Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kur mūsu drošība?

Armands Puče
18.07.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā nedēļa pagāja Ziemeļatlantijas militārās alisanses (NATO) zīmē, kad Viļņā tika runāts par pasaules kārtību. Tik skaidri un nepārprotami vēstījumi sen nebija nonākuši priekšplānā, turklāt – kas nesaprata uzreiz, tos turpat foruma laikā nosēdināja pie tāfeles vai kafijas, lai paskaidrotu lietas būtību.

No malas izskatījās, ka lielais jautājums ir par Ukrainas uzņemšanu NATO, taču – šo zupiņu sildīja krievu āmuriem un viņu grūtajām galvām. Tāpat ir skaidrs, ka ukraiņi Rietumu aliansē juridiski nonāks uzreiz pēc zināmā kara beigām, vienīgi Zelenskim ar padomdevējiem bija ienācis prātā tipiskā Odesas žīdu manierē vēlreiz pavaicāt – a, vot, ātrāk nevar, ko? Nevar… Un šis “nevar” nav par NATO vājumu vai untumu, jo ieroči un munīcija tāpat tiks piegādāti, cik vajadzēs – kā notiks arī Ukrainas armijas tālākā apmācība, atbalsts un sagrautās valsts atjaunošana.

Šis “nevar” ir par kārtību, kas ukraiņiem pašiem savā valstī jānodibina, jāizveido. Pamatā tā ir tirgus ekonomika, kas nosaka uzvarētājus kara laukā. Šis lielais “NEVAR” attiecas uz interesēm, ko katrs no lielā galda dalībniekiem paģēr – un nevis uz kopējo ēdienkarti, ko citkārt mēdz saukt par Rietumu civilizācijas vērtībām. Vai tad nav jau skaidrs, ka vērtības katram savas un – tās ir tik dažādas!

Amerikāņi runā par pasaules līdzsvaru, ko redz tikai starp trīs stūriem – ASV, Ķīnu un Krieviju. Un pagaidām visas lietas notiek viņiem labvēlīgi: ķīnieši kara rezultātā ir dabūjuši no utainajiem greznus dabas resursu un izejvielu līgumus, savukārt tie palīdz darbināt apjomīgu ražošanu, kas vajadzīga patērētāju sabiedrībai. Pamatā – amerikāņiem.

Nevienam no lielajiem nevajag stipru Krieviju, bet neviens negrib, lai Krievijas vispār nebūtu… Tāpēc karam tāda dīvaina gaita. Citā stūrī sēž angļi, franči un vācieši, kas arī vienmēr būs amerikāņu pusē, izņemot gadījumus, kad runa ir par Eiropas stāstu. Te notiek kontinenta dominantes dalīšana, kur angļiem tīri vēsturiski lielāka pieredze, frančiem – labākas manieres, bet vāciešiem – izteiktāka disciplīna.

Britu pusē vēl ir impērijas pārpalikumi pa visu zemeslodi, tāpēc viņi atļaujas ar Ukrainu spēlēt kopā drošāk, atšķirībā no frančiem un vāciešiem, kas zem krieviem paguļas ar regularitāti – vismaz divas reizes gadsimtā. Un tāpēc – raustās. Tiesa, kas attiecas uz militāro atbalstu Ukrainai – tā starp šīm lielajām Eiropas valstīm ir solidāra un notiek pēc saskaņota grafika. Šodien mēs, rīt – jūs, parīt – un tā tālāk…

Pie NATO galda sēž arī Turcija, kas nevis pēta ēdienkarti, bet paši aiziet uz virtuvi un paņem, ko vēlas. Erdogana aprūpētā pasaules daļa ir tālu no tiem principiem, ko mēdz saukt par demokrātiju vai cilvēktiesību normām, tajā pašā laikā nav slaidāka spļāvēja krievu virzienā par Ankāras valdnieku – vai tas būtu karš vai labības pārkraušana. Atšķirībā no Eiropas valstīm turki pat acis nenomirkšķina, kad Krievija sāk draudēt ar atomieročiem: ja vajag, viņi sadod pa purnu vāgneriešiem, ja prasās – notriec krievu militāro lidmašīnu, ja grib – apmāna Kremli pa rupjo…

Tā ir pēdējās tūkstošgades uzkrātā diplomātiskā pieredze, kas turkus patiesībā garlaiko. Tik vāji ir viņu izaicinātāji… Jā, tie ir turki, kas labi zina, kāpēc viņi nolēma tomēr nebloķēt Zviedrijas uzņemšanu NATO un – kāpēc atdeva ukraiņiem krievu sagūstīto azoviešu eliti, lai gan vienošanās ar Putinu to neparedzēja.

Blakus Turcijai, izlaižot vienu vai divas vietas, pie tā paša galda sēž Ungārija – vēl viena NATO pašpietiekamā princese. Tikai atšķirībā no turkiem ungāri ir neslēpti krievu pakalpiņi. Neviltoti! Bet nekas – viņus pacieš, viņus pieņem, aicina, klausās… Tas jau laikam arī ir NATO lielais spēks – saprast un apzināties, ka starp biedriem mēdz būt arī cūkas. Labāk zināma cūka nekā gailis bez koordinācijas…

Poļi nav ne viens, ne otrs, taču tieši Polija šobrīd piesaka savu pretenziju kā Eiropas lielvara. Gan ekonomikā, gan armijā. Un neba par uzkrāsotām uzacīm viņiem Viļņas samitā atļāva iegādāties kaudzēm dažādi izmantojamas militārās tehnikas un iekārtas, varenās F35 lidmašīnas ieskaitot. Poļi jau labu laiku neko nelūdz – viņi vienkārši pērk. Tāpēc ar viņiem nevis sarunājas un menģējas, bet – tirgojas, viņus ciena šī vārda visnopietnākajā nozīmē. Jo viņi ir pratuši izveidot valsti, ko Viļņas samitā starp rindām visi novēlēja arī Ukrainai.

Starp citu, tā ir tā pati Polija, uz kurieni deviņdesmito sākumā mēs vedām padomju rūpniecības žēlīgās kafijas dzirnaviņas un kuslos mikserus, lai tos andelētu turienes tirgos… Tā ir Polija, kas šobrīd nosaka šī kara gaitu, un tā noteikti būs Polija, caur kuru NATO veidos izšķirošo triecienu Kremļa zvaignīšu brīdim – sākot no militārās tehnikas piegādēm un, ja vajadzēs – arī starp acīm vai stakles rajonā. Jo tāpat kā turki – poļi neraustās no krieva, bet atšķirībā no ungāriem – poļus krievs nenopirks.

Ko mēs – baltieši? Priecājamies, ka NATO ir Somija un būs Zviedrija. Mēs esam alianses emocionālais fons, bekvokālisti – ar intriģējošām ģeogrāfiskām koordinātēm. Ja mūsu robeža nebūtu pie Krievijas – paši saprotat, cik interesanti mēs būtu pasaules kārtībai. Tā savā ziņā ir gan laime, gan nelaime, taču nevajag domāt, ka ar to mūsu misija izsmelta. Līdzīgi kā ukraiņiem arī lielai daļai baltiešu ir sajūta, ka vispirms ir armija, haimarsi un tomahauki un tikai pēc tam – valsts.

Ja virs mums būs tā sauktais Livonijas pretgaisa aviācijas lietussargs un katrā pagalmā pa leoparda tankam – tad mēs esam sviestā un krējumā? Iespējams. Taču sākumā, domāt – vajadzīga tomēr ir valsts, ar lielo burtu. Ko dod deklaratīvie paziņojumi, ka vajag palielināt militāro budžetu no 2 uz 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta, ja mēs nieka robežu pusotra simta kilometru garumā nemākam joprojām izbūvēt, nemaz nerunājot par pārtikas iepirkumiem armijai.

Kādi trīs procenti no IKP, ja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs joprojām apvieno savu amatu ar Valsts nekustamo īpašumu padomes vadīšanu, lai gan Valsts kontrole jau pirms laba laika uz šo norādīja – kā uz nepareizas pārvaldes piemēru. Kāds vēl te NATO, ja Latvijas valstī par “palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā” vainīgajai personai nosaka naudas sodu lietotas automašīnas apmēros… 15 000. Bet ārvalsts, kam sniegts noziedzīgais pakalpojums – Krievija… Kur mūsu drošība?

Ja politiķi lemj par 3 procentiem no IKP aizsardzības budžetam, tad varbūt sākam beidzot ar pamatiem – ar to mājas darbu, ko neizdarījām deviņdesmitajos. Valsts aizsardzības vārdā! Iztīrām no kolaborantiem visas drošības iestādes, visus speciālos dienestus, no kuriem lielākā daļa jau sen kā nestrādā valsts interešu labā.

Izmēžam šos tā sauktos tiesiskuma staļļus, jo tieši tur arī sākas mūsu drošība un aizsardzība – un nevis Sēlijas poligonā, ko, visticamāk, cels pēc bēdīgi slavenās robežbūves standartiem. Neticiet? Nocitēšu svaigi ceptā Aizsardzības industrijas likuma anotāciju, kas šajās dienās virzās uz pieņemšanas pusi un ko ļoti formāli pārpublicējušas arī ziņu aģentūras.

“Likumprojekts paredz, ka, nosakot piegādes drošību veicinošas prasības, AM atsaucas uz identificētiem šajā likumprojektā minētiem piegādes drošības ietekmes faktoriem.” Sapratāt? Murgaini? Tad meklējiet starp šīm pašām rindām atbildīgos. Citēju – “AM būs atbildīgā iestāde par aizsardzības industrijas attīstības atbalstu, kā arī citu valsts, pašvaldību vai nevalstisko institūciju aktivitāšu koordinēšanu aizsardzības industrijas attīstības atbalstam”. Jūtat, uz kuru pusi šie sapiņķerētie likumi vilks? Ne-uz-ku-rie-ni! Bet kāds taču to visu servē! It kā jau pie cilvēkiem ir pierasts atbildēt par darbu, nevis – atbildēt par attīstības atbalstu… Bet mēs – norijam.

Uh! Velkam sevi ārā no purva. Neatskatoties. Tam nevajag nedz haimarsus, nedz leopardus. Ja to neizdarīsim – kam mums NATO? Un tas palēnām sāk pielekt arī ukraiņiem, kas it kā karojot arī par mums…

Pārpublicēts no la.lv

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...