Kurzeme, Liepājas iecirknis, kurā notiekošo Valsts policijas vadība izliekas neredzam
Pietiek lasītājs16.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms kāda laika Pietiek bija publicēts raksts par policijas priekšnieku amatu sadali Liepājā, - un skaidrs, ka šai „profesionālajai kadru ievirzīšanai” ir sekas...
Valsts policijas Salaspils iecirknī priekšnieks dabūja četrus mēnešus nosacīti par 19 eiro piesavināšanos jeb valsts degvielas liešanu savā automašīnā. Ļena Keine ar draudzeni Janu pierakstīja sev naktsstundas vai virsstundas, līdz ar ko nopelnīja kriminālprocesu "aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un iespējamu dienesta viltojumu mantkārīgos nolūkos".
Tikmēr Liepājā par principā tādu pašu noziedzīgu nodarījumu trīs policijas virsnieki saņem tikai disciplinārsodus, jo "pārkāpums" tiek definēts kā nekorektas (nepareizas) informācijas norādīšana darba laika uzskaites dokumentācijā un šajā sakarā nepietiekamu kontroli no tiešā priekšnieka puses.
Protams, ka to varētu norakstīt uz vietējā priekšnieka Ešenvalda pazīšanos ar ilggadīgo Iekšējās kontroles biroja priekšnieci Smoču, kura ne vienu reizi vien ir palīdzējusi tikt sveikā cauri viņam un viņa radītajai komandai.
Tauta, protams, trin savas indīgās mēles, ka šī lieta ir nodota IDB un apmaiņā pret lietas vilkšanu garumā Ešenvalds tiks aizrotēts kaut kur Velša paspārnē, bet baumas ir tikai baumas.
Taču tālāk kļūst interesantāk. Gada 41. nedēļā Rucavas pusē kāda ģimenes ārste esot zvanījusi, ka pēc alkohola lietošanas kopā ar draugiem miris kāds vīrietis. Vienkāršam cilvēkam skaidrs, ka lietots nekvalitatīvs dzēriens un būtu jāatrod tie draugi vai vel kādam nav slikti un neatkārtojas "Dzeltenie Preiļi".
Taču kriminālpolicijas priekšniece Sleža (kura arī virsprokurora sieva, kā dēļ laikam arī ieņem to amatu) neuzskata šādu informāciju par svarīgu, un viss tiek norakstīts uz parasta dzērāja nomiršanu no dzeršanas.
Paiet pāris stundas, ģimenes ārste zvana atkal un paziņo par vēl vienu mirušo, kurš acīmredzami esot miris mocoties. Viņa arī pa telefonu pasaka, ka, ja policija pie pirmā mirušā būtu strādājusi, tad pudeles brālis, ar ko pirmais bija dzēris, būtu laicīgi atrasts un viņa dzīvība izglābta.
Nu neko - dežūrdaļas priekšnieks pēc iecirkņa priekšnieka rīkojuma no dežūrdaļas mobilā telefona izdzēš ierakstīto sarunu, visi gali ūdenī bet kriminālpolicija sāk aktīvi strādāt.
Nez, kā tas viss beigsies, jo neviens nezina, kurš pārņēma Rucavas puses točkas pēc tam, kad kurators/policists 2017.gadā reibumā uztaisīja avāriju un mira, paraujot divus sev līdzi. Tā, lūk, dzīvojam.
Interesanti, vai Iekšējās drošības birojs uz šiem faktiem reaģēs – vai arī būs kā parasti?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
