Iesaki rakstu: 
Paskaidrošu, kāpēc cīņa ar koronvīrusu jārīkojas iespējami agri un stingri. To noteic apdraudējuma daba: tas ir lipīgs un pieaug eksponenciāli.
Attiecībā uz lipību dažādos pētījumos dažādi skaitļi, bet vienkāršības labad var lēst, ka slimnieks aplipina trīs citus (šī nav bioloģiska konstante, bet caurmērs; viens slimnieks var aplipināt arī simt citu).
Eksponenciālitāte ir tāda, ka var apaļos skaitļos pieņemt, ja cilvēku kontaktus neierobežo, saslimušo skaits nedēļā aptuveni desmitkāršojas. Dzīvē, protams, ir visai plašas atšķirības. Dānija, piemēram, no 15 slimniekiem 4. martā un 20 5. martā, kas atbilst pašreizējam slimnieku skaitam Latvijā, tika līdz 516 slimniekiem 11. martā.
Lai apturētu un uzveiktu sērgu, nepieciešams lipību no 3 nospiest zem 1. Lai to izdarītu, uz laiku būtiski jāsamazina cilvēku pārvietošanās un kontakti. Labā vēsts ir, ka mēs, vienalga, cik būtu slimnieku, vienmēr esam viena slimības perioda attālumā no tās izskaušanas – ja vien nav cilvēku kontaktu un netiek aplipināts neviens cits. Dzīvē, protams, šis ideāls nav sasniedzams, taču, cik iespējams, pēc tā jātiecas. Kāpēc?
Vispirms iedomāsimies neierobežotu slimības izplatīšanos no 10 sākumslimniekiem:
10→30→90→270→810→2430→…
Tagad iedomāsimies, ka cilvēku kustība un kontakti tiek divkārt samazināti. Kas notiek? Lipība samazinās līdz 3:2=1,5. Attiecīgi saslimstība:
10→15→23→34→51→76→…
Skaitļi aug lēnāk, tiek iegūts laiks, taču beigās tik un tā saslimstība aizšaujas debesīs, jo cilvēku pārvietošanās un kontakti ierobežoti par maz. Labi, tagad iedomāsimies, ka cilvēku kustība, kontakti un lipība samazināta četrkārt līdz 3:4=0,75. Nu saslimstības gaita būs:
10→8→6→4→3→2→2→1→1→1→1→0.
Slimību izdevies apturēt un uzveikt, taču tam vajadzējis daudz slimības paaudžu. Tagad iedomāsimies, ka cilvēku pārvietošanās, kontakti un lipība samazināta astoņkārt līdz 3:8=0,375. Nu saslimstības gaita būs:
10→4→1→1→0.
Kā redzams, jo stingrāk cilvēku pārvietošanos aptur, jo drīzāk un ar mazāk zaudējumiem un cilvēku upuŗiem sērgu izskauž. Salīdzinot abas pēdējās virknes, pirmā summārā saslimstība (un mirstība) bija 39, otrā 16; pirmā sērgu izskauda pēc 11 slimības periodiem, otrā pēc 4. Taču sekmīgai rīcībai ir sava cena: vai esat gatavi astoņreiz mazāk pārvietoties un dienas gaitā tikties ar astoņreiz mazāk cilvēkiem?
Tagad par agrumu. Lai salīdzinām pēdējo virkni, ja polītiskie lēmēji nieka vienu nedēļu pavilcinās un koronvīrusa slimnieku skaits tikām sasniedz 100:
100→38→14→5→2→1→0.
Koronvīrusa upuŗu skaits desmitkāršojies, un laiks, cik ilgi jāaptur cilvēku pārvietošanās, audzis no četrām līdz sešām slimības paaudzēm, tas ir, pusotru reizi. Tātad otrs secinājums: jo agrāk cilvēku pārvietošanos aptur, jo drīzāk un ar mazāk zaudējumiem un cilvēku upuŗiem sērgu izskauž.
Pašreizējos Latvijas apstākļos vairs nepietiek tikai ar robežu slēgšanu sērgas ievazāšanai (kaut vajadzība pēc tās nezūd), ar ko būtu pieticis priekš trim nedēļām, un tagad nebūtu skolas jāslēdz. Tagad turpretī ar skolu slēgšanu vien ir par maz.
It kā ārkārtēja situācija izsludināta, bet šodien cilvēki ielās bija, uz darbu brauca, autobusi un trolejbusi kursēja, veikali un iestādes vaļā. Diemžēl ikdienišķa omulība šoreiz var nozīmēt ārstēšanas atteikšanu pensionāriem un kroniskiem pacientiem jau pēc pusmēneša (atgādinu, ka Italijā priekš trim nedēļām, 20. februārī bija trīs zināmi koronvīrusa slimnieki).
Lai nepieļautu Italijas katastrofas atkārtošanos Latvijā, nepieciešams apturēt iekšzemes dzīvi. Nevis pēc katastrofas, kā darīja Italija, bet tagad, tūlīt, pirms katastrofas. Latvija izmēra ziņā ir viens Italijas reģions vai Uhaņas pilsētas rajons, tik ar zemāka apdzīvotības blīvuma priekšrocību.
Kustības apturēšanai var izmantot fraktāļu metodi, apvienot to ar plašu testēšanu, kā sekmes guva Dienvidkoreja, sadalīt valsti sīkākās daļās un no koronvīrusa brīvās atļaut brīvāku dzīvi, valstij sadarboties ar pilsoņiem. Darāmā ir gana.
Igaunija nokavēja un būs spiesta darīt vairāk un ilgāk. Ļoti ceru, ka Latvijai vēl ir pāris dienas laika un Latvijas vadītājiem griba.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
