Kozlovskis apgalvo, ka firmas maksātnespēju neesot organizējis, arī kriminālprocesu rosinājis cits
PIETIEK12.01.2014.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis apgalvo, ka viņš kopā ar citiem maksātnespējīgā viesnīcas Days Hotel Riga VEF īpašnieka - uzņēmuma BBF Consulting īpašniekiem esot kritis par upuri uzņēmuma valdes locekļa Mārtiņa Butes rīcībai, par ko pagājušā gada novembrī pats vērsies ar iesniegumu Valsts policijā.
Kā Pietiek jau informēja, ir sākts kriminālprocess saistībā ar iekšlietu ministra Kozlovska daļējā īpašumā esošo maksātnespējīgo SIA BBF Consulting, kurai līdz šim piederējusi viesnīca Rīgā, un tā ietvaros jau veiktas arī kratīšanas.
Pagājušā gada 16. augustā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa SIA BBF Consulting maksātnespējas procesu sākusi pēc uzņēmuma kreditores - SIA CS5 pieteikuma. Saskaņā ar SIA CS5 grāmatvedības datiem tai pastāvēja prasījuma tiesības pret SIA BBF Consulting par 64 187 latiem.
Šo prasījuma tiesību pamatā bija fakts, ka BBF Consulting nebija apmaksājis SIA Sunny veselus 79 izrakstītus rēķinus un starp SIA Sunny un SIA CS5 tika noslēgts cesijas līgums par prasījuma tiesību pret SIA BBF Consulting nodošanu SIA CS5.
Lursoft datu bāze rāda, ka faktiski visi it kā notikušie parādu piedziņas mēģinājumi un arī uzņēmuma maksātnespējas pieteikšana notikusi lielā mērā Kozlovsku ģimenes lokā: faktiski šo maksātnespējas pieteikumu iekšlietu ministram netieši noorganizējusi viņa paša dzīvesbiedres Kristīnes Kozlovskas uzņēmums.
Kā rāda Lursoft dati, SIA BBF Consulting, kurā Kozlovska īpašumā ir 20% kapitāldaļu, 49,99% pieder trim Krievijas pilsoņiem, bet 20% un 10% kapitāldaļu – attiecīgi bijušajam uzņēmuma valdes loceklim (pirms viņa uzņēmumu vadīja pats Kozlovskis) Mārtiņam Butem un Vinetai Mūrniecei. Komercķīlu reģistrs rāda, ka Kozlovskis tāpat kā pārējie uzņēmuma īpašnieki savas kapitāldaļas bija ieķīlājis bankā, un komercķīlas kopējā maksimālā prasījuma summa bija 5,26 miljoni latu.
CS5 pieder uzņēmumam Catering Service, kura lielākā īpašniece ar 60% kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem ir 1989. gadā dzimusī Liene Podiņa (cik zināms Pietiek, Butes māsa), bet 40% pieder jau pieminētajai SIA Sunny. SIA Sunny 30% kapitāldaļu pieder nezināmu īpašnieku uzņēmumam I.N.T. Estate Management Limited, kas reģistrēts Kiprā, 30% - tai pašai Podiņai, 10% - Jurim Baltgailim, bet atlikušie 30% - Kozlovska dzīvesbiedrei, kura turklāt ir arī SIA Sunny valdes locekle.
Savukārt pats Kozlovskis pirmdien Pietiek apgalvoja, ka BBF Consulting maksātnespējas process ticis ierosināts, "pamatojoties uz vienīgā valdes locekļa veiktajām darbībām, kuru mērķis bija panākt minētās sabiedrības atzīšanu par maksātnespējīgu".
BBF Consulting dalībnieki par sabiedrības maksātnespēju uzzinājuši tikai no Lursoft datu bāzē atrodamās informācijas pagājušā gada augustā, un dalībnieki neesot tikuši informēti ne par parāda samaksas nepieciešamību, ne par cesijas līguma noslēgšanu starp SIA Sunny un SIA CS5.
"Tā kā saskaņā ar likumu komercsabiedrības pārstāv to likumiskie pārstāvji – valdes locekļi, tad arī maksātnespējas procesa pasludināšanā SIA BBF Consulting un SIA CS5 pārstāvēja to valdes locekļi, no kuriem neviens nav mans ģimenes loceklis. Tāpēc atbilde uz jautājumu par manu un manas ģimenes līdzdalību šajā maksātnespējas pasludināšanas procesā ir - nekāda," skaidro ministrs.
Kriminālprocess esot ticis sākts nevis pēc viņa, bet pēc "cita sabiedrības dalībnieka iesnieguma. Tiesa, Koslovskis piebilst, ka arī pats pagājušā gada novembrī vērsies ar iesniegumu Valsts policijā, lūdzot izvērtēt, vai Butes darbībās nav saskatāmas Krimināllikuma 196. pantā un Krimināllikuma 214.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes.
Pietiek jau informēja, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomē pagājušā gada 20. decembrī saņemts BBF Consulting administratora Ulmaņa iesniegums, kurā aprakstīts, kā viņa prakses vietā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 1.nodaļas darbinieki veikuši "kratīšanu nolūkā atrast un izņemt grāmatvedības dokumentus par maksātnespējīgo SIA BBF Consulting un citus dokumentus, shēmas, ierakstus, kam var būt pierādījumu nozīme kriminālprocesā".
Savukārt advokāti Aivo Leimanis un Lauris Matisāns iesniegumā Zvērinātu advokātu padomei paudis bažas, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki var vērsties arī pret viņu, "ievērojot faktu, ka viņi sniedz juridisku palīdzību kriminālprocesā Nr. 11518007713 iesaistītām personām. Tāpat Zvērinātu advokātu padomē esot sūdzējies arī advokāts Jānis Jurkāns, norādot uz policijas darbinieku prasību izsniegt ar klientu saistītos dokumentus.
Zvērinātu advokātu padome savā vēstulē arī īpaši norādījusi uz to, ka kriminālprocesā iesaistītais uzņēmums pieder tieši iekšlietu ministram Kozlovskim: "Minētā situācija ir īpaši sensitīva tā iemesla dēļ, ka zvērināta advokāta V.Ulmaņa administrētais uzņēmums - MSIA BBF Consulting - ir saistīts ar LR Iekšlietu ministra R.Kozlovska ģimenes komercdarbību, tai skaitā, R.Kozlovskis ir bijis šīs sabiedrības amatpersona".
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
