Kremļa rokas nozākātajam Egilam Levitam ir ļoti zems reitings? Viņam vienalga nav alternatīvas, jo Gunāram Astram un Jānim Čakstem „reitings” bija vispār nekāds!
Parakstītāju grupa*09.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2019. g. jūlijā ar 61 balsīm E. Levita kungs tika ievēlēts Valsts prezidenta amatā. Pie Saeimas deputātiem ar atklātu vēstuli bija vērsušies 50 Latvijas juristi un vairāk kā 360 cilvēku no sabiedrības radošo profesiju un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kuriem viņa iepriekšējais darbs un nopelni bija labi zināmi.
Prezidenta E. Levita reitingi un tā veidotāji
Bet!!! Līdz ar prezidenta darba uzsākšanu sākās tūlītēja pretdarbība - sociālos tīklos, dažādos mēdijos tika organizēta plaša apmelošanas un zākāšanas kampaņa, kāda līdz šim politiskā praksē nebija pieredzēta ciniskuma un ļaunprātības ziņā. Kāds prezidenta neveikls teikums Covid upuru un Ziemassvētku svinēšanu sakarā tika malts visos sociālos tīklos un medijos, rakstīts uz namu sienām divu gadu garumā. Parastais cilvēks par ievēlēto prezidentu neko citu nezināja, kā vienīgi šo teikumu - to apliecināja TV žurnālisti intervējot cilvēkus Rīgas ielās.
Īstie iemesli šai pretdarbībai saistījās ar oligarhu ekonomisko grupējumu interesēm, kam pievienojās Latvijai nelojālie krievvalodīgo grupējumi. Cik te gara Kremļa roka - var tikai minēt, taču viņu melnā darba rezultāts ir sasniegts: prezidenta E. Levita reitings ir ļoti zems. Nu nav izdevies viņam pat tuvoties iepriekšējo prezidentu - R.Vējoņa un A. Bērziņa reitingiem! Arī priekšā tuvojošajos vēlēšanu sakarā viņa izredzes vērtētas necili: par E. Levita kungu balsotu vien 14.5%, bet par U. Pīlēna kungu - 33.8%.
Sabiedriskās domas pētnieks A. Kaktiņš, kura firma SKDS savāc tautas balsojumus, tikai plāta rokas: “kas ir, tas ir”, bet politologs F. Rajevskis jau visos preses un citos sabiedrības informācijas tīklos skaidro, ka zems reitings esot jau visu izšķīris. Levitu tālāk virzīt nevarot.
Kāds “reitings” bija Gunāram Astram? Nekāds! Arī īpaši informētie par G. Astras apcietināšanu sešdesmit četri Latvijas rakstnieki, kuri “reitingu” varēja apliecināt ar parakstu vēstulē Gorbačovam G. Astras atbrīvošanai no ieslodzījuma - klusēja. Kāds reitings bija J. Čakstem tautā, pirms viņš kļuva par prezidentu? Nekāds. Viņu tauta nezināja. Vai tauta zināja Kr. Valdemāru, Ausekli, Kronvaldu Ati?
Par demokrātiju. Mēs paši
Demokrātiskā valstī kritika ir absolūti nepieciešama. Tomēr vērsties pret valsti jebkura trūkuma dēļ - ”viss ir slikti”, “valsts ir neizdevusies”, “visi ir zagļi” - nozīmē piedalīties savas valsts pamatu graušanā. Izmantot demokrātijas iespējas pašas demokrātiskās iekārtas sagraušanai ir ceļš uz nekurieni.
Katoļu prāvests A. Kravalis mums atgādina, ka demokrātiska iekārta sargā cilvēka cieņu, bet demokrātija arī pieprasa modrību - demokrātija ir jāaizstāv. Mēs nedrīkstam iemigt. Mums jāzin Satversmes 116. pants : vārda brīvības u.c. tiesības 2 var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
“Kurā migā guļ valsts drošības iestādes, lai atrastu vainīgos?” - jautā kāds Twitter lietotājs sašutumā par ļaunprātīgajiem meliem un pašieceltajiem “taisnības cīnītājiem”, kas gatavi nogalināt iedomātos vainīgos un likvidēt visu valsti.
Modernās tehnoloģijas sociālos tīklos ir pavērušas iespējas jebkuram indivīdam vai to grupai ar ļaunprātīgiem izdomājumiem un apmelojumiem uzbrukt un pazemot jebkuru valstsvīru, ierēdni, sabiedrisko darbinieku, pilsoni - pašiem paliekot anonīmiem. “Pateicoties internetam ir uzaugusi vesela paaudze, kas par saviem vārdiem ne reizi nav dabūjusi pa seju” - secina žurnālists E. Zirnis.
Mūsu inteliģence no šīs “demokrātijas” norobežojas ar augstprātīgu - “mēs tam stāvam pāri, mēsli nav jākustina - tie paši izputēs”. Tam seko tik pat “galanta” malā stāvēšana arī plašākā nozīmē - izvairoties no attieksmes formulēšanas pret savu valsti, tās mērķiem, tās nākotni. Un tas ir satraucoši.
Prezidenta E. Levita darbs Latvijai
Visa viņa darba dzīve ir veltīta Latvijai, ko noteikusi viņa iegūtā jurista un politologa izglītība un dzīves pieredze. Jau 1986. g. beidzot Hamburgas universitāti viņa dimpomdarba tēma bija “Politiskais konflikts starp padomju virskundzības pretenzijām un nacionālās patstāvības centieniem Latvijā”. Visus gadus, kopš Atmodas sākuma viņš līdzdarbojās Valsts tiesiskuma atjaunošanā, bija viens no 1990.g. gada 4. maija Deklarācijas autoriem, piedalījās Satversmes darbības atjaunošanā, kā arī bija Satversmes ievada autors. Neatkarīgas Latvijas sākumā 1993.g. bija Ministru prezidenta biedrs, pirmais Latvijas tieslietu ministrs, vēstnieks Vācijā, Austrijā, Šveicē, Ungārijā. Latvijas tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Eiropas Savienības tiesā.
E. Levitam pieder vairāk nekā 100 zinātniskas publikācijas par tiesību un politisko zinātņu jautājumiem. Kopš 1980 g. ar referātiem piedalījies zinātniskās konferencēs Eiropā un ASV. Aktīvs dažādu profesionālo un akadēmisko organizāciju biedrs. Savā profesionālajā darbībā tuvāk iepazinis ASV, Ķīnu, Krievijas un arābu pasauli, kas ļāvis skaidrāk izprast pasauli.
Viņš aicināja Eiropas Savienību piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai. 2022.g. NATO samitā Madridē iestājās par aizsardzības spēju palielināšanu, kā arī lielāku NATO spēku klātbūtni Latvijā, Baltijā. 2023.g. E. Levits ierosināja izveidot kara tribunālu par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem pret ukraiņu tautu.
Piedaloties dažādos ES un NATO organizētajos pasākumos un starptautiskās vizītēs, pārstāvējis Latvijas intereses, veicinājis tās atpazīstamību pasaulē. Viņš izstrādājis un iesniedzis Saeimai apstiprināšanai Latviešu kultūrvēsturisko zemju likumu, likumu par vietējo padomju veidošanu reģionos, pēc viņa iniciatīvas tika izstrādāts un pieņemts likums par Latvijas pareizticīgo baznīcas atdalīšanos no Maskavas patriarhāta u.c.
Egilam Levitam nav alternatīvas
Mēs pievienojamies un atbalstam cien. rakstnieka un žurnālista V. Seļecka kunga viedokli, kas parādījās sociālos tīklos un portālā Delfi š.g. rakstā ar šādu pat nosaukumu. E. Levita sāncenšiem - pretendentiem uz Valsts Prezidenta amatu - nav tās ilgās darba pieredzes valsts darbā, likumdošanā, tiesvedībā, dilpomātijā, ko viņš uzkrājis gadu desmitos. Viņiem arī nav satrptautiskās politiskā darba pieredzes, personīgie kontakti un reputācija Eiropas un pasaules valstu vadītāju vidū.
U. Pīlēna kungam noteikti ir ievērojama pieredze tautsaimniecībā un ekonomikā, bet viņam būtu ļoti grūti turpināt patreizējā prezidenta E. Levita iesākto. E. Levits viskonsekventāk no visiem atjaunotās Latvijas prezidentiem iestājies par valsts pamatnācijas vērtībām - latviešu valodu, kultūru un dzīvesziņu. Viņš stipri cēlis mūsu nacionālo pašapziņu un ticību valsts jēgai. Tas ir liels darbs šodienas situācijā, kad vienas sabiedrības daļa domā - “mūs okupēja”, bet otra sabiedrības daļa - “mēs atbrīvojām” - viena otru nedzird un nesaprot. E. Levits ir atbalstījis Vēstures popularizācijas institūta veidošanu pēc prof. V. Nollendorfa ierosmes. Šis darbs varētu veicināt tautas saliedēšanu.
E. Levits grāmatā “Valstsgriba” (izdota 2019 g., Rīga, Latvijas vēstnesis, 848 lpp.) apkopo viņa rakstus presē, viņa atziņas par šodienas procesiem, intervijas ar sabiedrībā pazīstamiem žurnālistiem un sabiedriskiem darbiniekiem. Šī grāmata varētu sniegt atbildes uz būtiskiem politiskiem jautājumiem gan politiķim A. Rosļikova kungam, gan filozofam I. Gubenko kungam, kā arī žurnalistam R. Žemaiša kungam, kas izteikuši aplamus pieņēmumus par E. Levita politiskajiem uzskatiem.
Augsti godātie Saeimas deputāti!
Netālu no Latvijas notiek nežēlīgs Krievijas - Ukrainas karš, kuram beigas neviens nevar paredzēt. Pie mums atnācis hibrīdkarš, kas mulsina Latvijai nelojālos cilvēkus. Tiek izteikti atklāti draudi no augstām Krievijas amatpersonām - aizstāvēt savus tautiešus no latviešu “nacistiem”. Latvijai ir vajadzīgs stiprs, gudrs, iekšpolitikā un ārpolitikā pieredzējis valstsvīrs, kas spēj pārstāvēt mūsu valsti ārzemēs, starptautiskās sanāksmēs, gādāt par valsts aizsardzību, tās nākotni. Tāds ir E. Levits.
Mēs uzrunājam Jūs, cienījamie Latvijas Saeimas deputāti! Vēlot prezidentu, Jums vajag pacelties pāri partiju nesaskaņām, viedokļu atšķirībām, amatu dalīšanas rēķiniem. Jūsu interesēm ir jābūt Latvijas nākotnei ilgtermiņā. Uz Jums skatās Jūsu tauta!
It sevišķi uzrunājam deputātus no Progresīvo un ZZS partijām, kuras nav izvirzījušas savu kandidātu prezidenta amatam. Mēs griežamies arī pie AS partijas deputātiem ar lūgumu - nešķelt koalīciju un izvirzīt vienotu kandidātu. Jūsu balsis nav vajadzīgas E. Levitam. Jūsu balsis ir vajadzīgas Latvijai! Latvijai būt!
* Ģirts Astra, Renārs Astra, Alvils Astra, Baiba Astra, Maija Cālīte, Gunārs Repše, Pauls Rozenbergs, Jānis Ivanovskis, Diāna Vagale, Ingrīda Titava, Vija Tipaine
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
