Lai apstrīdētu valsts īstenoto airBaltic pārņemšanu, cīnās par BAS maksātnespēju
PIETIEK22.02.2012.
Komentāri (4)
Iesaki rakstu: 
Izmisīgā cīņa par lidsabiedrības airBaltic bijušā īpašnieka, SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas atzīšanu, visticamāk, norit, lai rastu pamatu apstrīdēt valsts pērn pēc Latvijas krājbankas kraha īstenoto BAS piederošo airBaltic daļu pārņemšanas darījumu. Tā sarunā ar Pietiek atzina vairāki maksātnespējas administratori, kuri gan, ņemot vērā „airBaltic tēmas” jūtīgumu, nevēlējas izteikties publiski.
Kā zināms, pērn novembra beigās valsts Satiksmes ministrijas personā iegādājās Latvijas krājbankai piederošo ķīlu - 47,2% airBaltic akciju par nominālvērtību 224 453 lati. Līdz ar to SM īpašumā nonāca iepriekš BAS piederējušie 47,2% airBaltic akciju un valsts kļuva par 99,8% airBaltic īpašnieku. Ar BAS maksātnespējas pieteikumiem līdz šim tiesā vērsušās divas firmas, kuras abas, iespējams, saistītas ar ekspremjera, caurkritušā oligarha Andra Šķēles interesēm.
Vairāki administratori, atbildot uz Pietiek jautājumu, kāpēc nepieciešama BAS maksātnespēja, norādīja: galvenais mērķis maksātnespējas atzīšanai ir valsts pārņemtās lidsabiedrības akcijas. BAS atzīšana par maksātnespējīgu esot vienīgais veids, kā bijušie BAS īpašnieki un lielākie kreditori tiesā var apstrīdēt valsts īstenoto 47,2% airBaltic akciju pārņemšanu. „BAS īpašniekiem, kas ir arī lielākie kreditori, nav cita veida, kā apstrīdēt airBaltic akciju pārņemšanu. Ja ar tiesas lēmumu BAS tiks atzīta par maksātnespējīgu, tad galvenais noteicējs šajā uzņēmumā būs administrators, kurš arī varēs vērsties pret valsts īstenotu airBaltic akciju pārņemšanu,” norādīja viens no pazīstamiem administratoriem. Kamēr tas neesot noticis, BAS īpašniekiem, kuriem valsts īstenotā airBaltic daļu pārņemšana bijusi ļoti neizdevīga, neesot citu iespēju, kā apstrīdēt akciju pārņemšanu.
Daži advokāti vērtē, ka BAS īpašnieku intereses varot saprast, jo „valsts īstenotā airBaltic pārņemšana esot juridiski strīdīgs jautājums”.
Ar BAS maksātnespējas pieteikumu janvāra sākumā, norādot uz 3600 latu parādu, tiesā vērsās SIA Veriko, aiz kura, kā Pietiek jau rakstīja, iespējams, tiek slēptas Šķēles intereses airBaltic. Neilgi pēc tam, kad tiesa Veriko prasību par BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīja, ar jaunu BAS maksātnespējas pieprasījumu tiesā vērsās uzņēmums Finanšu restrukturizācijas risinājumi (FRR), kurš savulaik piederēja ar Šķēles biznesa interesēm saistītajam uzņēmumam INPO 7. Par FRR iesniegto BAS maksātnespējas pieprasījumu Rīgas Centra rajona tiesa lems 1.martā.
Publiski Šķēle līdz šim noliedzis tiešu saistību ar ieguldījumiem BAS un airBaltic. Arī atbildēt uz Pietiek jautājumiem par saikni ar lidsabiedrību viņš izvairījies. Tomēr ēnu par Šķēles iespējamo saistību ar BAS tas nav gaisinājis. Turklāt tieši ar iespējamām pastarpinātām Šķēles interesēm BAS, kas nodrošināja ietekmi airBaltic, tiek saistītas runas, ka Šķēle līdz ar Latvijas krājbankas krahu un valsts īstenoto BAS piederošo 47,2% airBaltic daļu pārņemšanu pazaudējis vairāk nekā 10 miljonus latu.
Oficiālie BAS īpašnieki uz pusēm bija Bertolts Fliks un ar bijušā Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova interesēm saistītā ārzonas firma Taurus Asset Management Fund Limited. Februāra sākumā BAS savā īpašumā pārņēma Latvijas krājbanka meitasuzņēmums Atlantijas biroji.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
