Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdienas TV24 raidījumā “Kārtības rullis” ģenerālprokurors Juris Stukāns nāca klajā ar līdz šim publiski neizklāstītu Kriminālprocesa likuma versiju. Proti, kriminālprocesā pastāv nevis līdz šim zināmā un svētā vietā turētā nevainīguma prezumpcija, bet gan gluži otrādi – vainīguma prezumpcija; kriminālprocesu līdz uzvarošām beigām virza un sodu piemēro prokurors; tiesa uz to visu tikai noraugās un ar savu lēmumu apstiprina prokurora pieņēmumus.

No J. Stukāna raidījumā teiktā izrietēja, ka, ja prokurors lēmis kādu atzīt par vainīgu, - tātad viņš ir vainīgs un tiesai šo prokurora pieņēmumu atliek vien nostiprināt savā lēmumā, bet advokātiem jāatstrādā sava maize, palīdzot tikt tiesai skaidrībā, vai visi pierādījumi noformēti atbilstoši likumam. Tātad, ja prokurors ir lēmis, kauliņi ir mesti - nekādu šaubu par personas vainu, nekādas nevainīguma prezumpcijas!

Tā kā nevainīguma prezumpcija ir krimināltiesībās vispāratzīts princips un tas nosaka, ka ikviena persona ir nevainīga, līdz tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, ģenerālprokurora atklāsmes raisīja pamatīgu izbrīnu gan raidījumā klātesošajos advokātos, gan kuplajās Latvijas juristu aprindās.

Šobrīd nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pantā, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā, gan Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14. pantā, gan Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 11. pantā, gan Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā, gan likuma “Par tiesu varu” 23. pantā, gan Kriminālprocesa likuma 19. pantā.

Neraugoties uz starptautiskajos un Latvijas likumos teikto, ģenerālprokurora ieskatā situācija Latvijas jurisdikcijā ir pavisam citāda. Šeit nekāda nevainīguma prezumpcija nestrādā, jo šeit darbojas citi likumi. Šie likumi nav publiski pieejami, bet to darbība izjūtama brīdī, kad persona tiek iesaistīta kriminālprocesā.

Raidījuma vadītājs Armands Puče sarunas gaitā J. Stukānam pavaicāja, kur kriminālprocesā paliek sacīkstes princips, kur tiesa vērtē apsūdzības un aizstāvības argumentus. Uz jautājumu J. Stukāns sniedza šādu atbildi: “Tur jau tā lieta, ka advokāti ir aizmirsuši, ka nevar būt nekāda sacensība Latvijas kriminālprocesā. Jo prokurors un izmeklēšana izmeklē lietu līdz brīdim, kamēr ir savākti pierādījumi un advokāts netiek pielaists pie lietas.

Advokāts ierauga lietu tikai tad, kad lieta tiek nosūtīta tiesai. Un tad tikai sākas nevis sacensība, bet jāsākas aizstāvībai. Advokāta pienākums ir izvērtēt, vai process ir noticis likumīgi un vai nav izdarīti pārkāpumi, un norādīt tiesnesim uz pierādījumu pieļaujamību, attiecināmību vai ticamību. Un tiesnesim pēc šiem kritērijiem ir jāvērtē. Advokāta pienākums likumā rakstīts: taisnīgs un tiesisks noregulējums.”

Uz raidījuma vadītāja iebildi, ka tikai tiesa var atzīt, vai persona ir vainīga, J. Stukāns atbildēja: “Nē! To jūs arī esat aizmirsis, ka šobrīd mēs esam pabeiguši pie deviņiem tūkstošiem kriminālprocesu. Piecos tūkstošos prokurors atzina (apsūdzētos) par vainīgiem, piesprieda sodu un lietu nosūtīja uz tiesu. Punkts. Lēmumi stājās spēkā.

Tikai četrus tūkstošus aizsūtīja uz tiesu. Kāpēc? Tāpēc, ka sešdesmit procentos prokurors prasīja brīvības atņemšanu. Jo viņš nevar piespriest brīvības atņemšanu. Bet lieta tiek skatīta tiesā bez pierādījumu pārbaudes vai uz vienošanās pamata, un paliek tikai neliels procents, kur advokātiem ir maize, un tad viņi tur mēģina pierādīt, par ko viņi ir saņēmuši honorāru, lai mēģinātu pārliecināt tiesu, ka lietā iegūtie pierādījumi ir nepietiekami notiesājoša sprieduma taisīšanai.”

Uz to, ka Latvijas jurisdikcijā varētu būt divu veidu Kriminālprocesa likumi - viens oficiālais, publiski pieejamais un otrs slepenais - prokuroriem un, iespējams, arī tiesai vien zināmais, pēdējo desmit gadu laikā tika vairākkārt norādīts tiesas sēdēs Rīgas apgabaltiesas tiesas sēžu zālē Nr. 32.

Tur tika pieminēts, ka galvenās atšķirības starp publiski pieejamo Kriminālprocesa likumu un šī likuma slepeno versiju ir tādas, ka oficiālajā versijā ir iestrādātas normas par sacīkstes principu un nevainīguma prezumpciju, taču slepenajā daļā tādu nav. Tur procesā visa vara pieder prokuroriem. To, vai persona vainīga vai nevainīga, atzīst nevis tiesa, bet prokurors. Tiesa, taisot spriedumu, tikai pārkopē prokurora tiesai nosūtīto apsūdzības tekstu. Likuma slepenā versija advokatūras institūtu faktiski padara par nevajadzīgu, tā funkcijas nonivelē līdz sekretariāta līmenim, kur advokāts ir kā mediators starp prokuroru un apsūdzēto, lai abi vienotos par prokuroram vēlamo sodu. Un nav svarīgi, ir vai nav apsūdzētais izdarījis noziegumu, - galvenais, ko par notikušo domā prokurors.

Jāatzīst, ka J. Stukāns ir pirmais oficiālās varas pārstāvis, kurš uzdrošinājies publiski drošsirdīgi atzīt patieso lietu stāvokli Latvijas kriminālprocesā.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...