Kur un kā notika „būvnieku sarunas”, kas tajās piedalījās, par ko tika runāts
Pietiek lasītājs06.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā tiesībsargāšanas iestādes klusē par aizvadītās nedēļas kratīšanām un faktiem, kas ir to pamatā, turklāt arī par „būvnieku karteli” izsakās ārkārtīgi negribīgi, sabiedrības interešu vārdā ieskicēšu dažas versijas.
Domāju, ka nekļūdīšos, uzskatot, ka „karteļa sarunas” – un tādas bija diezgan daudzas – no 2015. un līdz pat 2018. gadam tika organizētas vienā konkrētā iecienītā vietā. Šī vieta bija tenisa kortos Mārupē, kur toreiz oficiāli bija būvkompānijas ACB atbalstīta tenisa kluba mājvieta.
Mājastēvs tikšanās reizēm, ja tā to var nosaukt, bija būvkompānijas ACB šefs, pazīstamais miljonārs, vairāku partiju finansiālais atbalstītājs Valdis Lejnieks ciešā sadarbībā ar Māri Martinsonu jeb „Kvadrātu”.
Sarunās klāt bija vai par tām zināja arī vairāki politiķi – protams, Edgars Jaunups, arī Jānis Baiks no Valmieras. Raimondam Vējonim pašlaik kriminālprocesā ir liecinieka statuss, taču viss vēl var mainīties – labi zināms, ka viņš un Lejnieks ir tuvi pazīstami.
Domāju, nav šaubu, ka sarunās piedalījies nu jau gandrīz bijušais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Jānis Ozols, kas nozīmē, ka par tām labi zinājusi arī viņa dzīvesbiedre Dana Reizniece-Ozola. Lietas kursā, domājams, bijis arī Jānis Reirs. Protams, nevarēja nezināt arī Baiba Fromane.
Šīs sarunas sākās laikā, kad Ministru prezidente bija Vienotības pārstāve Laimdota Straujuma. Reizniece-Ozola bija ekonomikas ministre, Vējonis – aizsardzības ministrs, Reirs – finanšu ministrs. Tas var izklausīties neticami ciniski, bet formāli šīs sarunas tika sāktas, lai pēc Maximas traģēdijas uzlabotu un attīrītu būvniecības nozari…
Ļoti iespējams, ka kriminālprocesa materiālos figurē epizode saistībā ar Krievu salas projektu, - kā zināms, Finanšu ministrija savu piekrišanu ES līdzekļu piešķiršanai šim projektam deva tikai pēc ilgas stīvēšanās. Kas notiks, ja izrādīsies, ka piekrišanas cena ir bijusi 70 000 eiro, kas tikuši adresēti ministram Reiram?
Tāpat ļoti iespējams, ka ir tikusi ierakstīta Jaunupa un Martinsona saruna, kurā ļoti tiešā tekstā minēta ievērojama naudas summa – iespējams, tie paši 70 000 eiro -, kuru, norunu pildot, esot vien jānodod „adresātam”. Nodošana uzticēta nevienam citam kā Jaunupam…
Vēl varētu būt iespējams, ka „labo darbu čempionei” Reizniecei-Ozolai šis kriminālprocess varētu būt īpaši nepatīkams, - ierakstītajās sarunās, šķiet, ir norādes uz summām, ko „Kvadrāts” nodevis viņas ģimenei. Pēc „čempiones” kļūšanas par finanšu ministri tām bijusi tendence kļūt būtiski lielākām.
To, ka kortos „pie Lejnieka” notiek šādi „tusiņi”, ir zinājuši daudzi politiķi – un ne tikai politiķi vien. Ir faktiski droši zināms, ka KNAB ir noklausījies un ierakstījis lielāko daļu tikšanos.
Kāpēc rīcība seko tikai tagad, - tas, protams, ir liels, labs jautājums. Domājams, tam ir tieša saistība ar to, ka tagad jebkādu ietekmi uz KNAB darbu ir zaudējis gan Juris Jurašs, gan Juta Strīķe.
Ir pietiekami droši zināms, ka 2017. gada vidū par šīm sarunām tika informēts Satversmes aizsardzības birojs, un tieši šī iemesla dēļ dažas nozīmīgas būvkompānijas pazaudēja savus industriālās drošības sertifikātus.
Savukārt Baiks tieši šī iemesla dēļ zaudēja iespēju nokļūt premjerministra krēslā, - gandrīz uzreiz pēc tam, kad parādījās viņa kandidatūra, tika nodots skaidrs signāls – valsts noslēpuma pielaidi viņam nesaņemt.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
