Kur un kā notika „būvnieku sarunas”, kas tajās piedalījās, par ko tika runāts
Pietiek lasītājs06.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā tiesībsargāšanas iestādes klusē par aizvadītās nedēļas kratīšanām un faktiem, kas ir to pamatā, turklāt arī par „būvnieku karteli” izsakās ārkārtīgi negribīgi, sabiedrības interešu vārdā ieskicēšu dažas versijas.
Domāju, ka nekļūdīšos, uzskatot, ka „karteļa sarunas” – un tādas bija diezgan daudzas – no 2015. un līdz pat 2018. gadam tika organizētas vienā konkrētā iecienītā vietā. Šī vieta bija tenisa kortos Mārupē, kur toreiz oficiāli bija būvkompānijas ACB atbalstīta tenisa kluba mājvieta.
Mājastēvs tikšanās reizēm, ja tā to var nosaukt, bija būvkompānijas ACB šefs, pazīstamais miljonārs, vairāku partiju finansiālais atbalstītājs Valdis Lejnieks ciešā sadarbībā ar Māri Martinsonu jeb „Kvadrātu”.
Sarunās klāt bija vai par tām zināja arī vairāki politiķi – protams, Edgars Jaunups, arī Jānis Baiks no Valmieras. Raimondam Vējonim pašlaik kriminālprocesā ir liecinieka statuss, taču viss vēl var mainīties – labi zināms, ka viņš un Lejnieks ir tuvi pazīstami.
Domāju, nav šaubu, ka sarunās piedalījies nu jau gandrīz bijušais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Jānis Ozols, kas nozīmē, ka par tām labi zinājusi arī viņa dzīvesbiedre Dana Reizniece-Ozola. Lietas kursā, domājams, bijis arī Jānis Reirs. Protams, nevarēja nezināt arī Baiba Fromane.
Šīs sarunas sākās laikā, kad Ministru prezidente bija Vienotības pārstāve Laimdota Straujuma. Reizniece-Ozola bija ekonomikas ministre, Vējonis – aizsardzības ministrs, Reirs – finanšu ministrs. Tas var izklausīties neticami ciniski, bet formāli šīs sarunas tika sāktas, lai pēc Maximas traģēdijas uzlabotu un attīrītu būvniecības nozari…
Ļoti iespējams, ka kriminālprocesa materiālos figurē epizode saistībā ar Krievu salas projektu, - kā zināms, Finanšu ministrija savu piekrišanu ES līdzekļu piešķiršanai šim projektam deva tikai pēc ilgas stīvēšanās. Kas notiks, ja izrādīsies, ka piekrišanas cena ir bijusi 70 000 eiro, kas tikuši adresēti ministram Reiram?
Tāpat ļoti iespējams, ka ir tikusi ierakstīta Jaunupa un Martinsona saruna, kurā ļoti tiešā tekstā minēta ievērojama naudas summa – iespējams, tie paši 70 000 eiro -, kuru, norunu pildot, esot vien jānodod „adresātam”. Nodošana uzticēta nevienam citam kā Jaunupam…
Vēl varētu būt iespējams, ka „labo darbu čempionei” Reizniecei-Ozolai šis kriminālprocess varētu būt īpaši nepatīkams, - ierakstītajās sarunās, šķiet, ir norādes uz summām, ko „Kvadrāts” nodevis viņas ģimenei. Pēc „čempiones” kļūšanas par finanšu ministri tām bijusi tendence kļūt būtiski lielākām.
To, ka kortos „pie Lejnieka” notiek šādi „tusiņi”, ir zinājuši daudzi politiķi – un ne tikai politiķi vien. Ir faktiski droši zināms, ka KNAB ir noklausījies un ierakstījis lielāko daļu tikšanos.
Kāpēc rīcība seko tikai tagad, - tas, protams, ir liels, labs jautājums. Domājams, tam ir tieša saistība ar to, ka tagad jebkādu ietekmi uz KNAB darbu ir zaudējis gan Juris Jurašs, gan Juta Strīķe.
Ir pietiekami droši zināms, ka 2017. gada vidū par šīm sarunām tika informēts Satversmes aizsardzības birojs, un tieši šī iemesla dēļ dažas nozīmīgas būvkompānijas pazaudēja savus industriālās drošības sertifikātus.
Savukārt Baiks tieši šī iemesla dēļ zaudēja iespēju nokļūt premjerministra krēslā, - gandrīz uzreiz pēc tam, kad parādījās viņa kandidatūra, tika nodots skaidrs signāls – valsts noslēpuma pielaidi viņam nesaņemt.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
