Iesaki rakstu: 
Tā varēja saprast vecgada vakarā, skatoties kārtējo brīnumu vai nasing špešal - slaveno uzrunu, ar ko mūs iepriecināja Melngalvju nama saimnieks, latviešus savā tēvu zemē uzrunādams par iedzīvotājiem, līdzīgi kā okupētāju valstu varenie vai imperatori sveic apspiestās tautas. Vienīgi trimdā dzīvojošos uzskatot par izredzētiem, tie tika mīlīgi nodēvēti par tautiešiem.
Vai patiešām trimdinieki bauda kādas privilēģijas? Dzīvojot svešumā, ikviens cenšas saglabāt savu dzimto valodu un saikni ar tēvu zemi. Pret tautiešiem svešumā Latvija gan izturas kā īsta pamāte latvietības uzturēšanai. Latvijas TV, ko kā dzeguzēnu baro no nodokļu maksātāju naudas, trimdiniekiem atļauj skatīt tikai 5% pārraižu, bet pārējam ir cenzūras aizliegums ar uzrakstu - JŪSU VALSTĪ NAV SKATĀMS. Vai patiešām Latvijas TV un vara grib tik provokatīvi atsvešināt sev nevēlamos tautiešus svešumā?
Turpretī Krievija, ko apsūdz mutes aizbāšanā un cenzūrā, internetā atļauj brīvi skatīt visus TV kanālus pat HD kvalitātē, bez jebkādiem aizliegumiem. Vai tiešām tur ir citādi starptautiski likumi un izpratne, kā rūpēties par saviem pavalstniekiem svešumā? Labi, ka Latvija vēl nelieto cenzūras "zāģi" Latvijas radio stacijām, lai nīstie trimdinieki tās nedzirdētu, - tāpat kā kādreiz Amerikas balsij un Radio Brīvā Eiropa.
Nesen, kad par šo lietu bombardēju varas kungus, man atbildēja, ka plānojot par miljoniem veidot trimdiniekiem īpašu TV kanālu. Varbūt cirvja kātam drīzāk lapas plauks, nekā to īstenos? Vai tiešām miljonu tērēšana ir labāk, nekā parādīt par brīvu jau esošo, turot valstiskās vērtības augstāk par ubagotāju dīkdieņu alkatību?
Pēc okupantu provokatīvā referenduma par krievu kā valsts valodu izgāšanās, kur 75% neatbalstīja šo nelietību, bija cerība, ka 5.kolonnas Kremļa sulaiņiem būs mācība vairs nerīkot naida provokācijas. Bet mūsu pašu bāleliņi kopā ar bēdīgi slaveno Melgalvju namu gaudodami lēja krokodila asaras par tiem, kas nīst latviešu valodu un tautu, - tiem esot vajadzīga sava TV, kad Latvijā jau tiem ir vairāk vietējo krievu kanālu, kā latviešiem latviešu. Galvā neņemams sīkums varas kungiem esot tas, ka Latgales pierobežā neredz Latvijas TV, bet gan Kremļa propagandu. Latgalieši jau nav privileģējami kā mīļotā 5.kolonna, - lai tik pārkrievojas.
Tagad kremlim padevīgā Latvijas TV 7, atņemot latviešiem raidlaiku, mīļajiem kolonistiem viņu svešajā valodā ir izveidojusi ziņas un vairākus raidījumu ciklus, bet trimdiniekiem tiek parādīta piga.
Ne jau tikai tuvības un informācijas liegšana tautiešiem ar tēvu zemi ir vienīgā valsts naidīgā attieksme. Man kā politiski represētam okupācijas terorā vairāk nekā 20 gadus liedz piekļūt savām un sievas VDK pratināšanas un spīdzināšanas lietām, liedz atmaskot VDK iefiltrētos spiegus, kas mūs izspiegoja un nodeva, liedz atvērt visus VDK maisus.
Līdz 2014. gada 19. novembrim Latvija savus trimdā izraidītos brīvības cīnītājus uzskatīja par pazemojamiem 2.šķiras Latvijas pilsoņiem. Laikam beidzot varas kungi saprata, ka būtu jāizbeidz šī diskriminācija un nedrīkst šķirot, kur cilvēks dzīvo. Ilgus gadus man liedza saņemt man pienākošo Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, tikai tādēļ, ka nedzīvoju Latvijā. Tieslietu ministrija man šo statusu piešķīra agrāk, bet Rīgas dome apliecību un nozīmīti tikai šajās dienās.
Nedomāju, ka tagad kā brīvības cīnītājs bez problēmām spēšu atmaskot savus VDK nagu maucējus un Latvijas bendes. To atmazgāšanai ir izveidota dārga komisija, kas tos nomazgās baltus un pūkainus, jo valsts elite baidās, tos atmaskojot, atrast maisos arī savas kartiņas.
Vēl par sākumā pieminēto runu no Melngalvju nama. Ko gan no tāda citu sagaidīs kā šo ēēēē. Kas vēl nesen, pagājušā gadā gribēja tikties ar Kremļa fašistu un nacistu tirānu Puķinu? Aizskrēja arī viens no Baltijas valstīm uz Soču olimpiskajām spēlēm bučot tirāna roku un vēl tagad nezina, vai atkal to darīs 9.maijā - Latvijas trešās okupācijas gadskārtā. Lietuvas prezidente, savas valsts patriote Gribauskaite tūlīt Kremlim uzspļāva. Vēl nesen Kremlī klanījās arī citi pakalpiņi - Vairiņa un zoo atrastais.
Kažoku maiņa un piesprausts auseklītis deva iespēju "pareizi" privatizēt Vaļņu ielas prestižo dzīvokli, piešķirt sev miljonāra algu un kļūt par tādu, saņemot vislielāko pensiju valstī. Arī izkrāpt subsīdijas Kājiņām, kas it kā bija domāta atpūtas vieta tautai, kad to nelaida pat tās tuvumā.
Nebrīnīsimies, ka tādas runas un saliekta mugura valstiskā attieksmē rodas no tāda, kas spēja okupācijā no vienkārša televizoru labotāja izkalpoties līdz ministra vietniekam. No tāda, kas vel nesen no latviskās Valmieras krievu valodā 1988. gada 30. jūnijā rakstīja grēksūdzi vai autobiogrāfiju, lai lūgtos uzņemt komunistu partijā. Latvju tauta šajā laikā demonstrēja pie Brīvības pieminekļa, prasot brīvību, kad citi, izrādās, kopojās ar Kremļa okupantiem
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
