Konkurss par Vaškeviča krimināllietu – paldies iesūtītājiem, bet materiālu vēl nepietiek
PIETIEK03.01.2012.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Pietiek izsaka lielu pateicību personām, kas portāla rīcībā nodevušas atsevišķus materiālus no, iespējams, šā gada skaļākās tiesā izskatāmās lietas – bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča kukuļošanas krimināllietas. Diemžēl ar jau saņemtajiem materiāliem ir par maz objektīvas ainas gūšanai, tāpēc Pietiek lūdz visus labas gribas cilvēkus, kuru rīcībā ir šīs lietas materiāli, nodot tos mūsu rīcībā iespējami pilnākā apmērā.
Pašlaik Pietiek jau ir saņēmis atsevišķus dokumentus no Vaškeviča lietas, - mums jau ir skaidrs, kas šajā lietā ir galvenais apsūdzības liecinieks (mūsu rīcībā ir vairāki desmiti lappušu ar šīs personas liecībām), kad un uz kādu faktu pamata šī lieta sākta; tāpat mūsu rīcībā ir arī vairāki Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāju lēmumi par darbībām šīs lietas ietvaros.
Taču mūsu jau saņemtie materiāli vietumis ir diezgan pretrunīgi – no tiem rodas, piemēram, iespaids, ka KNAB dažādas aktivitātes saistībā ar konkrētām Vaškeviča darbībām veicis jau pirms tam, kad uz tām vismaz formāli labprātīgi un neviena nepiespiests norādījis KNAB galvenais liecinieks.
Zināmas pretrunas saskatāmas arī dažādu mums nodotu dokumentu datumos – tā, piemēram, rodas iespaids, ka KNAB darbības saistībā ar atsevišķiem iesniegumiem veicis vēl pirms tā, kad šie iesniegumi vispār nodoti birojam un oficiāli reģistrēti tā lietvedībā.
Tāpat, kā nojaušams no apsūdzības, lietā vajadzētu būt apjomīgiem (viena vai pat vairāku sējumu kopapjomā) Vaškeviča, galvenā liecinieka un, iespējams, arī dažādu augstu amatpersonu telefonsarunu un klātienes sarunu ierakstiem, taču šo materiālu mūsu rīcībā vismaz pagaidām nav.
Tā kā KNAB un prokuratūra ir izdarījuši visu iespējamo, lai noslepenotu šīs krimināllietas materiālus un oficiāli netiek atklāts pat tas, kam un kādos apstākļos Vaškevičs devis kukuli, Pietiek atliek aicināt personas, kuru rīcībā ir mūsu aprakstītā informācija, to nodot mūsu rīcībā.
Ņemot vērā, ka ir paredzēts - tiesas prāva notiks aiz slēgtām durvīm, tā nedodot sabiedrībai nekādas iespējas saņemt objektīvu, ticamu informāciju, Pietiek apņemas visus saņemtos dokumentus publiskot pilnā apmērā (izņemot vienīgi sensitīvus personas datus).
Pietiek vēlreiz norāda: ja gadījumā materiāli ir tik apjomīgi, ka tos grūti ievietot slavenajā pastkastē Rīgā, Indrānu ielā 12-15 (cik zināms, kopā krimināllietā ir aptuveni pusotrs desmits sējumu), tos iespējams arī, saliktus, teiksim, atkritumu maisā, novietot pie attiecīgā dzīvokļa durvīm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
