Krievija slēpj patiesos datus par saslimušajiem ar COVID-19 – Putins gatavs uz visu, lai tiktu pārvēlēts par prezidentu
Kasīklis17.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savā ziņā daudzi politiskie notikumi vai nu iesaldējas, vai tieši otrādi – izmantojot koronavīrusa COVID-19 radīto sajukumu, eskalējas. Vienu var teikt jau diezgan droši, arī COVID – 19 mainīs pasauli. Kāda tā būs, vēl pāragri spriest.
Viens no priekšnosacījumiem, lai pēc iespējas ātrāk apkarotu jebkādu infekcijas slimību – operatīva un patiesas informācijas apmaiņa starp valstīm. Patieso datu noklusēšana par infekcijas izplatību vienā valstī var radīt apdraudējumus veiksmīgai infekcijas apkarošanai citās valstīs. Turklāt, ja infekcijas slimību apkarošana sāk soļot roku rokā ar politiskiem procesiem – paliek pavisam bīstami. Manuprāt, tas ir noticis Krievijā.
To, ka Krievijas Konstitucionālā tiesa neliks šķēršļus Putina valdīšanas ērai, jau pateicu labu laiku pirms pašas tiesas. Tas bija saprotams un gaidāms. Tomēr formālais akcepts bija jāsagaida, un Kremlī Putins var korķēt vaļā šampanieša pudeles par savu atkārtotu ievēlēšanu.
Par to, ka citādāk pat nevar būt, šaubu nav nekādu. Galvenais, lai cilvēki tik aiziet uz vēlēšanu iecirkņiem. To, kā viņi būs novēlējuši, piekoriģēs, kā vajag. Kā nekā gadiem gūta pieredze. To, ka Putina ērai uzglūn melns mākonītis naftas tirdzniecības jautājumos, arī jau minēju, bet, ka COVID – 19 varēs radīt kādas sekas – nepadomāju. Labi, kļūdas jālabo.
2020.gada 4.martā V.Putins paziņoja, ka, pēc Federālā drošības dienesta ziņām, informācija par koronavīrusa izplatību nāk no ārzemēm. Precizējot, ka šādu ziņu mērķis ir sēt paniku iedzīvotāju vidū. Putins arī aicināja sakārtot informatīvo darbu, lai Krievijas iedzīvotājiem sniegtu pārbaudītu informāciju.1Vēstījums visnotaļ skaidrs, viss sliktais un traģiskais, ko esat, dzirdējuši – neatbilst patiesībai. Dzīvojam mierīgi, viss kārtībā.
Tiesa, 2020.gada 6.martā žurnāliste Ksenija Sobčaka dalījās ar informāciju, ka pie viņas dēla no Ķīnas atlidojis žurnālists, kuram lidostā ir mērījuši temperatūru, bet nekas netika konstatēts. Kad K.Sobčaka tomēr vēlējusies veikt analīzes, tad noskaidrojusi, ka to nav iespējams veikt, jo Krievijā slimnīcām netiek izdoti reģenti, lai attiecīgās analīzes varētu veikt. Un tas ir uz dienu, kad Krievijā skaitījās apstiprināti seši saslimšanas gadījumi ar COVID-19.2
Krievija jau gadu gadiem ir izcēlusies ar veiksmi noklusēt dažādus faktus, tamdēļ vērtīgāk ir nevis klausīties, ko viņi saka, bet skatīties, ko dara. Tātad kādi konkrēti soļi ir sperti laikā, kad pēc Krievijas amatpersonu paziņojumiem izriet, ka viss ir kārtībā:
Februāra beigās strauji pieaudzis pieprasījums pēc produktiem ar ilgiem glabāšanas termiņiem. Pēdējā februāra nedēļā ir palielinājies pieprasījums pēc konserviem par 67%, makaroniem utt. - 55%, dzērieniem – 25%, sasaldētiem produktiem par 18%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.3
5.martā Maskavas mērs izdeva rīkojumu par paaugstinātas gatavības ieviešanu;
5.martā KF Sabiedriskās palātas pārstāvji rosināja paredzēt kriminālatbildību vai vismaz administratīvo atbildību par COVID-19 saslimušo skaita minēšanu sociālajos tīklos, jo uzskata tos par viltus ziņām. 5.martā Maskavā, Sanktpēterburgā un citās lielajās pilsētās no aptiekām ir izpirktas visas medicīniskās seju maksas;4
Speciāli atlasīju informāciju tikai par noteiktu laika posmu. Sanāk, ka Krievijas valdība publiski saka ko vienu, bet vienkāršā tauta – dara pavisam ko citu. Kam ticēt? Tam, ko redz vienkāršie iedzīvotāji visapkārt, vai tam, ko saka Putins?
Nevar aizmirst vienu būtisku faktu, Krievijai ir visnotaļ pagara robeža ar Ķīnu, kā arī plašs transporta tīkls ar visu pasauli, tajā skaitā tā ir tranzīta punkts pasažieriem, un nav noslēpums, ka Krieviju apmeklē ļoti daudzi tūristi, arī Krievijas iedzīvotāji ļoti labprāt braukā pa pasauli. Pēc Krievijas plašsaziņas līdzekļu informācijas Itālijā vien februāra beigās atradās aptuveni 20 000 Krievijas iedzīvotāju.5 Vai pēc šīs apkopotās informācijas ticami liekas, ka Krievijā ir TIKAI 93 saslimušie? Ļoti ceru, lai tā būtu, bet saprāta balss kaut kā šim visam pretojas.
Krievija un tās priekštece PSRS jau bija slavena ar savu klusēšanu. Tā mēģināja noklusēt kā Černobiļu, tā arī Kursk avāriju. Vai tagad gadījumā nenotiek kaut kas līdzīgs?
Kas no klusēšanas iegūst? Vispirmām kārtām tagad Putins. Ja Krievijā saslimstība izrādās daudz plašāka, nekā tiek pausts oficiāli – balsojums par konstitūcijas grozījumiem var nenotikt, tā arī, samazinoties Krievijas iedzīvotāju labklājības līmenim, viens no vainīgajiem var būt tieši viņš, un tad iespējas saņemt atbalstu konstitūcijas labojumiem būs niecīgas, par pārvēlēšanu arī ir tā, kā ir.
Kādi secinājumi? Kārtējo reizi apstiprinās, ka ļoti uzmanīgiem jābūt, ko saka Krievija. Ārēji pasniedz, ka viss kārtībā, bet realitātē...
Gandrīz katram ir savas varas ambīcijas, tik žēl Krievijas iedzīvotāju, ka viņu līdzšinējam līderim šīs ambīcijas ir tik lielas, ka to dēļ upurē savu iedzīvotāju veselību un pat dzīvības.
Savukārt Krievijas kaimiņvalstīm ir jāapzinās, ka blakus ir viens liels infekcijas perēklis, kas var paildzināt cīņu ar COVID-19.
1 https://ria.ru/20200304/1568143411.html
2 https://ura.news/news/1052421643
3 https://www.vedomosti.ru/business/articles/2020/03/07/824710-v
4 https://mr-7.ru/articles/215478/
5 https://ria.ru/20200225/1565187587.html
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
