Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās lielu mediju uzmanību ir izpelnījies Konkurences padomes (KP) paziņojums par to, ka vērienīga atkritumu apsaimniekošanas konkursa rezultātā Rīgā ir izveidojies šausminošs monopols uz 20 gadiem. Ar nepateiktu, bet visiem saprotamu zemtekstu – monopola izveidotājs ir kāds briesmīgs Andris Š. Shēma ir skaidra un saprotama – oligarhi atkal lien laukā no pažobelēm, Rīgas dome kā valsts nodevēju un nodokļu maksātāju naudas izlaupītāju kantoris viņiem palīdz, valsts ir briesmās, un tikai KP vadītājas Skaidrītes Ābramas varonīgā rīcība, iespējams, glābs rīdziniekus no mafijas uzkundzēšanās un bezgalīga reketa 20 gadu garumā!

Šoreiz neiedziļināsimies ekonomiskajā un juridiskajā realitātē, kādā ir nonākusi Latvija ar jaunās Eiropas atkritumu direktīvas prasībām, saskaņā ar kurām vājprātīgā miskaste, kas valda Latvijas pilsētu nomalēs, mežos un ceļmalās, vienkārši vairs nav pieciešama. Tāpat faktā, ka no Eiropas prasītajiem 50% pārstrādāto atkritumu Latvija šobrīd izpilda tikai pusi, bet Rīga –varbūt padsmit procentus. Nav ko runāt par tādām abstrakcijām, kuras S. Ābramas kundzes redzējumā nav pat pieminēšanas vērtas!

Viņas varonīgais uznāciens publiskajā telpā pēc klusēšanas vismaz pāris gadu garumā, kopš bija labi zināmi principi, uz kuriem Rīgas pašvaldība grasās būvēt savu nākotnes atkritumu apsaimniekošanas sistēmu (privātais partneris, visa Rīga kā viena zona, 20 gadu līgums), visvairāk ir palīdzējis kādam jau iepriekš aprakstītam it kā necilam Latvijas politiskās elites personāžam. Un, proti, smagos ekonomiskos noziegumos apsūdzētajam Saeimas KPVLV frakcijas priekšsēdētājam Atim Zakatistovam!

Jau rakstīju, kā A. Zakatistovs līdz ar savu “darījumu partneri” atkritumu apsaimniekošanas koncerna Eco Baltia līdzīpašnieku padomes locekli Viesturu Tamužu ar fiktīva konsultāciju līguma palīdzību izkrāpa no Tamuža pārstāvētā uzņēmuma vairāk nekā 26 000 eiro. Abi “biznesa partneri” nu ir apsūdzētie par iespējamu Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Minētais pants paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Pats A. Zakatistovs savus dārgi apmaksātos konsultāciju pakalpojumus mēģināja pamatot ar dziļajām zināšanām atkritumu apsaimniekošanas jautājumos. Tas nekas, ka pēc izglītības viņš ir filozofs, nevis vides speciālists vai ekonomists. Jo šķiet, ka ne jau uz pierādījumiem balstīta iedziļināšanās Rīgas atkritumu saimniecības ekonomiskajos un vides aspektos bija viņa kā “atkritumu speciālista” galvenais uzdevums.

Galvenais uzdevums bija saistīts ar pavisam citu jautājumu. Tieši V. Tamuža pārstāvētā koncerna Eco Baltia meitasuzņēmums Eco Baltia vide izveidoja konsorciju ar citu vides apsaimniekošanas uzņēmumu Clean R un uzvarēja SIA Getliņi Eko izsludinātajā konkursā par Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi turpmākajiem divdesmit gadiem. Taču V. Tamužam šajā vērienīgajā darījumā acīmredzot bija kādas citas, ne paša pārstāvētā uzņēmuma intereses, un viņš uzsāka plašu kampaņu, lai konkursa rezultātus izgāztu. Publiski ir parādījusies informācija, ka kādam lietuviešu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam būtu interese par Rīgu, bet diemžēl…

Un te nu, iespējams, parādījās A. Zakatistova patiesā loma. Tika iedarbinātas attiecīgas politiskās sviras. A. Zakatistova partijas biedrs ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro jau šī gada 13. maijā - pāris dienas pēc Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas konkursa rezultātu izziņošanas - publiski aicināja savā padotībā esošo KP vērtēt konkursa atbilstību Konkurences likuma normām. Tā nav civilizētas pasaules normām atbilstoša situācija. KP teorētiski vajadzētu būt neatkarīgajai institūcijai – vēsam un ārpus politiskās ietekmes stāvošam arbitram. Diemžēl, kā 1. augusta Latvijas Radio raidījumā atzina pati S. Ābrama, padomes neatkarība ir ierobežota – tā faktiski ir atkarīga no Ekonomikas ministrijas!

KP gan nav vienīgā valsts pārvaldes institūcija, kas tika iesaistīta cīņā par A. Zakatistova un viņa partneru interešu īstenošanu. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs KPVLV biedrs Kaspars Ģirģens 5. jūnijā sasauca komisijas sēdi ar diviem darba kārtības jautājumiem, viens no kuriem –– “Par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības projekta virzību.” Papildu pikantumu A. Zakatistova kā “atkritumu speciālista” aktivitātēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijā piešķīra fakts, ka tieši 5. jūnijā Saeimas Mandātu. ētikas un iesniegumu komisija atkārtoti izskatīja jautājumu par A. Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Un diezgan negaidīti tāpat kā vēlāk visa Saeima nobalsoja “par”, neskatoties uz prognozēm, ka valdošā koalīcija filozofu varētu pasaudzēt, atlīdzinot par atbalstu  Egila Levita ievēlēšanai par Valsts prezidentu.

Diemžēl KP nav Saeima. Uz Ekonomikas ministrijas padotības iestādi spiedienu izdarīt ir daudz vieglāk. Un rodas iespaids, ka KP priekšsēdētājai jau citas izvēles nav - sajust politisko konjuktūru un pieņemt attiecīgus lēmumus vai rēķināties ar lēnu, bet neatlaidīgu “nelabvēlīga politiskā fona” radīšanu. Tādēļ neatliek nekas cits kā pūst “atkritumu filozofa” un viņa partneru stabulē.

* Raksta pirmā daļa - šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...