk atkarīgi no viena pasūtītāja un viena kravu veida, un neesam nodrošinājušies ar citiem klientiem. Dzelzceļā mainās stratēģiskā pieeja, un notiek lietu pārskatīšana.

Interesants reģions ir Ķīna, taču, ja iepriekš tā bija kā viens no kravu saimniekiem, tad tagad apkārt Ķīnai attīstās citas valstis, piemēram, Malaizija, Vjetnama un Taizeme. Šajā situācijā Ķīnā veidojas viens no lielākajiem sadales kravu punktiem Āzijā. Te ir jāsāk pa tiešo runāt ar Ķīnu, arī rudenī gaidāmajā "16+1" valstu vadītāju samitā Rīgā. Turklāt vajag veikt vairākus mājas darbu uzdevumus, lai samits nebūtu ķeksīša pēc. Pēc tam prezidenti un ministri paraksta sagatavotus līgumus un vienošanās. Sagatavošanās jāveic LDz, uzņēmējiem, stividoriem - visiem tiem, kas tiešā veidā ir ieinteresēti biznesā, apgrozījumā un peļņā.

Ja sarēķina visus tarifus, Rīgas osta joprojām Austrumu - Rietumu virzienā ir īsākais un izdevīgākais ceļš. Tikai tarifu dēļ konkurenti nevar paņemt kravas. Taču reizēm konkurenti bija aktīvāki, īpaši, ja runa ir par lietuviešiem. Vienā brīdī bijām paši pārāk aizņemti ar sevi un gulējām uz lauriem, domādami, ka viss paliks pa vecam un kravas pašas atnāks. Pasaule rāda pavisam citas pazīmes.

Ja runājam par kravām no Tālajiem Austrumiem, no Ķīnas, visperspektīvākās ir konteineru kravas. Kad pirms vairākiem desmit gadiem padomju laikos tika veidotas trīs lielākās Latvijas ostas, jau stratēģijā tika noteikts, ka Rīga būs konteineru osta, Ventspilī - lejamās kravas un Liepāja - kara osta. Rīga ir vispiemērotākā vieta šim kravām gan no attāluma, gan apkalpošanas kultūras, efektivitātes un ātruma viedokļa arī, ja salīdzinām ar citām Baltijas ostām.

Bija viens laikmets, kad ostas savā starpā konkurēja un nebija vienotas politikas un stratēģijas. Šīs konkurences un kara dēļ tikai zaudējām kravas par labu Klaipēdai un Tallinai. Tagad ceru, ka kari ir beigušies un patlaban ir laiks, kad ar vēsu saprātu jāsāk nodarboties ar biznesu.

Krievija, protams, ir mūsu kaimiņš, un ar šo kaimiņu jāmāk strādāt jebkurā politiskā situācijā. Taču jāskatās arī uz tādiem reģioniem un valstīm kā Baltkrievija un uz tām tendencēm, kas tur notiek. Baltkrievija patlaban sāk nopietni domāt, lai attīstītu savā teritorijā sauso ostu. Jā, Baltkrievijas ģeogrāfija to atļauj, un viens no iespējamākajiem partneriem varētu būt viena no lielākajām pasaules loģistikas un tranzīta kompānijām, kura bāzējas Dubajā, Dubai Ports World.

Diemžēl lietuvieši šajā gadījumā ir mums kā vienmēr priekšā, taču tajā pašā laikā Klaipēdas ostas jauda nav tik liela kā, piemēram, Rīgas ostai. Faktiski Klaipēdas ostas jauda, ja domājam par nopietnu attīstību, ir izsmelta. Lielus pasaules mēroga partnerus interesē teritorijas, kuras potenciāli var attīstīt. Ņemot vērā esošo Rīgas ostas apgrozījumu, uzskatu, ka Rīgas ostas jaudu noteikti var vēl palielināt par 40% līdz 50%. Vai tas notiks, ir atkarīgs no pašiem.

No pārrunām līdz reālai kravai var paiet mēneši un pat gadi. Taču laiks negaida. Latvijas iekšzemes kopprodukta viena no svarīgajām pozīcijām ir tranzīts un loģistika. Ja turpināsies stāvoklis, ka kravu apgrozījums krīt, tad būs ķēdes reakcija. Cietīs arī citas nozares, un būs atlaisti cilvēki, kuri brauks prom no Latvijas. Arī valsts un pašvaldības budžets cietīs, jo būs mazāki ieņēmumi.

Jāskatās uz reģioniem, ar kuriem mazāk strādājam, Ekonomiskā un politiskā situācija Eiropā pati sniedz atbildes, kur vēl var meklēt biznesu un kravas. Lai cik tas nebūtu dīvaini, tā ir Ukraina. Kara dēļ Ukraina ir sadalīta, un ziemeļu Ukraina ir nogriezta no Melnās jūras. Taču ziemeļu Ukraina ir vieta, kur audzē labību, kur ir graudi, un Latvija savus elevatorus un terminālus var piedāvāt šim partnerim. Tās ir kravas, kuras varam diezgan ātri dabūt. Ja skatāmies ilgtermiņā, tad vēl viens ļoti interesants reģions, par kuru visus šos gadus neesam domājuši, taču Āzijas un pasaules tirgū šis spēlētājs ieņem ļoti lielu lomu, ir Indija. Ziemeļu virzienā Indijai trūkst kravu sadales punktu un šķirotavu.

Manuprāt, Rīga ir tā vieta, kura ideāli derētu šīm kravām, jo pārsvarā ir runa par konteineru kravām, kuras tālāk virzīt Ziemeļeiropā.

Ja runājam par ķīniešiem, tad jāsaprot arī viņu mentalitāte un pieeja biznesam. Viņi nesteidzas, un tā ir valsts, kura domā ilgtermiņā. Vienīgā valsts, kura plāno savu budžetu 200 gadiem uz priekšu. Kā investors, kā partneris ķīnieši Latvijā nav iesaistījušies nopietnos objektos, taču kā tranzīta dalībnieks Ķīna Latvijā ir. Ar Ķīnu strādājam, un konteineru kravas nāk. Nāks vēl vairāk, jo Ķīna būs viens no lielākajiem sadales punktiem Dienvidāzijā.

Ķīna kā pieredzējis investors vērtē, cik mēs paši esam stabili kā partneris, cik pasargātas ir investīcijas, cik mums ir stabila un efektīva nodokļu politika, kā mākam sadarboties ar kaimiņvalstīm. Visus šos punktus Ķīna vērtē. Baltijas ostas savā starpā konkurē investoru meklēšanā. Kur būs visefektīvākie un saprotamākie sadarbības nosacījumi, tur būs ķīnieši. Laika Stara eksperti vairākus gadus mērīja vairākus Latvijas uzņēmumus no vairākām nozarēm, un visus šos gadus pētījumus esam vērsuši uz investīciju piesaisti. Kā trūkst, ko vajag izdarīt, lai piesaistītu vairāk investīcijas.

Galvenais punkts visās aptaujās bija nodokļu politika. Piemēram, uzņēmuma ienākuma nodoklis un reinvestētā peļņa. Attīstībā ieguldīto peļņu Igaunijā jau sen neapliek ar nodokli. Tāpat uzņēmēji kā sarkano punktu minējuši nodokļu politikas stabilitāti. Nedrīkst darīt tā, kā notiek tagad. Ja VID ir uzlikts plāns savākt konkrētu nodokļu summu, tad nogremdējam vairākus strādājošus uzņēmumus un pat vairākas nozares.

Ķīnieši skatās, cik esam droši, kā mēs mākam uzvesties ar savām kaimiņvalstīm, arī ar Krieviju. Ķīnieši negrib bojāt attiecības ar Krieviju, taču tajā pašā laikā ir ļoti pragmatiski. Ja mūsu piedāvājums būs interesantāks un pievilcīgāks par Krievijas ostām, tad, domāju, labprāt sadarbosies ar mums. Ķīniešiem ir tikai savas intereses un savs izdevīgums.

Ja skatāmies uz autokravu pārvadātāju biznesu - apjomu kritums par pirmo pusgadu būs 40%. Ieguva tās loģistikas kompānijas, kuras prata pārorientēties uz pretējo virzienu un kravas no Krievijas nomainīja pret importa kravām uz Krieviju no ES. Šīs kompānijas veido savu kravu grozu ES un tad tās ved uz Krieviju. Izdevās tām loģistikas kompānijām, kuras jau pirms tam bija ieguldījušas darbu un bija tālredzīgas. Tās, kuras nelika visas olas vienā grozā. Kravu pārvadātājiem jābūt tiešai sadarbībai ar loģistikas kompānijām, jo kravu pārvadātājs ved tik kravu, cik viņam dod. Ja nav kravu - sēž mājās. Šī nozare lielā mērā atkarīga no loģistikas nozares.

Tas ir darbs, ja gribam rezultātu pēc gada, diviem. Tagad steidzīgi tas ir jāiegulda. Jābūt citai pieejai un pašiem jāmainās kopā ar pasauli. Īstermiņā šis gads būs smags. Mānīt sevi nevajag. Arī otrais pusgads neizskatās cerīgāks. Jāskatās, protams, arī, kāda būs ziema Eiropā. Cik būs vajadzīgs kurināmā. Iepriekšējā ziema bija silta, un tas arī negatīvi ietekmēja kurināmos piegādes apjomus. Tātad kaut kādi aspekti var ietekmēt. Taču galvenokārt jāskatās, kā nākotnē "griezīsies" pasaules kravu plūsmas.

Tik skaisti nebūs, ka valsts, piemēram, palīdzot samazināt dzelzceļa tarifus un līdzfinansējot infrastruktūru, varētu uzreiz situāciju glābt. Tomēr jāmaina rakstura īpašība, ka vainīga valsts un valdība. Valdība, protams, ir jāvirza. Taču, ja nav kravu, tad piemaksas un tarifu atlaides arī nepalīdzēs. No valsts vajag pieprasīt efektīvu investīciju vidi.

* konsultāciju uzņēmuma Laika Stars vadītājs

Novērtē šo rakstu: