Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.

Līdz 13.maija pusnaktij varēja pieteikt kandidātus prezidenta amatam. Kā jau tika solīts, valdošā koalīcija pieteica par prezidenta amata kandidātu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Tas viņam ļauj cerēt uz pietiekami lielu atbalstu vēlēšanās.

Vēl kā prezidenta amata kandidāti ir pieteikti tiesībsargs Juris Jansons (iesniedza ZZS) un Saeimas deputāts Didzis Šmits. Ir grūti prognozēt iespējamo atbalstu šiem kandidātiem, iespējams, par viņiem varētu balsot opozīcijas deputāti no partijas “Saskaņa” un ZZS, kā arī atsevišķi koalīcijas frakciju deputāti.

Tik atraktīvu kandidātu izvirzīšana sola arī interesantu priekšvēlēšanu šovu. Jansons ir paziņojis, ka labi pārzina Latvijas iekšpolitiku un sociālās problēmas valstī, ka labi izprot Latvijas iedzīvotāju problēmas.

Savdabīga persona ir Šmits, kas pēkšņi kandidēja uz Saeimu no Kaimiņa partijas saraksta, bet tagad atrodas tādā interesantā hibrīdpozīcijā – it kā opozīcijā savai frakcijai. Zinot Šmita agrāk paustās simpātijas Krievijai, ir iespējams, ka viņš saņems arī “Saskaņas” deputātu balsis.

Par Levita stipro pusi var uzskatīt lietu pārzināšanu Eiropas Savienībā un pasaulē. Būtu interesanti dzirdēt, kā Levits vērtē savu darbību Latvijas politikā 90.gados, kad viņš bija tieslietu ministrs “Latvijas ceļa” biedra Valda Birkava valdībā.

Levits varētu pastāstīt, kā tapa daudzie likumi, kuri noteica turpmāko situāciju Latvijā, piemēram, pieļāva plaši praktizēto “prihvatizāciju”, kas tika aktīvi veikta daudzās vietās. Ir skaidrs, ka bez labvēlīgiem likumiem “prihvatizācija” nebūtu iespējama tik plašos mērogos.

90.gados izšķīrās arī bijušo PSRS karavīru izvešana no Latvijas saskaņā ar tolaik noslēgtajiem sadarbības līgumiem – arī tas būtu interesants sarunu temats priekšvēlēšanu šovā.

Kaut arī daudzi inteliģences pārstāvji jau izteikuši sajūsmu par Levitu kā nākamo prezidentu (piemēram, atbalstu viņam aktīvi izteica dzejniece Māra Zālīte), tomēr gribētos aicināt cilvēkus būt mērenākiem savās cerībās pēc “nācijas tēva” un “stingrās rokas”.

Mūsu sabiedrībā vērojamais fenomens, ko var raksturot kā ilgas pēc “stingrās rokas”, ir īpašas uzmanības vērts. Nav saprotams, kāpēc cilvēkiem, kuri ir pietiekami izglītoti un pieredzējuši, ir nepieciešams kāds gans, kas dzen viņus pareizajā virzienā un liek domāt pareizas domas.

Ja cilvēks grib pielūgt mesiju, viņam ieteicams iet uz baznīcu, nevis izvirzīt līdzīgas pretenzijas politiķiem – tie ir jāvērtē pēc padarītajiem darbiem un rīcības, nevis populistiskiem solījumiem vai izteiktām vēlmēm pēc labākas dzīves. Daudzi “stingrās rokas” piekritēji aicina vēlēt prezidentu tiešās tautas vēlēšanās, līdzīgi kā tas ir kaimiņos – Lietuvā.

Lietuvas pieredze ar tautas vēlētu prezidentu ir vērtējama, kā „interesanta”. Pašreiz notiekošajās Lietuvas prezidenta vēlēšanās tika pieteikti deviņi kandidāti. Pagājušajā nedēļā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā līdzīgu balsu skaitu ieguva divi kandidāti – ekonomists Gitans Nauseda, kurš ilgstoši ir strādājis SEB bankā, un bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte. Vēl notiks vēlēšanu otrā kārta, kurā piedalīsies abi šie kandidāti.

Kā trešais pirmajā vēlēšanu kārtā palika tagadējais Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis. Viņš paziņoja, ka uzskata šādu vēlēšanu rezultātu par neuzticības izteikšanu un 12.jūlijā atkāpsies no amata.

Iespējams, arī Skverneļa pārstāvētā “zaļzemnieku” partija atstās valdošo koalīciju, tādējādi izraisot politisko krīzi Lietuvā. Vairāki novērotāji izteikuši viedokli, ka šāda Skverneļa un “zaļzemnieku” rīcība var izraisīt ārkārtas parlamenta vēlēšanas valstī.

Lietuvā redzams, ka prezidenta ievēlēšana tautas vēlēšanās automātiski nenozīmē, ka tiks ievēlēts labākais iespējamais kandidāts. Lietuva ir piedzīvojusi prezidenta impīčmenta procedūru, kad pēc 13 mēnešu pavadīšanas amatā to bija spiests atstāt Rolands Pakss, kurš tika ievēlēts 2003.gadā (vēlēšanās viņš saņēma lielu krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstu). 2004.gadā Lietuvas parlaments balsoja par viņa atcelšanu no amata, atzīstot par vainīgu konstitūcijas un prezidenta zvēresta pārkāpšanā.

Toreiz tika atzīts, ka Pakss par viņam sniegto finansiālo palīdzību ir nelikumīgi piešķīris Lietuvas pilsonību uzņēmējam Jurijam Borisovam, kā arī darījis viņam zināmu, ka pret viņu tiek veikta izmeklēšana un tiek noklausītas viņa telefona sarunas. Pakss mēģinājis panākt, lai vairāku uzņēmumu akcijas tiktu pārdotas viņam tuvām personām, kā arī uzturējis sakarus ar organizētās noziedzības grupām.

Pēc tam par Lietuvas prezidentu kļuva Valds Adamkus, kurš bija dzimis trimdā ASV un pēc neatkarības atgūšanas pārcēlies uz dzīvi Lietuvā. Atšķirībā no Paksa viņš bija kritiski noskaņots pret Krieviju.

Arī viņa prezidentūras laikā notika vairāki skandāli, un viens no tiem turpinās joprojām. Pret Lietuvu tika izvirzītas vairākas apsūdzības, ka netālu no Viļņas tika izveidots slepens ASV cietums, kurā slepeni tika izvietoti un spīdzināti par teroristiem uzskatīti gūstekņi (grupējuma “Al Qaeda” dalībnieki). Adamkum tika pārmests, ka viņš par daudz izdabāja amerikāņiem cerībā ātrāk iestāties NATO.

Lietuva joprojām turpina tiesāties par ASV slepeno cietumu, kas tika izvietots tās teritorijā, nevēloties maksāt Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriestās kompensācijas vairākām personām, kas tika ieslodzītas šajā ASV slepenajā cietumā.

Kopš 2009.gada Lietuvas prezidente ir Daļa Grībauskaite, kura tiek dēvēta arī par “dzelzs lēdiju” un kura vienmēr asi ir vērsusies pret Krievijas agresīvo politiku, par ko arī tikusi vairākkārt kritizēta.

Ir skaidrs, ka prezidenta ievēlēšanas kārtība pati par sevi negarantē labāko prezidentu ievēlēšanu. Arī tiešās tautas vēlēšanās var ievēlēt dažādus avantūristus un pašlabuma meklētājus (piemēram, viegli iedomāties, ka par prezidentu varētu tikt ievēlēts Nils Ušakovs vai Artuss Kaimiņš).

Atgriežoties pie Latvijas prezidenta vēlēšanām, ieteicams sekot priekšvēlēšanu šovam un gaidīt vēlēšanu rezultātus. Drīz jau būs redzams, kurš būs nākamais Latvijas prezidents – Levits, Jansons vai Šmits. Vai mums ir nepieciešams „nācijas tēvs” vai efektīvi strādājoša demokrātija, jo mūsu prezidenta funkcijas ir vairāk reprezentatīvas, nekā praktiskas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...