Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada 21.aprīlī Saeima steidzamā kārtā, tehniski demokrātiskā balsojumā – 65 deputātiem balsojot “Par”, 19 deputātiem balsojot “Pret” un 5 deputātiem atturoties, pieņēma strīdīgos grozījumus Krimināllikuma X nodaļā “Noziegumi pret valsti”.[1]

Grozījumi paredz ieviest sodus arī par nevardarbīgu aicinājumu un vēršanos pret valsts varu Satversmē neparedzētā veidā, par palīdzību ārvalstij kaitīgā darbībā pret Latvijas Republikas drošības interesēm. Grozījumu anotācija liek noprast, ka turpmāk neizpaužamu ziņu jēdziens būs kļuvis daudz plašāks un tās var būt ne tikai ziņas, kas apdraud valsts drošību.[2] Grozījumi var būtiski paplašināt to personu loku, pret kurām var tikt ierosinātas krimināllietas pēc kāda no Krimināllikuma X nodaļas pantiem.

Tehniski demokrātiskā veidā arī notika juridiskās komisijas sēdes, kurās vairākums pieaicināto ekspertu piekrītoši māja ar galvu, atbalstot grozījumu nepieciešamību un aizvien jaunās redakcijas, kuras lielā steigā tapa viena aiz otras.

Mierīgai un visupiekrītošai komisijas gaitai gan traucēja dažas darvas karotes, piemēram, vairākas vēstules no sabiedriskām organizācijām un institūciju pilnvarotie eksperti, kuri nebija juridiskās komisijas pieaicināto vidū un izteica negaidītus viedokļus un bažas par likumprojektu.[3] Eksperti un vēstules, protams, bija tikai nelieli ignorējami sprunguļi, par kuriem pēcāk arī no Saeimas tribīnes paši likumprojekta iesniedzēji spēja tikai ironizēt.

Vai tiešām varam teikt, ka pieņemtie grozījumi atspoguļo likumdevēja gribu un vai tiešām varam teikt, ka bija notikusi kvalitatīva diskusija ar sabiedrības un ekspertu līdzdalību, vai arī visa šī likumprojekta apspriešana bijusi tikai dekoratīva?

Aktīvi paužot savu viedokli un sniedzot savus priekšlikumus pie strīdīgajiem grozījumiem, visā likumprojekta izskatīšanas gaitā aicināju rūpīgāk apsvērt visus argumentus un padarīt diskusiju par grozījumiem plašāku, aicināju ilustrēt ar piemēriem un pamatot jauno pantu nepieciešamību, kas, manuprāt, iesniedzējiem izdevās visai vāji.

Pēc Valsts Prezidenta iebildumiem steigā salāpītā redakcija ir tas, ar ko mēs dzīvosim tagad, un es kā deputāte, kura piedalījās visās juridiskās komisijas sēdēs, kurās tika skatīti šie grozījumi, nevaru piekrist komisijas vairākuma apgalvojumam, ka esam ieguvuši labāko rezultātu. Manuprāt, šie grozījumi bija daudz plašākas diskusijas vērti un noteikti nebija virzāmi steidzamā kārtā, jo milzīgā steigā un lielo baiļu aizsegā ieguvām pavisam ko līdzīgu tam, ar ko mūs biedē – totalitārisma pazīmju atgriešanos.

Ja mēs pieņemam, ka totalitārisma iezīme ir sabiedrības vairākuma interešu ignorēšana, tad der atcerēties, ka arī šī likumprojekta izstrādē sabiedrības līdzdalība netika paredzēta, kas arī ir atspoguļots anotācijā[4]. Varam būt droši, ka drīz vien juridisko zinātņu studentu referāti krimināltiesībās iekļaus sevī salīdzinošos pētījumus: “LPSR Kriminālkodekss un Latvijas Republikas krimināllikums – kopīgās un atšķirīgās iezīmes regulējumā par noziegumiem pret valsti.”

Nevar nepamanīt, cik ļoti likumprojekta autori varētu būt iedvesmojušies no tādiem LPSR 1961.gada Kriminālkodeksa formulējumiem, kā “….palīdzības sniegšana ārvalstij tās naidīgajā darbībā pret PSRS….” (59.pants. Dzimtenes nodevība)[5] un “par ziņu…nodošanu, kā arī nozagšanu vai vākšanu nolūkā tās nodot ārvalstij, ārvalsts organizācijai, vai to aģentūrai, kā arī citu ziņu nodošanu vai vākšanu ārvalsts izlūkošanas iestāžu uzdevumā….” (60.pants Spiegošana)[6].

Būtiskākā atšķirība starp šīm abām realitātēm ir tāda, ka bēgšana uz ārvalstīm LPSR laikā bija sevišķi bīstams valsts noziegums, bet mūsdienās – reizēm vienīgā iespēja atrast darbu, lai nomaksātu hipotekāro parādu.

Kāpēc tad mums tik ļoti bija nepieciešami šādi grozījumi? Kāpēc mēs runājam par valsts drošību tikai spiegu un mutes brūķētāju kontekstā, kopējot padomju laiku retoriku, kamēr Eiropu satricina aizvien jauni terorakti? Acīmredzami pēc drošības iestāžu novērtējuma lielākos draudus iedzīvotājiem var radīt nevis terorists pašnāvnieks, bet gan spiegs, ja reiz grozījumi bija virzāmi steidzamā kārtā. Vai mūsu valstī ir identificēta kāda ārkārtas situācija, kura likumprojekta iesniedzējiem šķiet bīstamāka, nekā terorisms? Jo tagad, ja persona internetā izplatīs aicinājumu atlaist Saeimu Satversmē neparedzētā veidā, Drošības policija viņu sagaidīs kāpņutelpā. Bet, ja persona internetā aicinās veikt teroraktu, saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu, pirms saukt personu pie atbildības, Drošības policijai ir vēl jāpārbauda, vai tās ir tikai tukšas runas vai arī personai ir šādas iespējas.

Kāpēc mēs tiecamies pārspēt Igauniju un Lietuvu bardzībā pret valsts noziedzniekiem, nemēģinot kaut vai pietuvoties saviem brāļiem labklājības, nodokļu politikas vai uzņēmējdarbības veicināšanas jomā? Jo uzrakstīt pantu ir vienkāršāk nekā sakārtot valsti?

2016.gada 14.aprīlī pie Valsts prezidenta notika saistoša diskusija par drošību 21.gadsimtā un pieaugošiem izaicinājumiem, kuras laikā guvu daudz vērtīgu atziņu, kā piemēram: lai vairotu drošības sajūtu cilvēkos, kuri ikdienā dzīvo diezgan lielās bailēs, valstij būtu ieteicams vairāk komunicēt ar tautu. Drošība ir ne tikai bruņojums, augsts žogs vai bargs likums, drošība ir arī iedzīvotāju veselība, miers un labklājība.

Bet, ja iedomājas, ka valsts komunicē ar tautu likumu valodā, tad šie grozījumi tautai ir agresīvs piedraudējums. Un, ja vecā likuma redakcija, kura, starp citu, tapa pēc Barikāžu baisajiem notikumiem un sargāja Latvijas neatkarību un drošību vairāk nekā 10 gadus, vēstī: “Visus, kas centīsies izjaukt mieru tavā dzīvē un pārliecību par rītdienu, lai tu netraucēti varētu turpināt to, ko plānoji savā dzīvē, sauksim pie atbildības!” Tagad ar jauniem grozījumiem salasāmais vēstījums ir agresīvs un mulsinošs: “Bīsties, jo arī tavas darbības var izrādīties noziedzīgas, ja mēs tā lemsim!”

 Uzskatu, ka mēs nevaram vairot valsts drošību ar vienu represīvu likumu, ja ar citiem likumiem destabilizējam sabiedrības drošību pārējās jomās. Tajā brīdī, kad būs jāaizsargā valsts ar ieroci rokā, uz ko mēs pēdējā laikā tiekam rūpīgi gatavoti, nebūs, kas to dara, jo daļa jau sēdēs cietumā par mutes palaišanu, daļai banka vai valsts būs attiesājusi vienīgo īpašumu un tie dzīvos zem tilta, bet daļa – tā arī turpinās stāvēt rindā pie ārsta. 

Neskatoties uz to, ka pret iespējamo svešas valsts agresiju Latvijas teritoriju sargā NATO sabiedroto garantijas un tāda situācija kā Krimas scenārijs Latvijā vispār nav iespējama - iniciatīva stiprināt drošību, vēršoties pret pašu iedzīvotājiem, nāk no pašu politiskās varas aprindām. Vai tā būtu neuzticēšanās sabiedrotajiem, varas vājuma pazīme vai viltīgi ieslēpts instruments?

Skaidrs, ka grozījumu esence ir tieši tā saucamais “spiegu pants”, kurā pilnīgi nemanot, tikai ar anotācijas palīdzību tiek paplašināta neizpaužamu ziņu definīcija. Tagad tās būs ne tikai ar normatīvajiem aktiem noteiktās ar īpašu izmantošanas kārtību, bet jebkuras citas ziņas, piemēram, kredītiestāžu rīcībā esošā informācija. Vairāki eksperti uzskata, ka, kriminalizējot šādu ziņu vākšanu, var tikt likti nopietni šķēršļi tiem, kuri vāks pierādījumus savai aizstāvībai tiesā pret kreditoru patvaļu.

Iespējams, ka, aizraujoties ar drošības stiprināšanu, deputāti ir iebalsojuši bīstamu un represīvu mehānismu, kas var tikt pavērsts pret lielu daļu Latvijas iedzīvotāju. Krimināllikuma grozījumu plaši interpretējamie panti paver iespēju drošības iestāžu patvaļai, no kuras mūs sargās tikai likumprojekta iesniedzēju mutvārdu garantijas.

Reiz Bendžamins Franklins, iespējams, sacīja šādi: “Demokrātija ir tad, kad divi vilki un jērs balso par pusdienu ēdienkarti. Brīvība ir tad, kad labi bruņots jērs apstrīd šādas balsošanas rezultātu.” Par citāta otrās daļas izcelsmi vēsturnieki vēl strīdas, bet, lai kādam nerastos pamats mani apvainot publiskā pretvalstiskā aicinājumā, precizēšu, ka Latvijas gadījumā jērs var tikt bruņots tikai ar juridiskiem argumentiem un tikai Satversmē paredzētā veidā.


[1] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/EFAC2EE2A01DD209C2257F9B00470892?OpenDocument

[2] U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre “Krimināllikuma zinātniski-praktiskais komentārs. Sevišķā daļa”, Firma “AFS”, Rīga 2003., 35.lpp.

[3] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/EE6CCF856A346AB4C2257F960022FDDD?OpenDocument

[4] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument#b

[5] LPSR Kriminālkodekss, izdevniecība “Liesma”, Rīga, 1976.gads, 59.lpp

[6] LPSR Kriminālkodekss, izdevniecība “Liesma”, Rīga, 1976.gads, 60.lpp

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...