Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?
Ainārs Ērglis20.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku attieksmi pret savas valsts iedzīvotājiem, Latvija ar arogantāko valdību un valdošo koalīciju brīvvalsts pastāvēšanas laikā.
Vai Latvija arī var? Var. Noteikti var. Tiesa, ar esošo valdību noteikti ne, bet bez tās - noteikti jā.
Vai ir jēga uzņēmējiem protestējot mainīt nodokļu rezidenci masveidā un atstāt valdošos politiķus ar tukšu valsts kasi? Tas varbūt būtu pārāk radikāli. Taču uz dialogu esošie politikāņi nav gatavi.
Savu vainu krīzes radīšanā un tās tālākā kāpināšanā viņi atzīt pat negrasās, tā vietā turpinot veicinot sabiedrības tālāku noslāņošanos un sašķeltību, vienlaikus pilnībā ignorējot opozīciju un darot, ko pašiem iegribas, - ceļot sev algas, turpinot slavēt sevi sevis apmaksātajos medijos un agresīvi vēršoties pret citādi domājošajiem.
Vara pārvalda valsti uz uzticības līguma pamata ar sabiedrību. Ja uzticība ir zudusi, līgums de facto ir zaudējis spēku. De iure tas var notikt nākamā gada velēšanās, bet līdz tām vēl vesels gads.
Ko līdz tam? Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji? Šis jautājums ir jāuzdod katram sev pašam.
Ja jūtaties komfortā tā, kā ir tagad, un ticat, ka politiķi tiešām dara visu, ko var, nevis lai noturētos pie varas un turpinātu dalīt miljonus savās deputātu kvotās un ārlietu ministriju apgaismošanās, korupciju aisbergos un līdzīgās atrakcijās, tad turpinām gulēt mierīgi un gaidām prezidenta svētku uzrunu, cerot, ka nesajauks, kas par svētkiem kurā dienā ir. Turpinām gaidīt Pavļuta uzvarošos saucienus, ka Beigas jau ir tuvu, un Kariņa tukšos vāvuļojumus.
Būs labi, draugi, saka viņi, tikai aizmirst atklāti pateikt, ka labi būs tikai viņiem. Ja visi to turpinās pieļaut.
Ja nejūtaties komfortā, tad atceraties, ka demokrātiskā sabiedrībā pastāv iespējas savu viedokli paust publiski. Publiskas akcijas online, parakstu vākšanas, arī jebkuras citas legālās protesta formas vēl pagaidām ir atļautas. Ja tās neizmantojat, tad kāpēc lai valdošie domātu, ka tā vairs nevar? Viņuprāt, var.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
