Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Esmu izveidojis, pilnveidojis un vadījis plašas sabiedriskas un valsts organizācijas. Nācies būt daudzu valstisku, pat starptautisku iniciatīvu autoram. Daudzkārt esmu guvis profesionālo jomu vai pat starptautisku atzinību. Pārstāvu un pārliecinoši uzturu nacionālās un Rietumu demokrātijas vērtības. Gadu gaitā gūtā pieredze man ļāvusi attīstīt daudzdimensiālu domāšanu, stratēģisku redzējumu, sistēmisku pieeju īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķu un uzdevumu sasniegšanai,” – tā pats par sevi saka šajās dienās īpaši plašu publicitāti ieguvušais jaunais ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. „Cilvēks kuram nebija nekādas jēgas no iekšlietām un kuram bija vienalga, kādu amatu ieņemt,” – tā politiķi savukārt raksturojis viņa padotais, Kriminālpolicijas priekšnieks Laimonis Liepiņš. Kuram taisnība? Ņemot vērā lasītāju izteikto lielo interesi, mēs ar grāmatas Mūsu vēsture: 1985-2005 trīs sējumu palīdzību esam no tās fragmentiem sastādījuši īsu pārskatu par tiem notikumiem un procesiem Latvijas mūslaiku politiskajā vēsturē, kuros politiķis atstājis patiešām spilgtas pēdas.

Pēdas interešu konfliktu jomā

„Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Egīls Levits gan 1997. gada beigās Juristu biedrības kolēģijas sēdē viedi atzina, ka Latvijā ne morālajā, ne tiesiskajā apziņā vēl nemaz nav pilnīgi noskaidrots, kas interešu konfliktu jomā ir labi un pareizi. Tā, piemēram, vēl pat 1999.-2000. gadā uz dažādām pasaules malām par ārvalstu kompāniju naudu braukāja visdažādākās amatpersonas – no Rīgas domniekiem Andra Ārgaļa un Lindas Baltiņas, kuri uz Toronto brauca par Mercedes Benz līdzekļiem, līdz Ģirtam Kristovskim, kurš, iepriekš pa pasauli pabraukājis kā sievas – aktrises Ilzes Rūdolfas trupas pārstāvis, nu aizsardzības ministra postenī uz Lielbritāniju brauca par militārās industrijas uzņēmuma British Aerospace Defence Systems naudu.

Tomēr jau pāris gadus šādi „vojāži” sāka šķist faktiski neiespējami, un, piemēram, Ģ. Kristovska interešu konfliktu atzina pat Valsts ieņēmumu dienests, pašam ministram neveiksmīgi mēģinot skaidrot, ka „izstādes un augstu britu amatpersonu apmeklēšana ir smags, intensīvs darbs, nevis izprieca”. Un gluži tāpat mainījās izpratne arī par citām iespējamām korupcijas izpausmēm – pārmetumi par korupciju vai vismaz tās ēnu sāka skanēt gadījumos, kas vēl deviņdesmito gadu vidū tiktu uztverti kā pašsaprotami un normāli. 2000. gadā pārmetumus izpelnījās pat Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un viņas kanceleja, bez maksas lietojot Mercedes Benz automašīnu no uzņēmuma Domenikss krājumiem, - Diena pat paziņoja, ka siers par velti atrodams tikai peļu slazdā...”

Pēdas Saeimas verbālajā kultūrā

„Diskutējot par Latvijas karavīru nosūtīšanu uz Irāku, aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis tobrīd opozīcijā esošās Tautas partijas pārstāvim Gundaram Bērziņam (tam pašam, kuru A. Šķēle Tautas partijas kongresā 1999. gada novembrī bija uzslavējis ar vārdiem: „Starppartiju dialoga kultūras uzturēšanā nenovērtējams ir frakcijas vadītāja Gundara Bērziņa ieguldījums...”) veltīja šādu aizraujošu tirādi: „Es saprotu, ka, Bērziņa kungs, jūs gribat būt oriģināls un redzat, ka mana galva atrodas atejās, kā jūs teicāt. Ne tikai atrodas, bet iebāzta pat atejā. Es gribētu teikt, ka jūsu izteikumi liecina gluži pretējo, ka jūsu galva atrodas atejā. Un vēl es gribētu pateikt to, ka, atverot savu muti, tā dažkārt smird. Un pat ļoti smird! Un to jūs varējāt ņemt vērā!””

Pēdas negribīgas amata pamešanas jomā

„1994. gada 13. jūlijā V. Birkava Ministru kabinets demisionēja, no valdības koalīcijas aizejot Latvijas Zemnieku savienībai. Savukārt nākamie gadi pagāja, politiķiem dažādos veidos noskaidrojot, kādos gadījumos ir prātīgāk atkāpties, bet kādos – tomēr ne, kā arī – cik dažādas var būt atbildības, kuras vajag vai nevajag uzņemties.

Pionieris šajā ziņā bija iekšlietu ministrs Ģirts Kristovskis – 1994. gada maijā viņš tika publiski vainots par to, ka nemākulīgas apiešanās dēļ ar pirotehniku cieš bērni, taču pats nekādu personisku vainu nesaskatīja – attiecīgie likumdošanas labojumi galu galā esot pieņemti, bet „es neuzskatu, ka esmu vainīgs šo bērnu nelaimē, kas notikusi Krievijas armijas vai citu personu noziedzīgās darbības rezultātā”.

Gluži tāpat Ģ. Kristovskis savu politisko atbildību nesaskatīja, kad 28. jūlijā no Jelgavas Pārlielupes cietuma izbēga 89 ieslodzītie. Un arī tad, kad ieslodzītie nerimās un vēl 15 rudenī aizbēga šoreiz jau no Daugavpils Grīvas cietuma, ministrs aktīvi sāka meklēt citus vainīgos – piemēram, bēgšana varot būt saistīta ar valstī izvērsto kampaņu par Ivana Haritonova atbrīvošanu. Taču nu beidzot atbildību nācās uzņemties arī pašam – ar vārdiem: „Tas spiediens no parlamenta opozīcijas, sabiedrības un žurnālistiem, ko Mārim Gailim un valdībai nāktos izturēt, būtu par smagu, tāpēc es paziņoju par savu demisiju.”

Tiesa, pats M. Gailis vēlāk savos memuāros šos notikumus atminējās krietni citādāk: „Tad, izlaužot sienu, no Daugavpils Grīvas stingrā režīma cietuma atkal izbēga vesela grupa ieslodzīto. Tiklīdz man to paziņoja, es sapratu, ka nāksies spert demokrātiskajā pasaulē pazīstamu un vispārpieņemtu, bet pie mums vēl nepraktizētu soli – proti, vajadzēs lūgt ministru demisionēt. Uzaicināju Ģirtu pie sevis un teicu viņam, ka viņš personīgi pie notikušā nav vainojams, tomēr valdības stabilitātes dēļ viņam vajadzētu atkāpties no amata. Ģirtam tai brīdī acīs bija asaras – kāds tur brīnums, tas bija diezgan pamatīgs trieciens. Viņš teica, ka saprotot situāciju, tādēļ atlūgumu uzrakstīšot pats. Tā arī notika.””

Pēdas tumšo spēku kampaņu meklēšanā

„Saistībā ar Skrundas lokatoru Latvijai nācās samierināties ar 5 miljoniem dolāru gadā, diezgan apšaubāmiem papildfinansējuma solījumiem un vēl nedrošākām drošības garantijām, ko dod NATO piedāvātā erzacpartnerības programma Partnerattiecības mieram. Toties G. Ulmanis 1994. gada pavasarī Kremlī varēja parakstīt līgumu paketi gan par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas, gan par Skrundas radiolokatoru un Krievijas militārpersonām Latvijā.

Ar vārdu sakot, Latvija paņēma to, kas ir paņemams un sasniedzams atbilstoši lielvaru savstarpējām norunām, reāli nefunkcionējošā Skrundas RLS jaunā ēka pamatīga šova ietvaros tika uzlaista gaisā, savukārt īstā stacija darbu beidza 1999. gada oktobrī, kad tika parakstīts oficiālais akts par „Krievijas Federācijai pagaidu lietošanā nodotās Skrundas Radiolokācijas stacijas teritorijas nodošanu”.

Savukārt jau divus gadus vēlāk Rēzeknes rajonā vietējie iedzīvotāji sāka parakstu vākšanu pret jauna, tiesa, izmēros nesalīdzināmi mazāka un jau NATO labā strādājoša trīsdimensiju radara uzstādīšanu Audriņu pagastā. Varasvīri gan protestus vērā īpaši neņēma – ja neskaita aizsardzības ministra Ģirta Kristovska vēršanos tiesībsargājošās institūcijās, lūdzot noskaidrot „kampaņas pret radaru izvietošanu” iemeslus.”

Pēdas cīniņos pēc amatiem

"1994. gada aprīlī visi 37 Jēkabpils 56. zemessardzes bataljona zemessargi publicēja vēstuli laikrakstā Nacionālā Neatkarība un paziņoja, ka augstā priekšniecība rīkojas patvaļīgi, nevarību noziedzības apkarošanā rada kāds „augšā”, likumdošana nav apmierinoša, bet „zemessargiem jābūt gataviem stāties pretī bezjēdzībai, viltus likumiem, politiskam vājprātam un Skrundas lokatoram”. Savukārt šī paša bataljona zemessargi Gundars Kalve un Nauris Dombrovskis centrālajai presei pat paziņoja, ka gadījumā, ja viņu prasības un centieni tiks ignorēti, vīri būšot spiesti aiziet mežā un „uz savu roku rīkoties tā, kā uzskatīs par vajadzīgu”.

Tiesa, 56. bataljona vīri nebūt nebija pirmie, kas ierunājās par došanos mežā vai kādām citām aktivitātēm ar vāji slēptu mājienu uz iespējamu vārdu pāriešanu darbos. Galu galā tobrīd jau aiz muguras bija gan tā paša Ģ. Kristovska 1993. gada jūlija izteikums Saeimas Latvijas ceļa frakcijas sēdē: „Man aiz muguras ir 17 tūkstoši bruņotu vīru, un man grūti prognozēt viņu reakciju, ja es nekļūšu vismaz par iekšlietu ministru!” (pēc tam gan zemessargu priekšnieks notrūcies skaidroja, ka esot pārprasts un šie izteikumi esot izrauti no konteksta, – viņš nebūt negatavojoties valsts apvērsumam, ja neiegūšot kāroto amatu), gan 1993. gada maijs, kad pie Aizsardzības ministrijas ēkas ierindā ieradās apmēram divi simti karavīru no aizsardzības spēku štāba bataljona, lai protestētu pret bataljona komandiera Jāņa Klovāna atbrīvošanu no amata (un toreizējais ministrs tā vietā, lai izformētu bataljonu, pieņēma lēmumu… karavīru akciju neuzskatīt par nepakļaušanos armijas vadībai).”

Pēdas gaisa piļu celtniecībā

„Gluži vai par labo toni kļuva zemessardzei solīt un… nedot. Kad deviņdesmito gadu sākumā zemessardzei trūka līdzekļu ieroču iegādei, zemessardzes štābs izsludināja patriotisku akciju – katrs zemessargs pats par savu naudu varēja nopirkt sev karabīni. Ne viens vien tā arī izdarīja, taču drīz vien konstatēja, ka ir palicis muļķos: personīgo ieroci šā vai tā nācās glabāt nevis mājās skapī, bet štāba noliktavā, turklāt nebija ilgi jāgaida, kad ieroču problēma bija atrisināta visas zemessardzes mērogā un dienesta biedri šaujamos dabūja par velti.

Vēl trakāk gāja ar dažādu nākotnes „kliņģeru” izkarināšanu zemessargu priekšā: piemēram, jau 1993. gada martā tas pats Ģ. Kristovskis publiski izteica domu, ka Latvijas zemessargi gluži labi jau teju teju varētu doties uz pasaules karstajiem punktiem – piemēram, Somāliju – ANO miera spēku sastāvā, bet apmācīt Latvijas puišus varētu sagatavot britu speciālisti. Zemessargu vadonim (un viņa uzticīgajiem klausītājiem) liels pārsteigums izrādījās gan tas, ka ANO ij nedomā par saviem līdzekļiem apmācīt Latvijas zemessargus, gan tobrīdējā aizsardzības spēku komandiera Daiņa Turlā taktiskais aizrādījums – tobrīd Latvijas likumdošanā nav paredzēts kādas mūsu valsts militārpersonas dienests svešos bruņotos spēkos un ārpus Latvijas robežām.”

Pēdas zemessardzes iznīcināšanā

Oficiālajā līmenī gan viss bija skaistāk kā jelkad – 2001. gadā zemessardze vēl nosvinēja savu desmit gadu jubileju (starp citu, vismaz oficiālajos pasākumos – pilnīgi bez alkohola), un tobrīdējais formējuma komandiera pienākumu izpildītājs Guntis Porietis publiski ar entuziasmu stāstīja, kā „nākotnē zemessardzē varētu būt strukturālas izmaiņas”, „zemessargus varētu apvienot kaujas spējīgākās vienībās”, jo tiem „krīzes situācijā būtu vislielākā loma aktīvā aizsardzībā” un tie ir „teritoriālās aizsardzības pamats”.

Taču patiesībā šajā laikā jau tika gatavots tas, ko Ģ. Kristovskis gadu vēlāk kā aizsardzības ministrs nosauca par „reformu ar saudzīgu pieeju” – „gandrīz trīs gadus pacietīga, vispusīga un analītiski pamatota izpētes darba” augli, jo „jau zemessardzes izveidošanas sākumā bijis skaidrs, ka reiz pienāks brīdis, kad to vajadzēs reformēt”.

Šis auglis nozīmēja plānu no esošajiem 32 zemessardzes bataljoniem 12 likvidēt (cita starpā arī tāpēc, ka „ir grūti 32 vietās nodrošināt zemessargiem miniapmācības, turklāt lai tās būtu vienotā kvalitātē” un ka „nav pieļaujama situācija, ka ieroči ir izkaisīti pa visu valsti”), būtiski samazināt ierindas zemessargu daudzumu, nemainot ārrindas zemessargu skaitu, un ar laiku „atbilstoši NATO militārās savietojamības principiem izveidot aizsardzības novadu zemessardzes vienības”.

„Kā mēs zinām, katrai reformai ir atbalstītāji un pretinieki. Pretinieki ir tie, no kuriem reforma prasa pārvarēt arī šā procesa grūtības, kas saistās ar jaunām prasībām, nepieciešamību paaugstināt militārās zināšanas. (..) NATO dalībvalstis un, protams, Latvijas valsts vadība vēlas, lai ar zemessardzei atvēlētajiem līdzekļiem tiešām tiktu izveidotas mūsdienīgas, augstas kvalitātes vienības,” reformu aizsākot, deklarēja Ģ. Kristovskis.

Nākamajos gados šis plāns arī tika īstenots, bet rezultāts tomēr nebija gluži tāds, kāds ticis oficiāli izziņots. Kad 2005. gadā aizsardzības ministrei Lindai Mūrniecei tika jautāts, vai viņa attīstīs sava priekšgājēja Einara Repšes koncepciju par plašu zemessardzi kā apbruņotu tautu, kas ienaidnieka uzbrukuma gadījumā dotos mežos aizstāvēt savu zemi, viņai nācās atzīt, ka zemessardzes rindās palikuši vairs tikai aptuveni 11 tūkstoši cilvēku (desmit gadu laikā izčibējuši gandrīz seši tūkstoši zemessargu).

Tiesa, ierindas zemessardzē reformas rezultātā bija parādījušās arī ļoti profesionālas vienības (piemēram, viena rota dienēja starptautiskajā misijā Kosovā), toties formējumā kopumā valdīja neizpratne par veselu virkni „pēcreformas” jautājumu – par to, kāpēc tik vienkārši notikusi atteikšanās no teritoriālā principa, kāpēc zemessargam gandrīz vai jāiegādājas nelegālais ierocis, lai aizsargātu savu legālo ieroci, kam izjauktam jāglabājas seifā, kāpēc pašlaik zemessargiem pierobežā atliek tikai noskatīties uz robežas pārkāpējiem un kāpēc zemessardzes infrastruktūra, neraugoties uz oficiālajiem solījumiem par restrukturizācijas dotiem ietaupījumiem, kļūst tikai noplukušāka un noplukušāka. Visbeidzot, 2005. gadā aizvien skaļākas kļuva runas, ka krīzi Valsts policijā varētu risināt, atjaunojot tās sadarbību ar zemessardzi, kas tika izbeigta kā nevēlama un laika garam neatbilstoša.”

Pēdas nesaprātīgās jaunatnes vešanā pie prāta

„1996. gada novembrī Saeima pieņēma likumu par obligāto militāro dienestu, nosakot, ka gadu armijā būs jāpavada arī augstskolu beidzējiem, kuri neturpina mācības. Studenti – viņu vidū arī nākamais ne pārāk veiksmīgais izglītības ministrs Māris Vītols ar rotaļu plintīti plecos – pret šo lēmumu jau laikus rīkoja plašas protesta akcijas, par ko izpelnījās pamatīgu, piemēram, tā paša Ģ. Kristovska kritiku: „Daļā jaunatnes attieksme pret pienākumiem, kas jāuzņemas pret valsti, ir tāda, kādu to pieredzējām pie Saeimas nama. Tas vairs īpaši nepārsteidz, un nav nozīmes pat moralizēt par to, kāpēc piketējošo studentu vairums nav iepazinies ar attiecīgo likuma projektu, kā arī – kāpēc daudz sabiedrībā pazīstamu cilvēku aicina jaunatni nīst un ignorēt savu valsti.”

Starp citu, desmit gadus vēlāk, kad obligātais militārais dienests tika atcelts, savu viedokli šajā jautājumā bija elastīgi mainījis arī bijušais aizsardzības ministrs – izrādījās, „netaisnīgi bija arī tas, ka obligātajā militārajā dienestā tika iesaukts katrs sestais septītais karavīrs, tas vairs nebija obligātais dienests visiem”.”

Pēdas ārlietu jomā

„Deviņdesmito gadu otrajā pusē Latvija un Krievija regulāri apmainījās ar dažādām sīkām špiļkām: tā, piemēram, 2000. gadā B. Jeļcins atteicās no viņam piešķirtā Triju Zvaigžņu ordeņa, to pamatojot tieši ar Latvijas nostāju nacionālo minoritāšu jautājumā, savukārt Valsts prezidente V. Vīķe–Freiberga publiski paziņoja, ka Latvija esot kļuvusi par Krievijas uzbrukumu pret Baltijas valstīm galveno mērķi, – Krievija, protams, atbildēja, ka prezidente esot tai verbāli uzbrukusi un mēģinājusi attaisnot Latvijas varas iestāžu visatļautību, pamatojot to ar valsts pilsoņu pamattiesībām.

Situāciju neko neuzlaboja arī premjera Andra Šķēles 2000. gada pārāk tiešais izteikums par jaunā Krievijas prezidenta Vladimira Putina čekistisko pagātni vai aizsardzības ministra Ģirta Kristovska 2001. gada maija paziņojums par to, ka „mūsu iespējamais pretinieks objektīvi atrodas austrumos. Mums ir 80 kilometru robeža ar Baltkrieviju”...”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...