Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Krievijas propagandas portāla Sputnik Latvijas „filiāles” neveiksmīgās slēgšanas Ministru prezidents Māris Kučinskis pieprasījis Drošības policijai "izvērtēt" vēl viena – šoreiz jau vietējās izcelsmes interneta portāla Infotop darbību. Premjers neatklāj, vai viņš ir bijis regulārs minētā portāla lasītājs, ja reiz saskatījis tajā kādus pārkāpumus, un kādi tieši iespējami likumpārkāpumi saskatīti.

Spriežot pēc oficiālās reģistrācijas datiem, portālam Infotop nav nekādas redzamas saistības ar kādām ārvalstu personām, - gan domēna lietotāja, gan kontaktpersona ir kāda Ilze Mukāne. Tas divās valodās – latviešu un krievu – publicē diezgan plašu informācijas klāstu, kā arī viedokļus, kas var arī nešķist patīkami virknei varas pārstāvju.

Kad 30. martā kļuva skaidrs, ka Latvijas Ārlietu ministrijas mēģinājums bez skaidra likumiskā pamata slēgt Krievijas propagandas portāla Sputnik Latvijas „filiāli” ir cietis neveiksmi, Kučinskis telekanālā LNT paziņoja, ka Sputnik neesot vienīgais „šāda veida kanāls ar orientāciju uz Latvijas iedzīvotājiem” un ka, piemēram, arī portālā Infotop esot lasāmi „ne mazāk tendenciozi raksti”.

Kā izrādās, šiem Kučinska izteikumiem ir sekojuši arī darbi – Ministru prezidents ir pieprasījis (premjera preses sekretārs to dēvē par „ierosinājumu”) portāla darbību „izvērtēt” Drošības policijai.

Kučinskis pirmdien gan nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem – ar kādu tieši argumentāciju viņš ir vērsies Drošības policijā, kādu tieši normatīvo aktu pārkāpumu viņš lūdzis izvērtēt un vai viņš ir regulārs šī portāla lasītājs, ja reiz saskatījis tajā kādus pārkāpumus.

Kā zināms, pašlaik Latvijas Krimināllikumā tiek plānots steidzamības kārtībā veikt virkni grozījumu, ko sagatavojuši specdienestu vadības pārstāvji un ar kuriem, aizbildinoties ar hibrīdkara apstākļiem, plānots pat par aicinājumu mainīt valsts iekārtu sodīt ar piecu gadu cietumsodu.

Pietiek, kura serveri atrodas Islandē, jau iepriekš ir saskāries ar Latvijas drošības iestāžu pārstāvju nepatiku, - jau vismaz trīs reizes Latvijas drošībnieki ir neveiksmīgi vērsušies pie Islandes varas iestādēm ar „tiesiskās palīdzības lūgumiem”.

Šodien Pietiek pārpublicē Infotop publicēto viedokļrakstu, kas tapis, parādoties ziņām par Kučinska nepatiku pret šo interneta resursu un tā „tendenciozajiem rakstiem”:

„Lādējam burtus magazīnās! jeb Ko jūs īsti gribat, Kučinska kungs?

Mēs uzskatām, ka demokrātiskā valstī cilvēkiem ir tiesības pašiem izlemt, ko lasīt un ko nē, kam ticēt un kam – gluži otrādi. Fakts, ka pastāv viedokļu dažādība, ir nenoliedzams, un šī dažādība tikai padara spēcīgu gan demokrātiju, gan valsti. Ja vara jūtas vārga – tā ir varas, nevis valsts vai sabiedrības problēma. Valdošajiem politiķiem ir jāprotas paiet malā un laist pie vārda tos, kas nejūtas tik vāji, lai ķertos pie totalitārām metodēm.

Jauns gadsimts a priori nosaka, ka mainīsies spēles noteikumi. Viss pat var palikt savās vietās, taču savos pamatos un izpausmēs spēle jau rit pēc citiem noteikumiem.

Informācija vienmēr ir bijusi viens no kara laika vērtīgākajiem ieročiem. Arī miera laikos tās izmantošana sabiedriskās domas ietekmēšanā vairāk vai mazāk ir notikusi vienmēr. Dažādos laikmetos atšķiras vienīgi apjoms un veids, kā propagandas ierocis ir ticis pielādēts.

Mūsdienās par notikumiem jebkurā pasaules malā mēs varam uzzināt vienā acumirklī. Taču caur informācijas kanāliem mēs tiekam “baroti” ar dažādā ziņām – vienas ir noderīgas un izmantojamas, citas, gluži pretēji,– nevajadzīgas un aizmirstamas. Svarīgākais visā šajā informācijas straumē ir datu ticamība un mūsu pašu loģiskais filtrs (spriestspēja).

Ierasts, ka politika pasauli dala divās daļās – labajā un sliktajā. Tāpēc pašsaprotami, ka arī fakti un ziņas līdz ar to dalās tāpat (atkarībā no tā, kurš kuram par ko ziņo). Taču fakti paši par sevi vienmēr ir neitrāli – “labajos” un “sliktajos” tos ieskaita interpretētāji, tostarp politiķi.

Lai neizplūstu pārlieku plaši, piedāvāju nedaudz aplūkot situāciju Latvijā. Jā, valsts ģeogrāfiskais stāvoklis mūs ir novietojis informācijas kara (jeb, mūslaiku eifēmismu izmantojot, hibrīdkara) krustugunīs. Tāpat nav noslēpums, ka vēsture Latvijā ir atstājusi savas pēdas, un Latvijas cilvēki kopumā nav skaidri un bez ierunām nostājušies kāda “trešā spēka” pusē. Lai labotu šo “kļūdu”, politizētās informācijas spiediens Latvijā ir anormāli spēcīgs.

Un te rodas pirmais lielais jautājums – kurš runā taisnību un kurš melo? Ar ļoti augstu ticamības pakāpi varam pieņemt, ka to dara visas puses, precīzāk – visas kaut ko noklusē, visas kaut ko piepušķo – un visas to dara savā labā. Protams, klaji melot nav tālredzīgi, bet taisnību taču var “saduļķot”, lai tā vairs nebūtu kristāldzidra. Galva ir sajaukta, un ej un saproti, kur ir valsts, bet kur – valdošās koalīcijas intereses. 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas neviens nav papūlējies kaut cik autoritatīvi definēt, kas īsti ir valsts, kas ir nācija, kas – nacionālās vērtības. Tāpēc pašreizējais Ministru prezidents var mierīgu prātu kopā ar Ludviķi XIV apgalvot: L'État, c'est moi jeb, izsakoties latviski, valsts esmu es! Un noklusējumā: tāpēc, protams, man ir taisnība, un, ja jūs domājat citādi, jūs esat pretvalstiski āži. 

Piemēram, mēs zinām par Krievijas veikto Ukrainai piederošās Krimas aneksiju un to, cik dažādi šos notikumus attēloja katras puses mediji. Vienā pusē Krievijas darbība tika parādītā kā klaja agresija pret suverēnu valsti, otrā – kā “tautiešu aizsardzība”. Taču tieši tāpat mēs varam atcerēties, piemēram, otro Līča karu, kad ASV visu pasauli pārliecināja par kodolieročiem Irākas arsenālā un mīļa (vispasaules) miera labad devās “glābt civilizāciju”, vienu pusi – ASV un sabiedrotos – tēlojot kā cēlus miera karotājus, otru, irākiešu pusi – kā padumjus diktatora aizstāvjus. Nekādus kodolieročus neatrada, bet kuru tas vairs interesē?

Šie abi piemēri rāda, ka Latvijā informācija no abām savstarpēji naidīgām nometnēm tiek iepludināta pietiekami brīvi – un tāpēc sabiedrības viedoklis dalās. Tas ir slikti? Hm… Tas ir plurālisms, bez kura demokrātija nav iedomājama.

Cilvēki izmanto dažādus informācijas kanālus, viņiem ir dažāda pieredze, dažāda izglītība, galu galā – dažādas simpātijas, aizspriedumi, maldi un nepatika. Indivīds tic tam, ko viņš redz un dzird, un par pretējo pārliecināt ir grūti. Diemžēl patlaban, pamatojoties un iegūto un apstrādāto informāciju, sabiedrība sadalījusies divās frontēs, kas spītīgi pat “nedzird” pretējo viedokli. Varai, kurai šāds stāvoklis izdevīgs, pietiek pieslieties vienai no grupām, un viedokļu daudzveidība tiks nomākta gan tehniskiem, gan juridiskiem līdzekļiem. Vienkāršāk izsakoties, varai vienmēr un visur patīk aizbāzt muti tiem, kas apšauba tās nemaldīgumu.

Bet šāda akla uzticēšanās vienam “pareizam” – jo politizētam – viedoklim ir kaitīga! Svētīgi atcerēties, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Mums nav nekādu šaubu, ka Krievija Krimu anektēja ne tikai prettiesiski, bet arī pagalam nesmuki. Taču mēs atceramies, ka tieši to pašu – pat pēc formas – Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organisation, NATO) valstis izdarīja, no Serbijas atdalot Kosovu – un ar to pasaule netiek galā nu jau devīto gadu. Viens amorāls precedents bruģē ceļu citam amorālam precedentam – tā nu šī pasaule ir iekārtota.

Un šī atziņa noved pie otrā punkta – sava individuālā, iekšējā filtra. Jau sen esmu sapratis, ka šajā pasaulē nekas nav 100% balts un 100% melns. Noliegt to būtu neprāts un pat, atvainojos, stulbums. Padomājot, izvērtējot, paanalizējot, pašrocīgi iegūstot un iepazīstot dažādus viedokļus, datus un faktus, jebkurš indivīds nonāks pie saviem secinājumiem. Svarīgi ir akli neļauties tam, ko mums mēģina iebarot jebkurš informācijas kanāls. Žurnālista visupirmā misija ir, kalpojot sabiedrībai (nevis varai), sniegt vielu pārdomām, rosināt domāt un salīdzināt, dažādot mūsu ikdienas un politisko izvēli.

Protams, tas nav tik viegli, kā soļot kopējā iejūgā pa visu zinošās valdības noteiktu trajektoriju, kur visur ir novietotas skaidras plāksnītes ar “Labs”, “Slikts”, “Drīkst”, “Nedrīkst”. Tev pašam vairs nekas nav jādara, viss jau ir nolemts – tev tikai jāpievienojas! Atvainojiet, bet tas jau ir totalitārisms, lai kā mums negribētos to atzīt. Un totalitārismā žurnālists nedrīkst pat kļūdīties, jo propaganda nekļūdās!

Šis viss, protams, saistās arī ar neseno Ministru prezidenta publiski paustu vēlēšanos pieskaitīt infoTOP valstij nedraudzīgam medijam, tā netieši dodot komandu tiem, kam dotas pilnvaras “aizbāzt muti”. InfoTOP veidotāji nekad nav apšaubījuši Latvijas valstiskumu, latviešu tautas suverēna tiesības, latviešu valodas absolūtu prioritāti, nacionālo interešu svarīgumu. Bet! Diemžēl mums nav pārliecības, vai politiķi nav sākuši visus vērtēt ar “koalīcijas olekti”, pēc principa: mēs esam valsts, bet jūs – mūsu klusējošie vasaļi.

Mums nav skaidrs, kādu valstij (nevis valdošajai koalīcijai) kaitējošu informāciju Māris Kučinskis un/vai attiecīgie dienesti ir saskatījuši InfoTOP sniegtajos faktos un to interpretācijā. Varbūt kāds varētu pačukstēt – par ko Latvijā nedrīkst runāt? Un KĀ par to nedrīkst runāt? Mēs nesolām, ka pakļausimies, taču skaidri spēles noteikumi nāktu par labu visiem.

Valstī ir ieviests kara stāvoklis? Mēs, bez šaubām, cīnīsimies par Latviju! Valstī ir ieviesta cenzūra? Atvainojiet, kungi, bet tas nav adekvāts paņēmiens!

Mūsdienu informācijas kara upuri nerehabilitējas sanatorijās, tie netiek nesti uz sešiem pleciem un tad ierakti zemē. Cietējs ir palicis dzīvs, it kā normāli funkcionējošs indivīds, taču smadzenes var iet bojā vai pamatīgi sarukt. Skumji, ja valdošā koalīcija tieši to vēlas panākt.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

6

Kad TAS beigsies?

FotoĀrkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.
Lasīt visu...

18

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

FotoProgresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata. Lai Latvijas politika kļūtu caurspīdīga un godīga, šādai politiskai praksei nav vietas mūsdienu Latvijas politikā.
Lasīt visu...

18

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

FotoIzskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un arī pats nenēsā sejas maksu publiskās vietās, cik var redzēt TV.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...