Kultūras ministrijas IT nauda tikusi arī bijušajam valsts sekretāram
Kristiāns Starko, speciāli Pietiek26.02.2011.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Kultūras ministrijas padotības iestādes valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmas sludinātajos informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumos pie pasūtījumiem tikušas ne tikai aizdomīgas firmas ar nepabeigtu un nekvalitatīvu projektu vēsturi, bet arī bijušo KM darbinieku jaundibināti uzņēmumi, kuri, iespējams, tapuši, lai uzvarētu konkrētajā iepirkumā. Kultūras ministrija pagaidām nesniedz atbildi, vai vētīs savu IT saimniecību un tās iegādē iztērētās naudas lietderību.
Pēc tam kad Pietiek informēja par dārgo un apšaubāmo digitālās kultūras kartes projektu, Pietiek saņēma vairāku lasītāju vēstules ar norādēm par iespējamām nelikumībām, paviršību un nelietderīgu naudas izlietošanu dažādos Kultūras ministrijas un tās pakļautības iestāžu veiktajos IT iepirkumos. Informācijas sniedzēji vēlas palikt anonīmi, jo viena daļa ir saistīti ar pasūtītāju – tātad Kultūras ministriju, bet otri – ar kādu no piegādātājiem, tātad IT kompāniju, kas uzvarēja konkursā.
Kāds lasītājs, kurš darbojies KM pusē, atceras gadījumu, kad Kultūras informācijas sistēmu rīkotajā konkursā uzvarēja vienīgais pretendents un no sarunām ar priekšniecību viņš sapratis - vai nu būs šis pretendents, vai arī naudas šādam pasākumam nebūs. Tā kā visi bija ieinteresēti jebkādas naudas piesaistē un projektu realizācijā, izvēlēts, tā teikt, „mazākais ļaunums”, un „vajadzīgā firma” uzvarējusi.
Iepirkuma specifikāciju, kā tas Latvijā notiekot diezgan bieži un ko izskaust neesot izdevies visu atjaunotās Latvijas laiku, palīdzējis uztaisīt šā pretendenta pārstāvis. Lai gan joprojām aiz rokas nav pieķerta neviena firma, kas pa kluso gatavo valsts iestāžu iepirkumu nolikumus un konkursa nolikumā iestrādā tādus nosacījumus, lai citu pretendentu piedalīšanās vispār nebūtu iespējama, tomēr IT nozarē par šo praksi runā, pat īpaši nekautrējoties un neslēpjoties. Tiesa, ne ieslēgtu diktofonu priekšā.
Tā kā plānotā KIS iepirkuma specifikāciju rakstīja konkrēta ieinteresēta firma, tās uzturēšanā iekļauts liels daudzums dārgu Microsoft (firmas sadarbības partnera) licenču, kas galu galā visu sadārdzinājis un arī paildzinājis projekta realizāciju. Tad, kad atbildīgie darbinieki sākuši iebilst pret pārlieku dārgo un sarežģīto sistēmu, pretendents jautājis, vai tad šis projekts ir jāizgāž, vai tomēr var vienoties un to pabeigt. Toreizējā politiskajā situācijā vadības lēmums bijis - kaut kā pabeigt. Un tā Latvija tikusi pie gausas, sarežģītas, neērtas un dārgas, bet Microsoft ļoti ienesīgas sistēmas. Informācijas sniedzējs gan neatklāj, par kuru sistēmu konkrēti ir runa, bet norāda, ka šāda prakse ir daudzviet un ar vēršanos pret vienu projektu sērga vēl nebūs izskausta.
Pietiek jau ziņoja, ka IT kompānijas Rix Technologies par gandrīz miljonu latu izstrādātā Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma joprojām nedarbojas, lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka to sāks darbināt jau 2008.gada vasarā. Uzņēmums pat saņēma projekta īstenošanas pagarinājumu un papildu finansējumu, taču arī tas nav ļāvis šo sistēmu padarīt darboties spējīgu un ērtu arhīvu darbinieku vajadzībām.
Taču saistībā ar arhīvu informācijas sistēmām KIS veikusi vēl vienu interesantu iepirkumu. Pērnā gada vasarā tika izsludināts konkurss par Nacionālā arhīva fonda dokumentu digitalizācijas un tematiskās datu bāzes izveides vadlīniju sagatavošanu. Pāris nedēļas pirms konkursa izsludināšanas tika reģistrēta firma LAURS ar astoņu latu apmaksāto pamatkapitālu, kura jau pēc pāris nedēļām ar 11,5 tūkstošu vērtu piedāvājumu uzvarēja šajā konkursā. Tā vien izskatās, ka uzņēmums dibināts tieši šā pasūtījuma iegūšanai. Šīs aizdomas vēl vairāk pastiprina fakts, ka kompānijas valdes loceklis ir bijušais KM valsts sekretārs Aivars Gailis, kuram ir kordiriģenta izglītība un kurš vēlāk arī pretendēja uz Nacionālā arhīva vadītāja amatu. Neoficiāla informācija liecina, ka patiesībā vadlīnijas sagatavoja arhīva speciālistu darba grupa, bet naudu saņēma tikko tapusī firma.
Kā zināms, Aivars Gailis no darba KM tika atbrīvots pēc skandāla par Parex bankā ņemtu kredītu Neoplan autobusu iegādei vēl 1999.gadā. Viņš pērnā gada nogalē arī pieteicās vakantajam Latvijas Nacionālā arhīva vadītāja amatam, taču konkursa komisija viņu šim amatam neizvēlējās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
