Latvija zaudējusi "Ryanair" Londonas šķīrējtiesā; kopējie zaudējumi varētu sasniegt 3 miljonus eiro
PIETIEK12.05.2014.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valsts Starptautiskās lidostas Rīga personā zaudējusi Londonas šķīrējtiesas prāvā pret Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair un būs spiesta kompensēt 802 000 eiro zaudējumus, kā arī tiesāšanās izdevumus Londonā un Rīgā, neskaitot izdevumus, kas valstij pašai radušies, apmaksājot advokātu pakalpojumus. Tāpat šķīrējtiesa piekritusi, ka Ryanair nebija jāmaksā papildu maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem, kas faktiski nozīmē, ka tā var nenomaksāt savu aptuveni 2 miljonu ero lielo parādu lidostai.
Pietiek rīcībā esošā informācija par tiesvedības detaļām arī liecina, ka Latvijas pusei nav izdevies šķīrējtiesu pārliecināt par kādreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā noslēgtā lidostai neizdevīgā līguma ar Ryanair neatbilstību likumam. Tomēr tiesas dokumentos figurē jaunas detaļas, kas apstiprina, ka Šlesers bijis galvenais dzinējspēks aiz līguma noslēgšanas, kura apstākļus savulaik bez rezultātiem izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Lai gan lēmums šķīrējtiesā pieņemts jau pirms pusotra mēneša, nekādi lēmumi par tālāko rīcību un piespriestās summas atmaksu Ryanair vēl nav pieņemti, bet informācija par tiesvedības detaļām un 66 lappušu garais spriedums pagaidām ir iesaistīto advokātu biroju rīcībā.
Tomēr Pietiek no informētiem avotiem iegūtā informācija par Londonas šķīrējtiesas lēmumu liecina, ka tiesa apmierinājusi faktiski visas Ryanair prasības un noraidījusi lidostas Rīga pretprasību 2 miljonu eiro apmērā par īru lidsabiedrības nenomaksātajiem rēķiniem. Tiesas argumenti balstās satiksmes ministra Šlesera laikā 2004. gada 23. jūlijā noslēgtajā un 2007. gada 10. decembrī arī Šlesera laikā grozītajā līgumā starp Ryanair un lidostu Rīga.
Līgumā noteikts, ka maksā, ko Ryanair uzņemas pret lidostu Rīga, ietilpst gan virszemes lidlauka apkalpošanas maksa, gan maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem termināļu zonā, gan "jebkuri citi nodokļi, nodevas un maksas, kas attiecas uz Ryanair pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem lidostā Rīgā, kuras jau eksistē vai, kuras nākotnē ieviestu valsts vai lidosta".
Tieši strīds par dārgajiem aeronavigācijas pakalpojumiem termināļu zonā, ko tehniski nodrošina vēl viena valsts kapitālsabiedrība Latvijas Gaisa satiksme (LGS), bija viens no centrālajiem šķīrējtiesā. Par šī pakalpojuma neapmaksāšanu ar Ryanair Latvijas tiesā iepriekš veiksmīgi tiesājās LGS. Tagad Londonas šķīrējtiesa likusi kompensēt Ryanair tiesāšanās izdevumus ar LGS 13,4 tūkstošu eiro apmērā.
Interpretējot Šlesera laikā noslēgtā līguma nosacījumus, šķīrējtiesa secinājusi, ka maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem termināļu zonā jau bijusi ietverta līgumā atrunātajā maksā, kas Ryanair jāmaksā lidostai. Tieši strīda dēļ ar lidostu par to, kuram jāmaksā par LGS sniegto pakalpojumu, Ryanair ilgstoši nav apmaksājis lidostas rēķinus, kuru parāda kopsumma ir aptuveni 2 miljoni eiro. No šķīrējtiesas lēmuma secināms, ka Ryanair nav maksājusi pamatoti, līdz ar to lidosta parādu neatgūs.
2004. gada slepenais līgums, kura nosacījumus, kā šķīrējtiesas procesā liecinājuši bijušie un esošie lidostas valdes locekļi, personiski ietekmējis Šlesers, noteica: ja Ryanair nodrošina vismaz 250 000 pasažieru plūsmu gadā, tā par katru apkalpoto pasažieri lidostai maksā 4,5 eiro. Par katras Ryanair lidmašīnas virszemes apkalpošanu lidosta 500 eiro vietā drīkstēja iekasēt 1 eiro. Vēlāk 2007. gada decembrī šis jau tā pret citām lidsabiedrībām diskriminējošais līgums tika grozīts vēl vairāk par labu īru kompānijai, nosakot: ja izmaksas pārsniedz iepriekš noteiktos 4,5 eiro par pasažieri, starpību sedz lidosta, liecina šķīrējtiesas materiālos atrodamās atsauces uz līdz šim noslepenotajiem līgumiem.
Londonas šķīrējtiesas lēmums ne tikai "iecementē" Šlesera laikā noslēgtā neizdevīgā līguma sekas, bet atklāj jautājumu par lidostas drošības nodevas likumību, kas kopš 2012. gada 1. janvāra lidostā Rīga iekasēta no Ryanair pasažieriem. Londonas šķīrējtiesa savā lēmumā ļāvusi Ryanair informēt savus pasažierus, ka uz tiem nav bijusi attiecināma drošības nodeva un viņiem ir tiesības uz naudas atgūšanu.
Lidostas drošības nodevu valdība ieviesa un lidosta Rīga sāka iekasēt no 2012. gada 1. janvāra. Pasažieriem, kuri to apmaksā, pērkot biļeti no lidsabiedrības, nodeva ir 6,5 eiro, bet pasažieriem, kuri to apmaksā lidostā, nodeva ir 7 eiro. Ryanair, uzskatot, ka saskaņā ar Šlesera laika līguma nosacījumiem tās pasažieriem nav jaunā nodeva jāmaksā, jo tā jau iekļauta kopējā maksā par lidostas pakalpojumiem, nepiekrita ieviest šādu pakalpojumu, tādēļ īru lidsabiedrības klienti 7 eiro kopš 2012. gada maksā lidostā. Tagad Londonas šķīrējtiesa lēmusi, ka Ryanair pasažieriem lidostas drošības nodeva nav bijusi jāmaksā. Tā kā Ryanair pieprasījis kompensāciju par neiegūto peļņu, jo jaunā nodeva sadārdzinājusi pasažieriem ceļošanu, to skaits sarucis un nācies samazināt reisus un atteikties no dažiem galamērķiem, šķīrējtiesa lēmusi, ka lidostai jāmaksā īriem 802 000 eiro liela kompensācija.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
