Lai nepadziļinātu krīzi veselības aprūpes jomā, mudinām saglabāt aptiekas lauku apvidos
Anita Laima Lancmane*19.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Labas pārvaldības organizācija IMPACT 2040, kas ilgstoši pievērsusies medicīnas problēmu izpētei, mudinājusi valdības pārstāvjus atlikt MK noteikumu "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji" projekta (2021-TA-1281) izskatīšanu un apstiprināšanu, lai nenāktos mazapdzīvotās Latvijas vietās palikt bez aptiekām.
Karš Ukrainā, bēgļu krīze un pandēmija ir smags izaicinājums Latvijas veselības aprūpes veidotājiem – īpaši tāpēc, ka jārēķinās ar citām sasāpējušām problēmām, kas ietekmē sabiedrības veselību. Taču šajos apstākļos nedrīkst pieļaut paviršu normatīvo aktu izstrādi.
Veselības ministrija savā atbildē organizācijai norādījusi, ka, ņemot vērā, ka par Noteikumu projektu atkārtoti saņemti daudzveidīgi iebildumi un priekšlikumi, 2022.gada 18.februārī tikusi izveidota darba grupa starp attiecīgo saskaņošanas atzinumu sniedzējiem, lai precizētu Noteikumu projektu.
Ceru, ka šāds lēmums pieņemts, jo Veselības ministrija apzinās, ka aptieku izvietojumu jautājumu nedrīkst skatīt sasteigti, tas jārisina caurspīdīgi un jācer, ka darba grupas ietvaros tika plānots pieņemt lēmumus, kas kalpotu visas Latvijas sabiedrības interesēs, it īpaši rēķinoties ar attālāko reģionu iedzīvotāju interesēm, neradot viņiem izolētības izjūtu, kas var novest pie nopietnām sekām.
Taču, ņemot vērā traģisko notikumu attīstību Ukrainā, kā arī Krievijas agresīvo politiku un retoriku tai skaitā arī pret Baltijas valstīm, uzskatu, ka šādu noteikumu izskatīšana vispār būtu jāatliek uz nenoteiktu laiku. Nevar izdot tādus MK noteikumus, kuri apdraud aptieku eksistenci Latvijas mazapdzīvotās vietās.
Valdībai būtu jārada drošības sajūta. Nopietni pārkārtojumi jebkurā jomā, it īpaši tur, kur ir saistība ar veselības aprūpes, pirmās nepieciešamības preču pieejamību, krīzes apstākļos var padziļināt jau tā briestošo satraukumu un viest neskaidrību.
Lai arī Veselības ministrija savā atbildē min, ka noteikumu projekta mērķis (vismaz prioritārais) nav samazināt aptieku skaitu Latvijā, tomēr realitātē aptieku īpašniekiem neizbēgami no lauku reģioniem nāktos aiziet, ja esošais projekts tiktu apstiprināts. Turklāt Latvijā jau šobrīd atsevišķos lauku apvidos aptieka atrodas 30km attālumā, kas pensionāram bez privātās automašīnas nav pieejama.
Latvijas lauku iedzīvotājam maz ko nozīmē fakts, ka Latvijā vidēji mums it kā viss ir labi, ka atbilstam vidējam ES līmenim un tā tālāk, ja realitātē konkrētās apdzīvotās vietās aptieku vienkārši nav, farmaceitu konsultācijas un zāles nav pieejamas. Neskatoties uz faktu, ka kara darbība norisinās Ukrainā, Eiropas Savienības valstis šobrīd darbojas un dzīvo krīzes vadības režīmā un Latvijai, kas atrodas tepat aiz agresora valsts robežām būtu nepieciešams nevis likt šķēršļus un vēl vairāk apgrūtināt jau tā vāji funkcionējošo veselības aprūpes sistēmu, bet nodrošināties krīzes situācijām.
Nodrošināties ne tikai militārajā ziņā, bet spēcināt veselības aprūpes jomu un būt gataviem nebaltām dienām. Aptiekai reģionos, kā redzam Ukrainas gadījumā, var būt izšķiroša loma izdzīvošanai, piemēram, konkrētas teritorijas izolācijas gadījumā, kad iedzīvotājiem nav pieejama cita medicīniska palīdzība. Arī Latvijā aptiekas dažādos reģionos pilda sociālu un konsultatīvo funkciju.”
Lūk, piemēru no Ukrainas, kas rāda, ka valstīm ir jāizmanto visas iespējas sagatavoties, lai adekvāti reaģētu krīzes situācijā. Kamjankas pilsētas domes pārstāve Natālija Ktitareva, kura pārrauga veselības aprūpi medijiem paudusi, Kamjankas pilsētā iepriekš nav bijis nepieciešams uzglabāt lielus medikamentu krājumus. Taču tagad karadarbības dēļ esot būtiski traucēta zāļu piegādes loģistikas ķēde, liekot iestādēm un aptiekām izveidot jaunas piegādes ķēdes. Galvenā problēma esot tā, ka veselības aprūpes sistēma plānota un izveidota miera laikā un iepriekš nav varēts iedomāties, kādi materiāli būtu nepieciešami lielas krīzes, kur nu pat karadarbības laikā.
Pašlaik vēl vairāk nekā jebkad iepriekš neatkarīgās Latvijas vēsturē medicīnas joma iet roku rokā ar aizsardzības jomu, jo mums līdz ar bumbošanu tik tuvu kaimiņos un palīdzības sniegšanu kara nelaimē skartajiem ir jāspēj arī neatslābt citos jautājumos, kas prasa tūlītēju reakciju. Protams, aptieku tēma šķiet birokrātiski sarežģīta, bet galu galā tā tiešā veidā ietekmē daudzu attālu reģionu iedzīvotājus.
Negaidīsim to brīdi, kad krīzes situācija atnāks arī pie mums, lai pārkārtotu sistēmu tā, lai tā spētu darboties. Labāk būsim gatavi, informēti un apgādāti miera laikā. Un tikai tad, premjerministra Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot, mēs varēsim būt “vienā mierā” un racionāli.
* IMPACT 2040 valdes locekle
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
