Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā visu laiku uzskatīja, ka, pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim, tranzīta nozare vienmēr attīstīsies. Principā tā arī bija - visas ekonomiskās krīzes tranzīta nozare ir izvilkusi. Taču tagad mainās pasaule, mainās ekonomiskā ģeogrāfija, loģistikas un tranzīta centri. Līdz ar to Latvijai jābūt citai pieejai, apkalpojot un piesaistot kravas. Patlaban tas jādara nedaudz citādāk, nekā tas darīts līdz šim. Turklāt uzmanība jāpievērš arī citiem reģioniem, un citām kravām, par kurām līdz šim nav domāts. Latvijas dzelzceļam pirmajā pusgadā var prognozēt 30% kritumu. Tam galvenais iemesls attiecības ar Krieviju un orientēšanās uz vienu kravu veidu - oglēm.

Ogles bija kravu veids, kas palīdzēja saglabāt apgrozījumu pēdējos gadus gan dzelzceļam, gan ostām. Ar šīm kravām jābūt ļoti uzmanīgiem. Ir tendences, ka patērētāji no oglēm vēlas atteikties. Eiropa no Krievijas oglēm var atteikties politisku lēmumu iespaidā. Eiropa var pārslēgties uz Latīņamerikas oglēm un tās vest ar "Panamax" kuģiem. Tātad jāskatās uz citām kravām un citādāk jāstrādā ar Krieviju. Tā strādāt ar Krievijas dzelzceļu kā bija līdz šim, kad varēja aizbraukt uz Maskavu, un pirtī sarunāt visa gada dzelzceļa kravu apgrozījumu vairs nevar un tas nedarbojas.

Tā notika Uģa Magoņa laikā. Tagad ir izmainījusies vadība arī Krievijas dzelzceļā. Turklāt Krievijā vispār mainās pieeja tranzīta nozarei. Latvijai šādā situācija nāksies ieguldīt vairāk laika, un ar vienkāršām labām personiskām attiecībām nevarēs situāciju risināt. Viena no pieejām Krievijā, kuru varētu izmantot Latvijas pārstāvji, ir iet tālāk Krievijas reģionos. Ja gribam mazināt Krievijas kravu kritumu, tā ir vienīgā pieeja - strādāt ar reģioniem, ar guberņām. Piemēram, doties uz Baškīriju. Tur tad arī runājam par kravām un mēģinām noturēt apgrozījumu.

Domāju, ka Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadība to saprot. Tikai situācija pēdējā laikā mainījās tik strauji, ka pārmaiņu vēl nebija un turpinājās vecā pieeja. Bijām pārāk atkarīgi no viena pasūtītāja un viena kravu veida, un neesam nodrošinājušies ar citiem klientiem. Dzelzceļā mainās stratēģiskā pieeja, un notiek lietu pārskatīšana.

Interesants reģions ir Ķīna, taču, ja iepriekš tā bija kā viens no kravu saimniekiem, tad tagad apkārt Ķīnai attīstās citas valstis, piemēram, Malaizija, Vjetnama un Taizeme. Šajā situācijā Ķīnā veidojas viens no lielākajiem sadales kravu punktiem Āzijā. Te ir jāsāk pa tiešo runāt ar Ķīnu, arī rudenī gaidāmajā "16+1" valstu vadītāju samitā Rīgā. Turklāt vajag veikt vairākus mājas darbu uzdevumus, lai samits nebūtu ķeksīša pēc. Pēc tam prezidenti un ministri paraksta sagatavotus līgumus un vienošanās. Sagatavošanās jāveic LDz, uzņēmējiem, stividoriem - visiem tiem, kas tiešā veidā ir ieinteresēti biznesā, apgrozījumā un peļņā.

Ja sarēķina visus tarifus, Rīgas osta joprojām Austrumu - Rietumu virzienā ir īsākais un izdevīgākais ceļš. Tikai tarifu dēļ konkurenti nevar paņemt kravas. Taču reizēm konkurenti bija aktīvāki, īpaši, ja runa ir par lietuviešiem. Vienā brīdī bijām paši pārāk aizņemti ar sevi un gulējām uz lauriem, domādami, ka viss paliks pa vecam un kravas pašas atnāks. Pasaule rāda pavisam citas pazīmes.

Ja runājam par kravām no Tālajiem Austrumiem, no Ķīnas, visperspektīvākās ir konteineru kravas. Kad pirms vairākiem desmit gadiem padomju laikos tika veidotas trīs lielākās Latvijas ostas, jau stratēģijā tika noteikts, ka Rīga būs konteineru osta, Ventspilī - lejamās kravas un Liepāja - kara osta. Rīga ir vispiemērotākā vieta šim kravām gan no attāluma, gan apkalpošanas kultūras, efektivitātes un ātruma viedokļa arī, ja salīdzinām ar citām Baltijas ostām.

Bija viens laikmets, kad ostas savā starpā konkurēja un nebija vienotas politikas un stratēģijas. Šīs konkurences un kara dēļ tikai zaudējām kravas par labu Klaipēdai un Tallinai. Tagad ceru, ka kari ir beigušies un patlaban ir laiks, kad ar vēsu saprātu jāsāk nodarboties ar biznesu.

Krievija, protams, ir mūsu kaimiņš, un ar šo kaimiņu jāmāk strādāt jebkurā politiskā situācijā. Taču jāskatās arī uz tādiem reģioniem un valstīm kā Baltkrievija un uz tām tendencēm, kas tur notiek. Baltkrievija patlaban sāk nopietni domāt, lai attīstītu savā teritorijā sauso ostu. Jā, Baltkrievijas ģeogrāfija to atļauj, un viens no iespējamākajiem partneriem varētu būt viena no lielākajām pasaules loģistikas un tranzīta kompānijām, kura bāzējas Dubajā, Dubai Ports World.

Diemžēl lietuvieši šajā gadījumā ir mums kā vienmēr priekšā, taču tajā pašā laikā Klaipēdas ostas jauda nav tik liela kā, piemēram, Rīgas ostai. Faktiski Klaipēdas ostas jauda, ja domājam par nopietnu attīstību, ir izsmelta. Lielus pasaules mēroga partnerus interesē teritorijas, kuras potenciāli var attīstīt. Ņemot vērā esošo Rīgas ostas apgrozījumu, uzskatu, ka Rīgas ostas jaudu noteikti var vēl palielināt par 40% līdz 50%. Vai tas notiks, ir atkarīgs no pašiem.

No pārrunām līdz reālai kravai var paiet mēneši un pat gadi. Taču laiks negaida. Latvijas iekšzemes kopprodukta viena no svarīgajām pozīcijām ir tranzīts un loģistika. Ja turpināsies stāvoklis, ka kravu apgrozījums krīt, tad būs ķēdes reakcija. Cietīs arī citas nozares, un būs atlaisti cilvēki, kuri brauks prom no Latvijas. Arī valsts un pašvaldības budžets cietīs, jo būs mazāki ieņēmumi.

Jāskatās uz reģioniem, ar kuriem mazāk strādājam, Ekonomiskā un politiskā situācija Eiropā pati sniedz atbildes, kur vēl var meklēt biznesu un kravas. Lai cik tas nebūtu dīvaini, tā ir Ukraina. Kara dēļ Ukraina ir sadalīta, un ziemeļu Ukraina ir nogriezta no Melnās jūras. Taču ziemeļu Ukraina ir vieta, kur audzē labību, kur ir graudi, un Latvija savus elevatorus un terminālus var piedāvāt šim partnerim. Tās ir kravas, kuras varam diezgan ātri dabūt. Ja skatāmies ilgtermiņā, tad vēl viens ļoti interesants reģions, par kuru visus šos gadus neesam domājuši, taču Āzijas un pasaules tirgū šis spēlētājs ieņem ļoti lielu lomu, ir Indija. Ziemeļu virzienā Indijai trūkst kravu sadales punktu un šķirotavu.

Manuprāt, Rīga ir tā vieta, kura ideāli derētu šīm kravām, jo pārsvarā ir runa par konteineru kravām, kuras tālāk virzīt Ziemeļeiropā.

Ja runājam par ķīniešiem, tad jāsaprot arī viņu mentalitāte un pieeja biznesam. Viņi nesteidzas, un tā ir valsts, kura domā ilgtermiņā. Vienīgā valsts, kura plāno savu budžetu 200 gadiem uz priekšu. Kā investors, kā partneris ķīnieši Latvijā nav iesaistījušies nopietnos objektos, taču kā tranzīta dalībnieks Ķīna Latvijā ir. Ar Ķīnu strādājam, un konteineru kravas nāk. Nāks vēl vairāk, jo Ķīna būs viens no lielākajiem sadales punktiem Dienvidāzijā.

Ķīna kā pieredzējis investors vērtē, cik mēs paši esam stabili kā partneris, cik pasargātas ir investīcijas, cik mums ir stabila un efektīva nodokļu politika, kā mākam sadarboties ar kaimiņvalstīm. Visus šos punktus Ķīna vērtē. Baltijas ostas savā starpā konkurē investoru meklēšanā. Kur būs visefektīvākie un saprotamākie sadarbības nosacījumi, tur būs ķīnieši. Laika Stara eksperti vairākus gadus mērīja vairākus Latvijas uzņēmumus no vairākām nozarēm, un visus šos gadus pētījumus esam vērsuši uz investīciju piesaisti. Kā trūkst, ko vajag izdarīt, lai piesaistītu vairāk investīcijas.

Galvenais punkts visās aptaujās bija nodokļu politika. Piemēram, uzņēmuma ienākuma nodoklis un reinvestētā peļņa. Attīstībā ieguldīto peļņu Igaunijā jau sen neapliek ar nodokli. Tāpat uzņēmēji kā sarkano punktu minējuši nodokļu politikas stabilitāti. Nedrīkst darīt tā, kā notiek tagad. Ja VID ir uzlikts plāns savākt konkrētu nodokļu summu, tad nogremdējam vairākus strādājošus uzņēmumus un pat vairākas nozares.

Ķīnieši skatās, cik esam droši, kā mēs mākam uzvesties ar savām kaimiņvalstīm, arī ar Krieviju. Ķīnieši negrib bojāt attiecības ar Krieviju, taču tajā pašā laikā ir ļoti pragmatiski. Ja mūsu piedāvājums būs interesantāks un pievilcīgāks par Krievijas ostām, tad, domāju, labprāt sadarbosies ar mums. Ķīniešiem ir tikai savas intereses un savs izdevīgums.

Ja skatāmies uz autokravu pārvadātāju biznesu - apjomu kritums par pirmo pusgadu būs 40%. Ieguva tās loģistikas kompānijas, kuras prata pārorientēties uz pretējo virzienu un kravas no Krievijas nomainīja pret importa kravām uz Krieviju no ES. Šīs kompānijas veido savu kravu grozu ES un tad tās ved uz Krieviju. Izdevās tām loģistikas kompānijām, kuras jau pirms tam bija ieguldījušas darbu un bija tālredzīgas. Tās, kuras nelika visas olas vienā grozā. Kravu pārvadātājiem jābūt tiešai sadarbībai ar loģistikas kompānijām, jo kravu pārvadātājs ved tik kravu, cik viņam dod. Ja nav kravu - sēž mājās. Šī nozare lielā mērā atkarīga no loģistikas nozares.

Tas ir darbs, ja gribam rezultātu pēc gada, diviem. Tagad steidzīgi tas ir jāiegulda. Jābūt citai pieejai un pašiem jāmainās kopā ar pasauli. Īstermiņā šis gads būs smags. Mānīt sevi nevajag. Arī otrais pusgads neizskatās cerīgāks. Jāskatās, protams, arī, kāda būs ziema Eiropā. Cik būs vajadzīgs kurināmā. Iepriekšējā ziema bija silta, un tas arī negatīvi ietekmēja kurināmos piegādes apjomus. Tātad kaut kādi aspekti var ietekmēt. Taču galvenokārt jāskatās, kā nākotnē "griezīsies" pasaules kravu plūsmas.

Tik skaisti nebūs, ka valsts, piemēram, palīdzot samazināt dzelzceļa tarifus un līdzfinansējot infrastruktūru, varētu uzreiz situāciju glābt. Tomēr jāmaina rakstura īpašība, ka vainīga valsts un valdība. Valdība, protams, ir jāvirza. Taču, ja nav kravu, tad piemaksas un tarifu atlaides arī nepalīdzēs. No valsts vajag pieprasīt efektīvu investīciju vidi.

* konsultāciju uzņēmuma Laika Stars vadītājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...