Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nebūtu slikti padarīt krāšņāku politisko vidi, piemēram, piešķirot dažādas balvas partijām. Iespējas varētu būt neierobežotas, piemēram, varētu iedibināt balvas “Dāsnākā partija”, “Žēlsirdīgākā partija”, “Drosmīgākā partija”, “Kašķīgākā partija” un citas. Šajā ziņā iespējas ir neierobežotas, atliek vien likt lietā iztēli un darboties attiecīgajā virzienā.

Valdība ir apstiprinājusi budžetu un šonedēļ iesniegs to izskatīšanai Saeimā. Jāatzīmē, ka budžets plānots ar nelielu deficītu – 0,3% no IKP, kas ir uzskatāms par zināmu sasniegumu. Kaut arī tiks palielinātas algas vairākām darbinieku kategorijām un veikti arī citi uzlabojumi, sabiedrībā tiek izteikta neapmierinātība un dažādi pārmetumi valdībai. Kā parasti īsti apmierināts ar nākamā gada budžetu nav neviens.

Kā jau varēja prognozēt, lielākais troksnis ir sacelts ap finansējuma palielināšanu partijām. Nākamā gada budžetā ir paredzēts ievērojami palielināt finansējumu partijām. No nākamā gada partiju finansēšanai atvēlēti 4,5 miljoni eiro tagadējo 600 000 eiro vietā. Plānots, ka Saeimā iekļuvušās partijas saņems bāzes finansējumu - 100 000 eiro. Partijas, kas Saeimas vēlēšanās iegūs vismaz 2%, saņems 4,5 eiro par katru balsi. Tiks piemaksāti arī 0,50 eiro par katru balsi Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Noteikti finansējuma griesti – 800 000 eiro gadā. Papildus tam plānots ierobežot privātos ziedojumus partijām.

Redzams, ka nākamgad finansējuma griestus sasniegs tikai “Saskaņa”, kas saņems 800 000 eiro gadā. Vismazāko finansējumu saņems partija “Progresīvie” - nedaudz vairāk nekā 100 000 eiro gadā.

Protams, šis lēmums ir strīdīgs un pats par sevi automātiski neuzlabo partiju darbības kvalitāti. Tas arī negarantē arī to, ka partijas vairs neturēs tā sauktās melnās kases un nepieņems dažādus slepenus maksājumus no citiem, tajā skaitā biznesmeņiem un dažādiem shēmotājiem.

Jāatzīst, ka finansējuma palielināšana partijām ir iespējama tikai uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām. Ir skaidrs, ka par šo lēmumu sašutumu izsaka ikviens, kuram nav slinkums, kā argumentus piesaucot visdažādākos argumentus. Piemēram, partijas tiek kauninātas, stāstot par mazajām mediķu un skolotāju algām. Tiek teikts, ka finansējuma palielināšana netiek veikta pareizajā laikā un to vajadzētu darīt vēlāk.

Gadiem ilgi tiek kritizēta partiju kvalitāte Latvijā, kas, pēc visām politoloģijas nostādnēm, ir viena no būtiskām demokrātijas sastāvdaļām. Latvijas partijas drīzāk atgādina diskusiju klubiņus, nevis nopietnas organizācijas. Nav īpašu problēmu saorganizēt 500 biedrus, lai varētu startēt Saeimas vēlēšanās. Partijās nav iekšējās konkurences, tām ir tikai īstermiņa mērķi. Partijās nav tā saukto analītisko struktūru, kas varētu radīt vērā ņemamus politikas veidošanas principus un ieteikumus. Tāpēc nav brīnums, ka Latvijā ir lērums dažādu partiju, šķiet, ap 60, kuru nosaukumus neviens nespēj atcerēties un kuru biedri nevienam nav zināmi.

Ir skaidrs, ka šādā situācijā partijas faktiski darbojas kā arodbiedrības un lobistu organizācijas, piemēram, “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība cīnās par krievu valodas tiesībām un krievu skolu aizstāvību, savukārt ZZS un Latvijas Reģionu apvienība karo par finansējumu lauksaimniekiem un lobē pašvaldību vadītājus. Daudzas partijas pat nevar pateikt, par ko tās īsti cīnās un ko grib panākt.

Jau sen ir laiks pastiprināt prasības partijām, piemēram, palielinot biedru skaitu un nosakot zināmu minimumu obligāti izpildāmu prasību, kas ļautu daudzajiem diskusiju klubiņiem pretendēt uz partijas nosaukumu. Šobrīd ir ļoti viegli izveidot kādu biznesa projektu un nosaukt to par partiju, lai tā iekļūtu Saeimā un nodrošinātu projekta autoriem vajadzīgos likumu grozījumus un atbilstoši radītu iespējas iegūt papildu peļņu no valsts līdzekļiem. Tagad tiek izteikta cerība, ka šīs problēmas vismaz daļēji ļautu risināt finansējuma palielināšana partijām, kas ir plānota no nākamā gada.

Ņemot vērā negatīvo sabiedrības attieksmi pret partijām un līdz ar to arī pret plānoto finansējuma palielināšanu, ir skaidrs, ka jābūt drusku trakam, lai nāktu klajā ar šādu iniciatīvu. Šoreiz tieši tik traka ir bijusi Jaunā konservatīvā partija un tās līderis Jānis Bordāns. Šī partija regulāri iekuļas dažādos konfliktos, izsaka ultimātus premjerministram Krišjānim Kariņam un citiem koalīcijas partneriem, tāpēc tai būtībā nav ko zaudēt, pieprasot arī palielināt finansējumu partijām.

Šis lēmums, protams, ir izdevīgs visām partijām, tajā skaitā Saeimas pozīcijas un opozīcijas partijām, kā arī vairākām ārpus Saeimas esošām partijām. Ir interesanti vērot, piemēram, kā pozīcijas partijas cenšas korekti klusēt un atsaukties uz Egila Levita aicinājumu stiprināt demokrātiju Latvijā, komentējot finansējuma palielināšanu.

Vienlaikus smieklīgi ir klausīties opozīcijas partiju izteikto liekulīgo nosodījumu šim partiju finansējuma palielinājumam. Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā dzirdēsim kvēlas runas ne tikai no “Saskaņas” un ZZS, bet arī no Latvijas Reģionālās partijas un Latvijas Krievu savienības politiķiem. Jau tagad ir skaidrs, ka viņi būs ļoti sašutuši par valdošo partiju rīcību un ļoti kaunēsies no šāda lēmuma.

Gribētos, lai opozīcijas partijas nepaliktu tikai pie saukļiem un skaļi izteiktas kaunēšanās un sašutuma izteikšanas. Šīm partijām vajadzētu būt konsekventām, piemēram, “Saskaņa” varētu atteikties no valsts finansējuma un publiski to pārskaitīt, piemēram, mediķu un skolotāju algu palielināšanai. Līdzīgi varētu rīkoties arī ZZS un Latvijas Reģionu partija, pārskaitot sev piešķirtos līdzekļus, piemēram, lauksaimniekiem, kuriem vienmēr ir par maz naudas un ir vajadzīgas papildu subsīdijas.

Ja opozīcijas partijas rīkotos atbilstoši saviem skaļajiem paziņojumiem un atteiktos no valsts finansējuma par labu citiem, būtu pamats dibināt, piemēram, balvu “Dāsnākā partija”. Tad šo balvu varētu piešķirt šīm opozīcijas partijām, atzīstot, ka tiešām nav viegli atteikties no valsts finansējuma un iztikt tikai ar iemaksātajām biedru naudām un brīvprātīgajiem ziedotāju ziedojumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...