Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.

Līdz 13.maija pusnaktij varēja pieteikt kandidātus prezidenta amatam. Kā jau tika solīts, valdošā koalīcija pieteica par prezidenta amata kandidātu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Tas viņam ļauj cerēt uz pietiekami lielu atbalstu vēlēšanās.

Vēl kā prezidenta amata kandidāti ir pieteikti tiesībsargs Juris Jansons (iesniedza ZZS) un Saeimas deputāts Didzis Šmits. Ir grūti prognozēt iespējamo atbalstu šiem kandidātiem, iespējams, par viņiem varētu balsot opozīcijas deputāti no partijas “Saskaņa” un ZZS, kā arī atsevišķi koalīcijas frakciju deputāti.

Tik atraktīvu kandidātu izvirzīšana sola arī interesantu priekšvēlēšanu šovu. Jansons ir paziņojis, ka labi pārzina Latvijas iekšpolitiku un sociālās problēmas valstī, ka labi izprot Latvijas iedzīvotāju problēmas.

Savdabīga persona ir Šmits, kas pēkšņi kandidēja uz Saeimu no Kaimiņa partijas saraksta, bet tagad atrodas tādā interesantā hibrīdpozīcijā – it kā opozīcijā savai frakcijai. Zinot Šmita agrāk paustās simpātijas Krievijai, ir iespējams, ka viņš saņems arī “Saskaņas” deputātu balsis.

Par Levita stipro pusi var uzskatīt lietu pārzināšanu Eiropas Savienībā un pasaulē. Būtu interesanti dzirdēt, kā Levits vērtē savu darbību Latvijas politikā 90.gados, kad viņš bija tieslietu ministrs “Latvijas ceļa” biedra Valda Birkava valdībā.

Levits varētu pastāstīt, kā tapa daudzie likumi, kuri noteica turpmāko situāciju Latvijā, piemēram, pieļāva plaši praktizēto “prihvatizāciju”, kas tika aktīvi veikta daudzās vietās. Ir skaidrs, ka bez labvēlīgiem likumiem “prihvatizācija” nebūtu iespējama tik plašos mērogos.

90.gados izšķīrās arī bijušo PSRS karavīru izvešana no Latvijas saskaņā ar tolaik noslēgtajiem sadarbības līgumiem – arī tas būtu interesants sarunu temats priekšvēlēšanu šovā.

Kaut arī daudzi inteliģences pārstāvji jau izteikuši sajūsmu par Levitu kā nākamo prezidentu (piemēram, atbalstu viņam aktīvi izteica dzejniece Māra Zālīte), tomēr gribētos aicināt cilvēkus būt mērenākiem savās cerībās pēc “nācijas tēva” un “stingrās rokas”.

Mūsu sabiedrībā vērojamais fenomens, ko var raksturot kā ilgas pēc “stingrās rokas”, ir īpašas uzmanības vērts. Nav saprotams, kāpēc cilvēkiem, kuri ir pietiekami izglītoti un pieredzējuši, ir nepieciešams kāds gans, kas dzen viņus pareizajā virzienā un liek domāt pareizas domas.

Ja cilvēks grib pielūgt mesiju, viņam ieteicams iet uz baznīcu, nevis izvirzīt līdzīgas pretenzijas politiķiem – tie ir jāvērtē pēc padarītajiem darbiem un rīcības, nevis populistiskiem solījumiem vai izteiktām vēlmēm pēc labākas dzīves. Daudzi “stingrās rokas” piekritēji aicina vēlēt prezidentu tiešās tautas vēlēšanās, līdzīgi kā tas ir kaimiņos – Lietuvā.

Lietuvas pieredze ar tautas vēlētu prezidentu ir vērtējama, kā „interesanta”. Pašreiz notiekošajās Lietuvas prezidenta vēlēšanās tika pieteikti deviņi kandidāti. Pagājušajā nedēļā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā līdzīgu balsu skaitu ieguva divi kandidāti – ekonomists Gitans Nauseda, kurš ilgstoši ir strādājis SEB bankā, un bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte. Vēl notiks vēlēšanu otrā kārta, kurā piedalīsies abi šie kandidāti.

Kā trešais pirmajā vēlēšanu kārtā palika tagadējais Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis. Viņš paziņoja, ka uzskata šādu vēlēšanu rezultātu par neuzticības izteikšanu un 12.jūlijā atkāpsies no amata.

Iespējams, arī Skverneļa pārstāvētā “zaļzemnieku” partija atstās valdošo koalīciju, tādējādi izraisot politisko krīzi Lietuvā. Vairāki novērotāji izteikuši viedokli, ka šāda Skverneļa un “zaļzemnieku” rīcība var izraisīt ārkārtas parlamenta vēlēšanas valstī.

Lietuvā redzams, ka prezidenta ievēlēšana tautas vēlēšanās automātiski nenozīmē, ka tiks ievēlēts labākais iespējamais kandidāts. Lietuva ir piedzīvojusi prezidenta impīčmenta procedūru, kad pēc 13 mēnešu pavadīšanas amatā to bija spiests atstāt Rolands Pakss, kurš tika ievēlēts 2003.gadā (vēlēšanās viņš saņēma lielu krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstu). 2004.gadā Lietuvas parlaments balsoja par viņa atcelšanu no amata, atzīstot par vainīgu konstitūcijas un prezidenta zvēresta pārkāpšanā.

Toreiz tika atzīts, ka Pakss par viņam sniegto finansiālo palīdzību ir nelikumīgi piešķīris Lietuvas pilsonību uzņēmējam Jurijam Borisovam, kā arī darījis viņam zināmu, ka pret viņu tiek veikta izmeklēšana un tiek noklausītas viņa telefona sarunas. Pakss mēģinājis panākt, lai vairāku uzņēmumu akcijas tiktu pārdotas viņam tuvām personām, kā arī uzturējis sakarus ar organizētās noziedzības grupām.

Pēc tam par Lietuvas prezidentu kļuva Valds Adamkus, kurš bija dzimis trimdā ASV un pēc neatkarības atgūšanas pārcēlies uz dzīvi Lietuvā. Atšķirībā no Paksa viņš bija kritiski noskaņots pret Krieviju.

Arī viņa prezidentūras laikā notika vairāki skandāli, un viens no tiem turpinās joprojām. Pret Lietuvu tika izvirzītas vairākas apsūdzības, ka netālu no Viļņas tika izveidots slepens ASV cietums, kurā slepeni tika izvietoti un spīdzināti par teroristiem uzskatīti gūstekņi (grupējuma “Al Qaeda” dalībnieki). Adamkum tika pārmests, ka viņš par daudz izdabāja amerikāņiem cerībā ātrāk iestāties NATO.

Lietuva joprojām turpina tiesāties par ASV slepeno cietumu, kas tika izvietots tās teritorijā, nevēloties maksāt Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriestās kompensācijas vairākām personām, kas tika ieslodzītas šajā ASV slepenajā cietumā.

Kopš 2009.gada Lietuvas prezidente ir Daļa Grībauskaite, kura tiek dēvēta arī par “dzelzs lēdiju” un kura vienmēr asi ir vērsusies pret Krievijas agresīvo politiku, par ko arī tikusi vairākkārt kritizēta.

Ir skaidrs, ka prezidenta ievēlēšanas kārtība pati par sevi negarantē labāko prezidentu ievēlēšanu. Arī tiešās tautas vēlēšanās var ievēlēt dažādus avantūristus un pašlabuma meklētājus (piemēram, viegli iedomāties, ka par prezidentu varētu tikt ievēlēts Nils Ušakovs vai Artuss Kaimiņš).

Atgriežoties pie Latvijas prezidenta vēlēšanām, ieteicams sekot priekšvēlēšanu šovam un gaidīt vēlēšanu rezultātus. Drīz jau būs redzams, kurš būs nākamais Latvijas prezidents – Levits, Jansons vai Šmits. Vai mums ir nepieciešams „nācijas tēvs” vai efektīvi strādājoša demokrātija, jo mūsu prezidenta funkcijas ir vairāk reprezentatīvas, nekā praktiskas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...