Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Laikmeta ainiņas III

Jānis Erlats
26.02.2016.
Komentāri (3)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ritēja 1988. gads. Šauļu telefonu centrāli gatavoja vissavienības mēroga eksperimentam – sarunu maksas ieviešanai. Ja tolaik cilvēki neierobežoti ilgi varēja runāt vietējā telefonu tīklā, tad pēc eksperimenta pabeigšanas par sarunas ilgumu bija paredzēts maksāt. Kā pamatojumu šādai nepieciešamībai izvirzīja argumentu, ka liela slodze rada tehnisko iekārtu noslogojumu, tādēļ ilgstoša saruna pazemina sakaru kvalitāti. Lai palielinātu kvalitāti, esot jāievieš maksas pakalpojums.

Astoņdesmito gadu beigās lozungs, ka jāievieš maksas pakalpojums, bija ļoti populārs, un tas tika reklamēts kā zāles pret visām slimībām. Publiskajā telpā bija izlasāms tolaik atzīta eksperta raksts par nepieciešamību ieviest maksas pakalpojumu. Viens no argumentiem bija piemērs par to, kāpēc Japānā ražotā elektroniskajā centrālē divdesmit gadu periodā teorētiski aprēķinātā dīkstāve slodzes dēļ bija viena minūte, bet analogajā padomju ražojumā dīkstāve sasniedza vairākas dienas. Eksperts iemeslus saskatīja atšķirīgajās tautu paražās, - ja vieni runāja īsi un kodolīgi, tad otri tālruni izmantoja nelietderīgai pļāpāšanai. Milzīgā tehniskā aprīkojuma atšķirība netika pieminēta.

Vēl dīvaināks šis apgalvojums šķita tāpēc, ka eksperimentam paredzētā Šauļu telefonu centrāle bija nevis elektroniskā, bet gan uzlabotā koordinātu tipa centrāle, kuras pamatā bija releji un mehāniskie daudzkārtējie lauka savienotāji. Koordinātu tipa centrālēs vienīgās zināmās problēmas slodzes dēļ bija saistītas ar lielo zvanītgribētāju skaitu dažas minūtes pēc Jaungada sagaidīšanas, bet par sarunu ilgumu radītās slodzes ietekmi uz savienojumu kvalitāti uzzināju pirmoreiz. Vadība bija nolēmusi, ka tāda pastāv, tāpēc tika organizēta ekspertu grupa, kuras uzdevums bija novērst viņu izdomātās problēmas.

Vissavienības mēroga eksperiments paredzēja dažādu nozaru ekspertu grupu izveidošanu. Lai šīs daudzās grupas savā starpā varētu labāk saprasties, tika organizēts bankets, kurā eksperti viens ar otru varēja iepazīties daudz brīvākā gaisotnē. Padomju laikā bija pieņemts, ka skaidrā prātā bija jārunā tikai par atbalstu partijas ģenerāllīnijai, bet reibumā cilvēkam bija pienākums runāt citādāk. Ja iereibušais turpināja runāt vispārzināmas lietas, tad sarunas biedrs viņu neuzskatīja par ekspertu. Sarunās ātri vien noskaidrojās, ar kuriem cilvēkiem ir vērts sadarboties un ar kuriem ir tikai jāuztur labas attiecības.

Iereibušu ekspertu sarunas kā magnēts pievilka cilvēkus, kuri paši sarunās nepiedalījās, toties uzmanīgi klausījās. Pēc viņu sejas izteiksmēm varēja nojaust, ka lielas mokas viņiem sagādā aizliegums izvilkt blociņu un dzirdēto pierakstīt. Pēc kāda laika viena seja nomainījās ar citu seju, taču to izteiksmes palika apbrīnojami līdzīgas. Šāda tipa banketi bija visīstākās ideju kalves tiem cilvēkiem, kuri spēja to novērtēt.

Mans sarunu biedrs bija ekonomists, tāpēc diskusija ievirzījās saimnieciskā izdevīguma tēmā, kurai vajadzētu dot lielākus ienākumus pēc eksperimenta pabeigšanas. Lai relejus savienotu ar sarunu laika uzskaites sistēmu, bija nepieciešami lieli ieguldījumi, turklāt visas šīs sistēmas uzturēšanai un apkalpošanai bija nepieciešams milzīgs resursu daudzums. Pēc dažiem gadiem koordinātu tipa centrāles vienalga tiktu nomainītas ar elektroniskām, tāpēc izteicu šaubas par projekta saimniecisko lietderību.

Ekonomistu darba grupas uzdevums bija pārveidot visu sakaru mezgla saimniecisko sistēmu. Par katru tālsarunas līniju valsts sakaru mezglam maksāja 3 rubļus stundā, savukārt no šīs naudas sakaru mezgls valstij maksāja par komunālajiem pakalpojumiem. Nauda tika pārlikta no vienas valsts kabatas uz otru, par starpnieku izmantojot sakaru mezglu. Jaunā koncepcija paredzēja privatizēt tālsarunu līnijas un peļņu novirzīt konkrēta cilvēka īpašumā, bet maksu par komunālajiem pakalpojumiem segt no vietējo sarunu ieņēmumiem. Atļāvos izrādīt galīgu neizpratni par šādu pārmaiņu nepieciešamību. Mūsu sarunas pirmā daļa izvērtās par monologu, kurā biju spiests atzīt savu pilnīgo analfabētismu ekonomiskās sistēmas izpratnē.

Komunistiskās partijas izsludinātā pārtikas programma paredzēja ievērojami palielināt zemes platību, kuru bija atļauts apstrādāt vienam cilvēkam. Tas nebija jaunums, jo līdzīgi padomju valdība bija rīkojusies arī iepriekšējos krīzes gados. Zemnieki, kopjot savus laukus, ieguva vairāk ražas salīdzinājumā ar kolektīvā īpašumā apstrādātu zemi. Darba ražība palielināja arī ienākumus, kuri palika nevis valsts, bet gan zemnieku īpašumā.

Nākotnes laimīgajā valstī naudas izmantošana nebija paredzēta, tāpēc viens no sociālistiskās valsts uzdevumiem bija pakāpeniska naudas vērtības samazināšana. Bagāti zemnieki šajā vīzijā neiederējās, jo viņu pirktspēja radīja preču deficītu. Pēc veiksmīgas krīzes pārvarēšanas valstij bija jātiek galā ar reformu galveno dzinējspēku – strādīgajiem zemniekiem. Viņi tika pasludināti par kulakiem vai budžiem un kā šķira likvidēti.

Pārbūves vai pārkārtošanās idejas paredzēja citu risinājumu, un tam bija tieša saistība ar ekonomikas teoriju, kuru pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū mācīja augstākajās partijas skolās. Jaunās ekonomikas pamatos joprojām varēja būt tikai komunisma klasiķu darbi, taču to mūsdienīgākai izpratnei tika pieļauts iekļaut arī turpmākos vēsturiskos notikumus, kuri atbilda dialektiskā materiālisma formātam. Izsakoties vēl precīzāk, revīzijai tika pakļauts klasiķa darbs, kurā barons Danglars, izkāpis no karietes, pašapzinīgi paziņoja, ka turpmākā vara piederēs baņķieriem.

Komunisma klasiķa darbā bankas bija attēlotas kā naudas kaltuves, kuras, pateicoties aizdevumu procentu likmēm, ražoja naudu. Kapitālisti bija radījuši koloniālo sistēmu, kur metropolē bija naudas pārpalikums, bet kolonijās iztrūkums. Nodrošinot, ka kolonijās nauda tiek uzskatīta par vērtību, kapitālisti viegli varēja iegūt politisko varu. Sarežģījumi rastos tad, kad nauda būtu saražota tik daudz, ka arī kolonijās tai vairs nebūtu vērtības. Ja naudas vērtību vairs nevarētu nodrošināt no dotācijām atkarīgā ekonomiskā sistēma, tad kā pēdējais glābiņš būtu karadarbības uzsākšana koloniju teritorijās, kas ekonomikas atjaunošanai prasītu lielas investīcijas. (Šajā vietā atļaušos izdarīt nelielu atkāpi no atstāsta. Vēlāk, izlasot šo manu interesi izraisījušo darbu, uzmanību saistīja K. Marksa ieteikums pirms karadarbības uzsākšanas pie koloniju robežām izveidot pietiekami daudz bezdarbnieku, lai bojā gājušo dēļ nebūtu problēmas ar ekonomikas atjaunošanu.)

Kopš tiem laikiem, kad baņķieri pārvietojās karietēs, pasaule bija mainījusies. XX gadsimta vidū bija sabrukusi koloniālā sistēma, un šis fakts prasīja pārskatīt līdzšinējos uzskatus. Bankas bija radikāli mainījušas darbības virzienu, tāpēc tikpat radikāliem uzskatiem attiecībā pret bankām vajadzēja mainīties arī zinātniskā komunisma teorijai.

Banku darbības jauno virzienu varēja tēlaini salīdzināt ar gādīga namsaimnieka rūpēm par savu īpašumu. Ja iepriekšējais namsaimnieks tikai iekasēja īres maksu, neuztraucoties par īpašuma stāvokli, tad jaunais namsaimnieks savākto īres maksu investēja īpašuma sakopšanā. Aizdevuma procentam sakrītot ar patēriņa procentu, radās jauna formācija – patērētāju sabiedrība un labklājības valsts.

Labklājības valsts modelis tomēr radīja pamatīgas galvassāpes tiem, kuriem naudas ir daudz, un kuri vēlētos, lai tā būtu vērtība. Neliela valsts pie Persijas līča ar diviem miljoniem iedzīvotāju katru gadu radīja budžeta pārpalikumu vairāku desmitu miljardu ASV dolāru vērtībā. Naudasmaisiem kļuva arvien grūtāk pārliecināt sabiedrību, ka algas pielikums nav iespējams, jo budžetā trūkst naudas. Problēma bija arī milzīgais naudas daudzums, kurš ieplūda pasaulē, devalvējot tās vērtību, līdz ar to arī naudasmaisu varu.

Analizējot labklājības valsts modeli, padomju ekonomisti nonāca pie pārsteidzoša secinājuma – naudas nozīme var izzust nevis tās pakāpeniska samazinājuma, bet gan pārpalikuma rezultātā. Kā kādreiz algots darbs uzvarēja verdzību, tā labklājības valstī brīvprātīgais darbs var uzvarēt algoto. Argumenti, kāpēc algotais darbs būtu labāks par brīvprātīgo, pagaidām atgādināja argumentus, kāpēc verdzība būtu labāka par algotu darbu. Brīvprātīgais darbs atbilstu komunisma ideāliem, tāpēc īstajiem komunistiem vajadzētu rūpēties par naudas daudzuma pavairošanu, nevis samazināšanu.

Pārtikas programma izveidoja pirmos turīgos zemniekus, taču līdz labklājībai bija vēl tālu. Nākamais solis paredzēja privatizēt rūpniecības uzņēmumus un izveidot nākamo turīgo iedzīvotāju slāni. Lai netiktu izpirktas preces, tika paredzēts ieviest maksas pakalpojumus, kuros nauda varētu vienmērīgāk izplatīties sabiedrībā. Tieši tāpēc Šauļu telefonu centrālē bija vajadzīgs veikt šķietami neloģiskas reformas un tērēt laiku neko nesajēdzoša tehniskā darbinieka pārliecināšanai.

Bankets bija beidzies, bet rīts vēl nebija pienācis. Klīdām pa naksnīgajām Šauļu ielām un sapņojām par nākotni, kurā mums lemts dzīvot. Par zaļo pilsētu, kurā nebūs rūpnīcu, bet cilvēki dzīvos labklājībā. Par saprotošajiem priekšniekiem, kuri būs priecīgi, ka mēs vēlamies strādāt, un pret mums izturēsies kā bērnudārza apmeklētājiem. Par gudrajiem pasniedzējiem, kuri labas atzīmes liks nevis par pareizām, bet gan neparastām atbildēm.

Grūti noticēt, ka kopš tā laika ir pagājis tik maz gadu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...