Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir raksts, kuru „Krišjānis Kariņš, Dr. philol., vieslektors” 1998. gada 23. aprīlī ir publicējis laikraksta “Literatūra. Māksla. Mēs” 5. un 17. lappusē.

Esmu guvis interesantu pieredzi. Doktora grādu ieguvu Amerikā un līdz šim neko tādu pat iedomāties nespēju. Tad, kad tika izsludināts konkurss uz profesoru vietām, es pieteicos. Mani lūdza ierasties uz komisijas sanāksmi, kurā tika nolasīti kaut kādi, acīmredzot, universitātes iekšējie noteikumi, saskaņā ar kuriem es nedrīkstu pat kandidēt uz profesora vietu, jo esmu par jaunu...

Nesaprotu, kādēļ to nevarēja uzrakstīt jau vēstulē - paldies par jūsu iesniegumu, bet jūs vēl esat par jaunu. Tā teikt - jūs esat vīrietis, bet mēs meklējam sievieti. Tā kā mani prom neviens nedzina, tad intereses pēc skatījos, kas tad notiks tālāk.

Pirmais, kas izraisīja manī izbrīnu - uz divām nozarē (ģermāņu un romāņu valodas) bija tikai viens kandidāts... Amerikā šādos gadījumos uz vienu vietu piesakās vairāk ne- kā astoņdesmit kandidātu. Latvijā tādu varētu būt vismaz divdesmit. Acīmredzot cilvēki ļoti labi saprot - balsošanas rezultāti ir jau iepriekš zināmi. Tādēļ piesakās vai nu gluži naivi cilvēki, vai arī tie, kurus ievēlēs.

Vēl interesantāk bija tas, ka šajā komisijā izrādījās kandidāti, kas paši sevi ievēl... Pie tam, - vairākumā! Kad es naivi jautāju, kā tad tas iespējams - jūs šeit sēžat un paši sevi ievēlat, - sākās diskusija, kuras laikā viens pat bargā balsī sāka citēt Engelsu... Neko tādu vēl nebiju piedzīvojis.

Viens komisijas loceklis man vēl ļoti saniknoti teica - ko tad jūs gribat, varbūt lai nēģeri nāk un nolemj, kas būs profesori!? Es nāku no universitātes ar tādām tradīcijām, kur ir pilnīgi nepieļaujami, ka komisijā atrodas kaut viens cilvēks, kas pats kandidē uz profesora vietu. Ir taču iespējams pieaicināt zinātniekus no citām valstīm, kas nu nekādi nebūs ieinteresēti vēlēšanu konkrētajā rezultātā. Šādus augsti profesionālus zinātniekus var sameklēt, ja vien ir vēlme to darīt... Cilvēkiem, kas tur lēma - pat nebija tādas apziņas, ka tas ir neētiski!

Tikai vēlāk uzzinot, ka šajā kompānijā valda ne tikai draugu būšana, bet pat radniecības saites, es sapratu - kas šeit notiek. Tad arī ir tie doktora darbi tādi, kādi viņi ir, un habilitētie doktori...

Es ļoti šaubos, vai, piemēram, Amerikā vai Zviedrijā, šos darbus jebkāds uzlūkotu par doktora darbiem. Tas taču ir ļoti ērti: ja man pietrūkst balsu, es paņemu un ielieku komisijā vienu savu studenti, kuras darbs ir atkarīgs no mana vērtējuma. Turklāt, ja nav objektivitātes profesoru vietu konkursā, no tā taču cieš studenti - viņiem nav cerību iegūt labu izglītību. Krītas arī universitātes prestižs kopumā. Tā ir nenormāla situācija...

Viss ir caurausts ar nedemokrātisku domāšanu. Šis vienkārši ir viens atsevišķs spilgts piemērs no tā, kas šobrīd notiek Latvijā. Tā faktiski ir kā tāda bērnu spēlīte. Piecu cilvēku komisija izsludina konkursu uz piecām vakantajām gudrajo vietām. Tad aizklapē durvis ciet, nevienu iekšā nelaiž un balso. Tā nu visi pieci arī kļūst par gudrajiem.

Habilitācijas un promocijas padome: Kariņam nebija habilitētā doktora grāda, nolikumā noteiktā zinātniskā un pedagoģiskā darba stāža, kritēriji, kādi bija norādīti pat, izsludinot konkursu.

Sakarā ar publikāciju sēriju «Latvijā, habilitēto doktoru zemē...» laikrakstā «Literatūra. Māksla. Mēs» 16., 17., 18. numurā uzskatām par nepieciešamu sniegt dažus faktus un paskaidrojumus, jo publikāciju saturs rāda žurnālista M.Pīlādža un intervēto Dz.Paegles, D.Lūses, S.Kļaviņas, K.Kariņa un I.Freimanes 1) neorientēšanos Latvijas likumdošanā zinātnes un augstākās izglītības jautājumos, 2) cenšanos sagrozīt faktus un subjektīvi tos interpretēt.

Sakarā ar minētajām publikācijām šajā vēstulē tiks aplūkoti šādi jautājumi: 1) Habilitācijas un promociju padomes izveide filoloģijas nozarē (valodniecībā) un tās darbība, 2) LZP 11. nozares ekspertu padomes darbība, 3) zinātnes un augstākās izglītības integrācija.

Lai informācija būtu saprotamāka, tiks minēti arī būtiskākie apvainojumi, citējot fragmentus no minētajām publikācijām «LMM».

Krišjānis Kariņš: «Piecu cilvēku komisija izsludina konkursu uz piecām vakantajām gudrajo vietām. Tad aizklapē durvis ciet, nevienu iekšā nelaiž un balso. Tā nu visi pieci arī kļūst par gudrajiem.» «Mani lūdza ierasties uz komisijas sanāksmi, kurā tika nolasīti kaut kādi, acīmredzot, universitātes iekšējie noteikumi, saskaņā ar kuriem es nedrīkstu pat kandidēt uz profesora vietu, jo esmu par jaunu»

Fakts: Kā tika veidots paplašinātās Habilitācijas un promocijas padomes sastāvs, jau tika minēts iepriekš. Tajā bija šādi savējie un gudrie: habilitētie doktori no Filoloģijas fakultātes (I.Freimane, D.Nītiņa), no Svešvalodu fakultātes (A.Bankavs, A.Veisbergs), no LU Valodu centra (J.Kastiņš, J.Rozenbergs), no Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes (I.Druviete, J.Valdmanis, kas strādā arī Latviešu valodas institūtā, un D.Markus, kas strādā arī Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā), no Liepājas Pedagoģiskās augstskolas (B.Laumane), no Latviešu valodas institūta (A.Breidaks, kas strādā arī Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē), no Latvijas Zinātņu akadēmijas (A.Blinkena). Paplašinātajā padomē tika iekļauts O.Bušs (Latviešu valodas institūts), K.Župerka (Šauļu Pedagoģiskās universitātes Lietuviešu valodas katedras vadītājs), A.Sabaļausks (Lietuvas ZA Lietuviešu valodas institūta direktors), I.Vītola (PPF Latviešu valodas un literatūras mācību metodikas katedras doktorante). Tie ir 16 Padomes locekļi no 6 augstskolām, 2 zinātniskiem institūtiem, no 6 LU katedrām. Un visi, izņemot A.Sabaļausku un J.Kastiņu, bija klāt un piedalījās profesoru vēlēšanās, bet ne «pieci savējie», kā tas iztēlots «LMM» publikācijā.

Konkursu uz LU profesoru vietām neizsludināja «piecu cilvēku komisija», kā apgalvo K.Kariņš. Profesoru vēlēšanas notika augstskolu reformas kontekstā, vēlēšanu principus un norisi noteica Latvijas Republikas likumi, IZM, Augstākās izglītības padomes, LU Senāta izstrādātie noteikumi un nolikumi. No Latvijas Universitātē izsludinātajām 90 profesoru štata vietām valodniecības nozarei bija iedalītas 5 vietas, uz kurām tika izsludināts konkurss. Uz 5 vakantajām profesoru štata vietām bija pieteikušies 9 pretendenti.

Vadoties pēc Augstskolu likuma 33. panta un Augstākās izglītības padomes «Lēmuma par novērtēšanas kritērijiem nozaru paplašinātajām habilitācijas padomēm profesora amata vēlēšanām» (05.06.97., protokols Nr. 22) un šīs pašas padomes «Lēmuma par Starptautiska novērtējuma komisiju», kā arī pēc «Nolikuma par vēlēšanām akadēmiskajos amatos Latvijas Universitātē» (25.11.96.), Habilitācijas un promociju padome filoloģijas nozarē (valodniecībā) izveidoja īpašu komisiju A.Breidaka vadībā (jāpiebilst, ka tajā nebija neviena no profesora amata pretendentiem), kas izvērtēja pretendenta paveikto zinātnē un izglītībā pēdējo 6 gadu laikā. Šīs komisijas ziņojumu apsprieda Padomes sēdē, kurā piedalījās arī visi profesora amata pretendenti.

Saskaņā ar likumdošanu par profesoru vēlēšanām K.Kariņa kandidatūra neatbilda vairākiem kritērijiem. Viņam nebija habilitētā doktora grāda, kā arī viņam nebija nolikumā noteiktā zinātniskā un pedagoģiskā darba stāža, kritēriji, kādi bija norādīti pat, izsludinot konkursu uz profesoru vietām, laikrakstā «Diena». Tāpēc viņam arī nebija tiesību piedalīties konkursā (bet ne tāpēc, ka viņš bija «par jaunu» vai naivu).

Jāpiezīmē, ka visi profesora amata pretendenti dokumentus, kā to paredz konkursa nolikums, iesniedza LU Personāla daļā, kas tos tālāk nodeva paplašinātajām Habilitācijas un promociju padomēm izskatīšanai. I.Freimane, kas bija iesniegusi dokumentus profesora vēlēšanām, rakstveidā atteicās no turpmākas dalības konkursā. Tātad uz 5 izsludinātajām vietām palika 7 pretendenti, kas arī piedalījās konkursā (D.Nītiņa bija pieteikusies uz divām valodniecības apakšnozarēm).

Profesoru vēlēšanas valodniecības nozarē notika paplašinātās Habilitācijas un promociju padomes sēdē 1997. gada 11. jūlijā. No 16 padomes locekļiem tajā piedalījās 14 locekļi (bet ne pieci, kā presē apgalvo K.Kariņš). Īpaši jāuzsver, ka padomes locekļi, kas paši bija arī pretendenti uz profesoru vietām (A.Bankavs, I.Druviete, D.Markus, D.Nītiņa, J.Valdmanis, A.Veisbergs), nepiedalījās balsošanā tajās apakšnozarēs, uz kurām paši kandidēja. Tādējādi balsošanā par profesora vietu vispārīgajā valodniecībā un tās vēsturē un latviešu valodniecībā piedalījās 12 locekļi, baltu valodu, romāņu valodu, ģermāņu valodu apakšnozarē - 13 locekļi.

Vēlēšanu rezultāti bija šādi: 1) «Vispārīgā valodniecība un tās vēsture». Kandidē D.Nītiņa un I.Druviete. Ievēlē I.Druvieti (8 balsis par, 4 pret), D.Nītiņai 4 balsis par, 8 pret; 2) «Baltu valodas». Kandidē D.Markus. levēlē D.Marku (par – 12 balsis, pret -1); 3) «Latviešu valodniecība». Kandidē D.Nītiņa, V.Skujiņa, J.Valdmanis. levēlē J.Valdmani (8 balsis par, 4 pret). D.Nītiņai - 4 balsis par, 8 - pret, V.Skujiņai - 0 balsis par, 12 - pret; 4) «Romāņu valodas». Kandidē A.Bankavs. levēlē  A.Bankavu (par -12 balsis, pret -1); 5) «Ģermāņu valodas». Kandidē A.Veisbergs. levēlē A.Veisbergu (par 13 balsis, pret -0).  

Par vēlēšanu norisi un to rezultātiem nekāda apelācija LU vadībai vai citām instancēm netika iesniegta. Publicētie izteikumi rāda, ka to autori nav apmierināti ar tiesību aktos iestrādātajiem objektīvajiem kritērijiem, tīši izliekas tos nezinām vai arī patiesi nezina. Taču likumu nezināšana, protams, neatbrīvo no atbildības par teikto un rakstīto.  

Vēl uzskatām par nepieciešamu sniegt faktus par: akadēmiskā amata pretendenta atklāto lekciju, izsludināto štata vienību un to pretendentu skaitu, habilitācijas un promocijas darba raksturu.

1) Profesora amata pretendentu atklātā lekcija vasarā notika ne pēc Habilitācijas padomes iegribas, bet, tāpat kā pārējās zinātnes nozarēs, saskaņā ar LU profesoru vēlēšanu kopējo plānojumu. Turklāt Habilitācijas un promociju paplašinātā padome (valodniecībā) šīs lekcijas noorganizēja ne studentu (kā gribētos Dz.Paeglei), bet augsti kvalificētu speciālistu auditorijā, kurā bija zinātnieki no Latviešu valodas institūta, Liepājas Pedagoģiskās augstskolas, Šauļu Pedagoģiskās universitātes, Varšavas universitātes, Helsinku universitātes, LR Valsts valodas centra - kopā vairāk nekā 30 zinātnieku un arī studentu.

Par lekciju laiku un tematu savlaicīgi tika sniegta atklāta informācija. Un tā nebija «bērnu spēlīte» (kā domā K.Kariņš, kurš šīs atklātās lekcijas pat neapmeklēja), bet kvalitatīvas akadēmiskas lekcijas, kā rādīja šo lekciju apspriešana un vērtējums.

2) «LMM» publikācijā ir citēti K.Kariņa vārdi: «Pirmais, kas izraisīja manī izbrīnu - uz divām nozarēm (ģermāņu un romāņu valodas) bija tikai viens kandidāts.. Amerikā šādos gadījumos uz vienu vietu piesakās vairāk nekā astoņdesmit kandidātu. Latvijā tādu varētu būt vismaz divdesmit. Acīmredzot cilvēki ļoti labi saprot - balsošanas rezultāti ir jau iepriekš zināmi. Tādēļ piesakās vai nu gluži naivi cilvēki, vai arī tie, kurus ievēlēs.» Uz «divām nozarēm» nebija pieteicies «tikai viens kandidāts», bet uz katru no minētajām nozarēm pa vienam. Jāpiezīmē, ka Latvijā diemžēl ne ģermāņu, ne romāņu valodniecībā nav «vismaz divdesmit habilitēto doktoru», ir tikai pa vienam katrā nozarē. No 80 Amerikas kandidātiem neviens arī nepieteicās. Tā kā abi kandidāti atbilda visām prasībām, kas izvirzītas profesora amata pretendentiem, tie ari tika ievēlēti. Par A.Bankavu balsoja 12, par A.Veisbergu 13 padomes locekli no 13.

LU Habilitācijas un promociju padomes (valodniecībā) priekšsēdētājs Dr. habil. philol. J.Rozenbergs, sekretāre Dr. philol. B.Uzija; LZP 11. nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Dr. habil. philol. A.Bankavs, sekretāre Dr. philol. I.Jansone, LU Latviešu valodas institūta direktors Dr. habil. philol. J.Valdmanis, Domes priekšsēdētāja Dr. habil. philol. I.Druviete.

1998. gada 28. maijā laikrakstā “Literatūra. Māksla. Mēs.”, 2., 3. lpp.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...