Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Liepājas un Ventspils ostas šobrīd sacenšas par to, kurā no tām ātrāk un ar lielāku jaudu sāks darboties īpaši dzeramā ūdens eksportam uzbūvēti termināļi.

Ir labi saprotami ostu pārvaldnieku un tāpat uzņēmēju centieni pielāgoties situācijai bez tranzītkravām no Krievijas, kuru apkalpošana bijusi pamats Latvijas lielo ostu izbūvei un uzplaukuma periodiem. Kaut daļēji šo iztrūkumu mēģina aizvietot ar vietējas izcelsmes kravām, no kurtam lauvas tiesu dod koksne un graudi. Taču nesalīdzināmi lielāki ir Latvijas ūdens resursi.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem (LVĢMC), Latvijas teritorijā kopumā novērtēti un akceptēti pazemes ūdeņu saldūdeņu ekspluatācijas krājumi ļautu iegūt 292 miljonus tonnu gadā, bet 2021. gadā izsūknēti tikuši tikai 68 miljoni tonnu jeb 23,4% no iespējamā daudzuma, ja iespējas vērtē no ūdens krājumu viedokļa.

Naftas tonnu miljoni bijuši niecība

Eksportēšanai pirmsšķietami pieejamais ūdens daudzums tālu pārsniedz kravu daudzumu, kāds vispār jebkad apgrozīts Latvijas ostās. Eksportēto kravu rekords laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir sasniegts 2012. gadā 66 miljonu tonnu apjomā, no kura pagājušajā gadā bija palikusi pāri tieši puse.

To pašu gadu salīdzinājumā importēto kravu apjoms audzis no 9 līdz 14 miljoniem tonnu, bet ar jautājuma zīmi, vai Latvijas ostas nav kļuvušas par apvedceļu Krievijai uzlikto tirdzniecības ierobežojumu apiešanai. Ja tā būtu, tad jārēķinās ar varbūtību šādas kravas zaudēt.

Skaitliski Latvijas ostas varētu atkratīties no ļoti daudzām problēmām un sasniegt jaunus pārkrauto kravu rekordus, nodarbojoties tikai ar ūdens eksportu. Ceļā uz tādu mērķi vajadzīgi ne vien kapitālieguldījumi, bet arī rūpīgāki pētījumi par Latvijas piekrastē esošo pazemes ūdeņu izvietojumu un atbilstību dzeramā ūdens kvalitātei.

Samērā nelielus ūdens daudzumus iespējams iegūt no jau esošajiem urbumiem un ūdens apgādes sistēmām. Tāpēc atradušies uzņēmēji, kas steidzas izmantot pirmās rokas priekšrocības.

Vajadzību apmierinās esošie urbumi un ūdensvadi

Latvijā noteikts, ka Valsts vides dienesta (VVD) atļauja vajadzīga jau 10 kubikmetru ūdens izsmelšanai no pazemes. Šāda atļauja, izrādās, tomēr nav bijusi vajadzīga SIA “EIPU”, lai tas drīkstētu saņemt trīs miljonus kubikmetru ūdens no SIA “Liepājas ūdens” ūdensvada. Pietiek ar to, ka “Liepājas ūdens” jau savlaicīgi saņēmis ūdens resursu lietošanas atļaujas izsmelt no atradnēm “Otaņķi” un “Aistere” attiecīgi 5,7 un 3,9 miljonus kubikmetru ūdens.

Liepājnieku vajadzību apmierināšanai 2022. gadā pieticis ar 3,2 miljoniem kubikmetru ūdens. Palielināt ieguvi vēl par trijiem miljoniem kubikmetru esot pieļaujams arī ar precizējumiem, ka visus ūdens atradnēs izdarītos urbumus vienlaicīgi “Liepājas ūdens” ekspluatēt nedrīkst un tādējādi likumīgi netiek pie visa tam atvēlētā ūdens daudzuma.

Praktiski identisks ir stāsts par Ventspili. Darbojošās personas tur ir SIA “BLNC” kā ūdens eksportētājs un pašvaldības SIA “Ūdeka” kā ūdens piegādātājs. “Ūdeka” kopš 2018. gada apgādājusies ar VVD atļauju no pazemes ūdeņu atradnes “Ogsils” iegūt 7,9 miljonus kubikmetru ūdens gadā, bet 2022. gadā ieguvusi tikai 1,9 miljonus kubikmetru. Tādā gadījumā “Ūdeka” drīkstēs pārdot “BLNC”līdz 6 miljoniem kubikmetru ūdens gadā, ja eksports labi veiksies un ja Ventspilī nepieaugs ūdens patēriņš.

Paļaujamies uz ūdens apriti

LVĢMC definē, ka pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes virsmas ar ūdeni piesātinātajā zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem. Latvijā pazemes ūdeņi ir sastopami dziļumā no dažiem desmitiem centimetru līdz pat 1,5 kilometru dziļumam, kā rezultātā esam bagāti ar dažāda sastāva un labas kvalitātes pazemes ūdens resursiem. Pazemes ūdeņi ir galvenais dzeramā ūdens resurss Latvijā, savukārt ārpus galvaspilsētas Rīgas - vienīgais.

Pilsētu un rūpniecības objektu vajadzībām tiek izmantots ūdens savu apzīmējumu ieguvis no dziļākiem, par artēziskiem sauktiem sprostslāņiem (ūdeni maz caurlaidīgiem nogulumiem, pārsvarā no māla un merģeļa). Dažos gadījumos šajos ūdens slāņos veidoja tik liels spiediens, ka ūdens izveido izeju uz virszemi. Ja nu šādi dziļūdens avoti atdod ūdeni līdz šai baltai dienai, tad jādomā, ka ūdens mazcaurlaidīgie slāņi nav ūdens necaurlaidīgi slāņi, starp kuriem palicis tikai aizlaikos iesprostots ūdens. Gan jau ūdens daudzums starp tiem slāņiem nemitīgi papildinās un mākslīgie urbumi tikai konkurē ar avotiem, pa kuriem ūdens tik un tā nonāktu atpakaļ virszemē.

Savukārt Latvijā gandrīz jebkuras vietas saskatāmās virszemes ūdenstilpnes liecina, ka šeit ir ūdens, kam pakāpeniski jāiespiežas zemes dziļajos slāņos. Tagad taču vairums Latvijas iedzīvotāju kaut reizi bijuši dienvidzemēs un savām acīm redzējuši vasarās izžuvušu upju gultnes. Tādējādi tur nav ūdens, kas varētu nonākt zemes dziļumā. Ūdeni tur nav iespējams iegūt no artēziskajiem urbumiem un tagadējā iedzīvotāju skaita uzturēšana prasa ūdeni importēt.

Kur nosēdīsies ūdens un nauda?

Līdzšinējais artēzisko ūdeņu ieguves apjoms skaitījies drošā attālumā no ieguves maksimālās robežas, tāpēc nav bijusi vajadzība šo robežu novilkt ļoti precīzi. Vēl jo mazāk saprotams, vai šī robeža mainās saistībā ar globālo sasilšanu vai varbūt vēl citu iemeslu dēļ. Nav droši, ka Latvijā ūdens kļūs vēl vairāk tāpēc, ka sasilšanai būtu jāpaceļ gaisā lielāks daudzums ūdens. Var taču mainīties vietas, kur šis ūdens kondensēsies un nosēdīsies. Varbūt ūdens pārvērtīs Latviju par ezeru, bet varbūt ciklonu trases mūs apies un ar laiku Latvijai nāksies ūdeni pirkt.

LVĢMC norāda, ka ar nākotnes paredzēšanu nenodarbojas. Šāds uzdevums dots Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātei, kur tiekot veikts pētījums “Laiktelpiskā pazemes ūdeņu sausuma prognozēšana ar jauktiem modeļiem daudzslāņu sedimentācijas baseinā klimata pārmaiņu ietekmē". Pētījuma rezultātā vajadzētu atklāt vēsturiskos pazemes ūdeņu izsīkumu periodus un prognozēt līdzīgu notikumu iestāšanās varbūtību un ilgumu.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv.

Attēlā: "nepareizo faktu" cenzēšanas organizācija Re:Baltica tikmēr jau ir paziņojusi, ka ar ūdens eksporta plāniem viss esot labākajā kārtībā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...