Iesaki rakstu: 
Pēc tam kad Rīgas apgabaltiesa noraidīja VAS Latvijas Gaisa satiksme (LGS) prasību pret īru zemo cenu lidsabiedrību Ryanair, uzskatot, ka lieta ir piekritīga Īrijas tiesai, LGS tomēr pēta juridiskās iespējas vērsties pret Ryanair, kuras parāds par aeronavigācijas pakalpojumiem sasniedz 368 000 eiro. Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss Pietiek neizslēdz arī tik radikālu līdzekļu izmantošanu kā Ryanair lidmašīnu aizturēšana, kamēr parāds nebūs nomaksāts. „Tas ir konkurences jautājums. Tad jau jebkura cita kompānija var pateikt – re, kur viens nemaksā, kāpēc man jāmaksā?” saka Matīss.
LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš jau pirms Rīgas apgabaltiesa noraidīja prasību pret Ryanair un sarunā ar Pietiek pieļāva – ja prasība tiks pāradresēta uz Īrijas tiesu, Latvijas pusei būs jāizšķiras, vai iesaistīties tiesvedībā. Tas var izmaksāt neadekvāti dārgi, jo tad nāktos algot starptautiska advokātu biroja pakalpojumus. Šobrīd LGS juristi vēl analizē situāciju un lēmums nav pieņemts. SM valsts sekretārs Anrijs Matīss otrdien Pietiek pieļāva, ka juridiski vēl iespējams pacīnīties par to, lai tiesvedība ar Ryanair tomēr notiktu Latvijas tiesā.
„Juridiski rūpīgi jāizvērtē, vai tiešām tā ir, ka Latvijas uzņēmumam, lai saņemtu maksu par saviem pakalpojumiem, ir jāgriežas Īrijas tiesā. Ir rūpīgi jāizanalizē likumdošana, un es pieļauju, ka to ir iespējams darīt Latvijas tiesā. Kāda starpība, no kādas valsts ir klients? Galvenais, ka LGS pakalpojumu sniedz Latvijas teritorijā. Tie nav kaut kādi pārlidojumi, tas ir pakalpojums, kas tiek sniegts termināļu zonā Latvijas teritorijā,” uzskata Matīss.
SM valsts sekretārs neizslēdz arī radikālu metožu lietošanu, lai panāktu, ka Ryanair LGS samaksā 368 000 eiro lielo parādu par sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem, tostarp līdz pat Ryanair lidmašīnu aizturēšanai. „Viņi [LGS] nevar nedarīt neko, jo tie ir valstij nodarīti zaudējumi,” saka Matīss. „LGS ir jāizvērtē riski – ja kāds reiss nenotiek vai tiek aizturētas lidmašīnas, jāizvērtē riski, cik tas maksātu, jautājums ir par samērīgumu,” par iespēju, ka Ryanair lidmašīnām Rīgā varētu tikt uzlikti klamburi, saka SM valsts sekretārs.
Noprotams, ka SM politiskā vadība ir devusi zaļo gaismu rīcībai, kādu LGS atzīs par juridiski un saimnieciski pareizāko. Tiesa, kā atzīst Matīss, „tiesāšanās – tas, protams, būtu civilizētāk”. Latvijas puse apzinoties, ka arī no Ryanair puses iespējama pretprasība tiesā. Ryanair iekšējā sarakstē ar LGS atteikšanos maksāt par aeronavigācijas pakalpojumiem pamatojot ar vēl satiksmes ministra Aināra Šlesera (PLL) laikā noslēgto konfidenciālo līgumu. Latvijas puse tādā gadījumā kā pretargumentu varētu izmantot faktu, ka Ryanair tomēr ir veicis vismaz vienu pārskaitījumu LGS – īru lidsabiedrība aizvadītā gada augustā samaksājusi 106 000 eiro par gaisa satiksmes kontroles pakalpojumiem. „Ja viņi uzskata, ka var likumīgi nemaksāt, kādēļ tad viņi vienreiz ir samaksājuši?” norāda Matīss.
Pietiek jau rakstīja: ja sāksies tiesvedība, atklātībā, iespējams, nonāks visas ar Ryanair vēl Šlesera laikā slēgtās vienošanās, ko īru lidsabiedrība varētu izmantot kā argumentu tiesā, pieļāva ar gaidāmo tiesvedību saistīti avoti.
Ryanair nemaksāšanu LGS argumentē ar līgumā ar starptautisko lidostu Rīga ietverto nosacījumu, ka visas iespējamās maksas jau iekļautas nodevā lidostai, ko Ryanair maksā par katru izlidojošo pasažieri. Līdz ar to Ryanair uzskata, ka šīs izmaksas jāsedz lidostai Rīga.
Jāatgādina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc Valsts kontroles protesta un Ģenerālprokuratūras uzdevuma, ir atsācis izmeklēšanu par to, vai bijušais satiksmes ministrs, tagad apvienības Par labu Latviju Saeimas deputāts Šlesers kā atbildīgais ministrs, parakstot slepeno atlaižu līgumu ar Ryanair, nav iesaistījies koruptīvos darījumos un to, vai, parakstot šo līgumu, ir ievērojis valsts intereses.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
