“Konservatīvo” un Linkaita paspārnē izveidota shēma, kā aizpludināt “Latvijas Dzelzceļa” un tā klientu naudu Putina un Lukašenko režīmiem

Pirms divdesmit gadiem, līdz ar Eiropas Savienības normu ieviešanu daļēji liberalizējot dzelzceļa pārvadājumus, tiesības lietot sliežu ceļus tika nodotas arī privātajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem – tādiem kā AS “Baltijas Tranzīta Serviss”, “Skinest Rail” un AS “Baltijas Ekspresis”. Vienīgais izņēmums palika sliedes Krievijas un Baltkrievijas pierobežā: atsaucoties uz nacionālās drošības apsvērumiem, posmos Krievijas robeža – Kārsava – Rēzekne I un robeža – Zilupe – Ludza – Rēzekne II, kā arī posmā Baltkrievijas robeža – Indra – Krāslava – Daugavpils monopoltiesības uz kravu pārvadājumiem saglabāja “Latvijas Dzelzceļš” kā valsts uzņēmums (tajā skaitā “LDz” meitasuzņēmumi “Ritošā Sastāva Serviss” un “LDz Cargo”).

Taču faktiski, kā rāda pierobežas iedzīvotāju teiktais un sagādātās fotogrāfijas, īstenībā dzelzceļa kravu pārvadājumus pēdējos gadus veic nevis nacionālās drošības principiem atbilstošais “Latvijas Dzelzceļš”, kam šādas tiesības garantē normatīvie akti, bet gan Putina režīma kontrolētais “RŽD” un Lukašenko režīma kontrolētais Baltkrievijas dzelzceļš. Krievijas un Baltkrievijas valsts uzņēmumiem piederošās attiecīgās lokomotīves, braucot ar šo ārvalstu apkalpēm, nevis atdod ienākošās kravas “Latvijas Dzelzceļam” uz robežas vai tuvākajā stacijā dažus kilometrus tālāk (attiecīgi Zilupē vai Indrā), bet gan ved līdz pat Rēzeknei un Daugavpilij. Tikai tur vagonu sastāvus beidzot pārņem no Krievijas un Baltkrievijas lokomotīvēm. (Attēlos — “RŽD” lokomotīves Rēzeknes II stacijā.)

Tas pats notiek ar vagoniem, kas nogādājami pretējā virzienā: pierobežas posmos sastāvus velk nevis “LDz” un tā meitasuzņēmumi, kā to nosaka normatīvie akti, bet gan Krievijas un Baltkrievijas lokomotīves ar attiecīgajām apkalpēm.

Faktiskais iemesls, kāpēc tiek pārkāpti normatīvi un kāpēc šos pierobežas sliežu ceļu posmus apkalpot nav ļauts Baltijas kravu pārvadātājiem, bet darbu izpilde bez konkursa tiek atdota Latvijai nedraudzīgo kaimiņvalstu varasiestāžu kontrolētajiem uzņēmumiem, ir vēlme finansēt agresorvalstu režīmus.

Krievijas un Baltkrievijas režīmiem nonākot pieaugošā starptautiskā izolācijā attiecīgi pēc Krimas aneksijas 2014. gadā un pēc brutālās iedzīvotāju protestu apspiešanas Minskā kopš 2020. gada, nemaz nerunājot par Krievijas pašreiz veikto un Baltkrievijas atbalstīto pilnmēroga militāro invāziju Ukrainā, abas arvien autoritārākās un agresīvākās valstis jau gadiem izjūt nepieciešamību pēc ārvalstu valūtas ieņēmumiem.

Lai tādus padarītu iespējamus no Latvijas puses, “Konservatīvo” (iepriekšējais nosaukums – JKP) ministra Tāļa Linkaita vadītā Satiksmes ministrija izliekas neredzam, ka tieši tajos vienīgajos dzelzceļa posmos pierobežā, kuros “LDz” ir noteiktas monopoltiesības veikt kravu pārvadājumus nacionālās drošības apsvērumu dēļ, šo darbu veikšana ir atdota tieši tām agresorvalstīm, no kurām šie draudi Latvijas un Eiropas drošībai rodas.

Naudas aprites shēma ir šāda: izmantojot savu garantēto monopolstāvokli šajos dzelzceļa posmos pierobežā, “LDz Cargo” kravu pārvadājumiem tajos ir uzlicis vairākkārt augstāku maksu nekā pārvadājumiem pārējā Latvijas teritorijā, kur ir konkurence ar privātajiem dzelzceļa pārvadātājiem un kur tāpēc ir ievērojami zemākas cenas. Visi dzelzceļa kravu pārvadātāji, kam nepieciešams izmantot šos pierobežas posmus, ir spiesti maksāt paaugstinātus tarifus garantētā “LDz” monopola dēļ.

Taču faktiski „LDz” neizpilda savu normatīvajos aktos noteikto pienākumu veikt pārvadājumus pierobežas posmos, bet gan bez konkursa atdod šo darbu izpildi agresorvalstu uzņēmumiem, kas pakļaujas attiecīgi Putina un Lukašenko režīmiem, lai varētu naudu par šo darbu izpildi novirzīt “RŽD” un Baltkrievijas dzelzceļam. Mērķis – nodrošināt šiem uzņēmumiem (un līdz ar to attiecīgajiem režīmiem) valūtas ieņēmumus ārējā tirgū, lai būtu iespējams finansēt iebrukumu Ukrainā un represijas pret civiliedzīvotājiem pašu valstīs.

Kā ievērojuši kravu pārvadājumu nozarē pierobežā strādājošie Latgales iedzīvotāji, šī shēma pierobežas dzelzceļa iecirkņos kļuvusi par faktisku monopolstāvokli pēc tam, kad satiksmes ministra krēslā nonāca Tālis Linkaits (JKP/“Konservatīvie”).

Novērtē šo rakstu: