Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai tiešām uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami vienkārši tāpat iedomājās nozagt deviņus miljonus eiro vērtu kokvilnas kravu Tadžikistānas uzņēmējiem un šo nodomu arī īstenoja, kā tas secināts viņu notiesājošajā Rīgas apgabaltiesas spriedumā, ar kuru viņam 2021. gada maijā tika piespriests sešu gadu un četru mēnešu cietumsods? Pašlaik slavenā lieta nonākusi līdz kasācijas instancei, un virkne faktu norāda, ka apgabaltiesa nav ņēmusi vērā ne acīmredzamas viltojumu pazīmes dokumentos, ne ekspertu secinājumus, ne arī pretrunas datos par uzņēmumu zīmogiem un amatpersonu parakstiem.

G. M. Gulami jau no 90. gadu beigām nodarbojās ar kokvilnas biznesu, un 2003. gadā biznesa pārrunu laikā G. M. Gulami iepazinās ar Andreju Stepoviju, kurš sevi pozicionēja kā personu, kurai bija sakari transporta-loģistikas jomā Ukrainā.

Lai attīstītu kokvilnas biznesu, G. M. Gulami bija nepieciešams ostas terminālis Ukrainā. A. Stepovijs tādēļ, izmantojot savus biznesa kontaktus, piedāvāja ostas termināli Iļječevskā, kas atbilda G. M. Gulami kokvilnas biznesa vajadzībām.

Lai nokārtotu visas A. Stepovija nosauktās formalitātes, kas saistītas ar ostas termināļa iegādi, G. M. Gulami vairākās daļās un dažādos veidos nodeva A. Stepovijam naudu 12 500 000 dolāru kopsummā.

Tomēr vairāku gadu garumā A. Stepovijs, aizbildinoties ar dažādiem no viņa gribas neatkarīgiem sarežģījumiem, tā arī nenokārtoja nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar konkrētā ostas termināļa iegādi.

Šī iemesla dēļ A. Stepovija parādsaistības pret G. M. Gulami 12 500 000 dolāru apmērā 2009. gada 11. februārī tika fiksētas aizdevuma līgumā starp A. Stepoviju un G. M. Gulami pārstāvēto uzņēmumu Silver Star International L.L.C.

Ievērojot, ka līdz pat 2011. gadam A. Stepovijs parādsaistības neizpildīja, viņš šajā pašā gadā G. M. Gulami paziņoja, ka viņš esot Igaunijas Republikā reģistrēta uzņēmuma OU Logistic-Ekspress īpašnieks un valdes loceklis, un drīzumā notiks ievērojama kokvilnas partijas iegāde no Tadžikistānas.

A. Stepovijs piedāvāja G. M. Gulami dzēst savas parādsaistības, norēķinoties ar šo kokvilnu. Ievērojot, ka A. Stepovijs bija OU Logistic-Ekspress īpašnieks un pilnvarotā amatpersona, bet pats G. M. Gulami pats darbojās kokvilnas biznesā, viņš šim piedāvājumam piekrita.

2011. gada beigās tika noslēgts līgums ar muitas noliktavu SIA W.E.E.S.A. Tajā pašā laikā noliktavā sākās kokvilnas partijas ievešana. A. Stepovijs apsolīja, ka bez sākotnējā kokvilnas daudzuma, kuram noliktavā vajadzēja ienākt līdz pat 2012. gada martam, papildus vēl tiek plānota 20 000 tonnu kokvilnas iegāde un piegāde.

Vēl 2012. gada vasarā G. M. Gulami pieprasīja, lai A. Stepovijs izsniegtu indosamentu, ar kuru apliecinātu, ka jau pārdotā un vēl noliktavā glabāšanā atrodošās kokvilnas daudzums ir nodots Silver Star International L.L.C. kā apliecinājums parādsaistību izpildei.

Tas kļuva aktuāls it īpaši tad, kad 2012. gada oktobrī izrādījās, ka kokvilnas faktiskais īpašnieks ir nevis OU Logistic-Ekspress, bet gan līdz pat šim brīdim īsti nenoskaidrotas personas - Tadžikistānas Republikas pilsoņi.

Šādu apstākļu fonā A. Stepovijs ar elektroniskā pasta un kurjerpasta starpniecību nodeva G. M. Gulami dokumentus, par kuriem tagad ir strīds. Tomēr A. Stepovijs turpmāk noliedza, ka būtu parakstījis iepriekš minētos strīdus dokumentus.

Ievērojot to, ka gan no lietas apstākļiem, gan arī no ekspertu atzinuma secināms, ka A. Stepovijs minētos dokumentus patiešām nebija parakstījis, bet tos bija parakstījusi kāda cita persona, kura šos dokumentus nosūtīja no Ukrainas, tajā skaitā no OU Logistic-Ekspress e-pasta adreses, tad, iespējams, A. Stepovijs jau iepriekš bija izplānojis nodot G. M. Gulami dokumentus ar it kā viņa parakstu, bet patiesībā nepieciešamības gadījumā bija gatavs jebkurā brīdī no šiem parakstiem atteikties, apgalvojot, ka par šiem dokumentiem viņš neko nezina.

Uz to, ka viņš bija zaudējis uzticību šo nenoskaidroto personu - kravas patieso īpašnieku priekšā, norāda fakts, ka 2012. gada 13. decembrī A. Stepovijs sev piederošo uzņēmumu atdeva „par velti” Tadžikistānas pilsonim Davlatkhonam Azizovam, kā arī atstāja valdes locekļa amatu.

Arī turpmāk A. Stepovijs noliedza ne tikai to, ka būtu saņēmis naudu ostas termināļa iegādei, bet arī to, ka, izmantojot savas valdes locekļa pilnvaras, pats labprātīgi nodeva OU Logistic-Ekspress kokvilnu par labu Silver Star International L.L.C.

Ievērojot to, ka civillietas ietvaros neizdevās atgūt kokvilnu, jo lietvedība tika izbeigta, OU Logistic-Ekspress vairāk nekā pēc diviem gadiem vērsās Valsts policijā ar iesniegumu, kas datēts ar 2014. gada 7. maiju, norādot, ka izdarīta iesniedzējam piederošā īpašuma piesavināšanās, lūdzot uzsākt kriminālprocesu un atzīt OU Logistic-Ekspress par cietušo.

Atbilstoši tiesā izskanējušajām G. M. Gulami liecībām viņš ir bijis sen pazīstams ar Ukrainas iedzīvotāju A. Stepoviju, ir nodevis viņam lielas naudas summas, ko A. Stepoviju nebija spējīgs atdot. Oficiāli saistības bija noformētas ar G. M. Gulami piederošo kompāniju Silver Star International. Tieši A. Stepovijs tad savulaik arī piedāvājis norēķināties ar G. M. Gulami, izveidojot kopējo biznesu kokvilnas realizācijai.

Ņemot vērā, ka A. Stepovija solījumi par lieliem kokvilnu kravu apjomiem, kurus būs iespējams realizēt un gūt peļņu, lai segtu parādu pret G. M. Gulami, izrādījušies nepatiesi, pieņemts lēmums par norēķina veikšanu ar jau esošo kravu, kas atradās SIA W.E.E.S.A teritorijā. Rīkojums par kravas atkraušanu tika saņemts no kompānijas OU Logistic-Ekspress, tas netika viltots, un kokvilnas atkraušana notika pēc paša A. Stepovija un OU Logistic-Ekspress instrukcijām.

Taču A. Stepovijs un OU Logistic-Ekspress, kā jau minēts, nemaz nebija kokvilnas kravas patiesie īpašnieki – patiesībā krava piederēja Tadžikistānas pilsoņiem, kuri izmantoja OU Logistic-Ekspress biznesa operācijām. A. Stepovijs tādējādi faktiski norēķinājās par savām parādsaistībām pret G. M. Gulami ar svešu mantu (kokvilnu) un vēlāk, mēģinot piesegt viņu īstenoto piesavināšanos, apgalvoja, ka kravu piesavinājies G. M. Gulami.

G. M. Gulami notiesājošajā spriedumā minēts, ka ekspertīzei tika pakļauti dokumenti, kurus lietā iesniedza pats cietušais kā oriģinālus dokumentus. Taču eksperti konstatēja, ka paša A. Stepovija lietā iesniegtajos dokumentos viņa paraksts ir viltots – un, iespējams, to viltojusi tā pati persona, kas viltoja apsūdzētajiem inkriminētos dokumentus, tajā skaitā rīkojumu par kravas atkraušanu.

Šis ekspertu atzinums apstiprina G. M. Gulami sniegtās liecības, ka pats A. Stepovijs piesavinājies Tadžikistānas pilsoņiem piederošo kravu, lai norēķinātos ar G. M. Gulami, bet, apzinoties savu atbildību Tadžikistānas investoru priekšā, veicis manipulācijas, lai apsūdzētu G. M. Gulami par kravas piesavināšanos.

Kaut gan šim ekspertu atzinumam bija izšķiroša nozīme lietas izspriešanai, tiesas spriedumā ir teikts: “Eksperta atzinumā Nr.1801467/1801548 secināts, ka, iespējams, viltotos dokumentus parakstījusi tā pati persona, kas parakstījusi dokumentus, kas nosūtīti no OU Logistic-Ekspress elektroniskā pasta.

Kā izriet no eksperta M. Sedlinieka paskaidrojumiem pirmās instances tiesā, viltotie paraksti bijuši ļoti labi atdarināti. Šāda parakstu sakritība pamatoti pirmās instances tiesas ieskatā izskaidrota ar to, ka tieši šie sūtītie dokumenti bijuši par paraugu A. Stepovija paraksta atdarināšanai.”

Šāds tiesas secinājums ir dīvains, jo tas, kuri paraksti varēja būt ņemti par paraugu viltojumam, acīmredzami varēja būt noteikts tikai ar ekspertīzes palīdzību, bet nedz ekspertu atzinumos, nedz eksperta liecībās šādi apgalvojumi nav atrodami. Tātad faktiski tiesa bez jebkāda pamata vienkārši pasludinājusi pieņēmumu par faktu.

Turklāt ekspertu atzinumā ir ne tikai atzīts tas, ka viltojumus strīdus dokumentos ir veikusi, iespējams, tā pati persona, kas parakstījās paša cietušā iesniegtajos dokumentos, bet arī kategoriskā formā apgalvots, ka parakstus OU Logistic-Ekspress lietā iesniegtajos dokumentos nav izpildījis A. Stepovijs.

Līdz ar ko faktiski tiesas secinājums ir mēģinājums atspēkot pierādījumu tam, ka lietā ir konstatējams pašviltojums, un līdz ar to tiesa ir „piemirsusi” motivēt spriedumu daļā par eksperta atzinuma nozīmi, lai gan šis faktiski ir izšķirošais pierādījums lietas pareizai izspriešanai.

Tāpat tiesas spriedumā izteiktie secinājumi par dokumentu viltošanu pamatoti ar eksperta atzinumu, kurā konstatēta OU Logistic-Ekspress zīmoga nospieduma neatbilstība kompānijas iesniegtajam zīmogam.

Tiesā, sniedzot liecības, A. Stepovijs diezgan kategoriskā formā norādīja, ka OU Logistic-Ekspress esot bijis tikai viens zīmogs. Savās liecībās A. Stepovijs minēja, ka tikai pēc tam, kad zīmogu iesniedza ekspertīzes veikšanai, kompānija OU Logistic-Ekspress pasūtīja jauno zīmogu. Faktiski šī liecība pierāda, ka zīmoga nospiedums uz apsūdzētajiem inkriminētajiem dokumentiem ir nevis vienkārši cits kompānijas OU Logistic-Ekspress zīmogs, bet apzināti viltots, atdarināts zīmogs.

Taču aizstāvība, apskatot A. Stepovija izsniegto pilnvaru, kura varētu būt izsniegta 2012.gada 1.janvārī, konstatēja, ka tajā ir redzams no ekspertīzei pakļautā zīmoga atšķirīgs zīmoga nospiedums. Atšķirot nākamo lapaspusi šajā pašā krimināllietas sējumā, ir redzams, ka zīmogs ne tikai atšķiras vizuāli, bet satur pilnīgi citu tekstu.

Tas nozīmē, ka A. Stepovijs ir melojis attiecībā uz citu zīmogu neesamību uzņēmumam, otrkārt, uz strīdus dokumentiem varēja būt cits OU Logistic-Ekspress zīmogs, jo ar viņu pašu iesniegtajiem pierādījumiem pierādīts, ka zīmogi bija vismaz divi, un nevar tikt izslēgts fakts, ka to bija vairāk par diviem.

Tikmēr eksperta atzinumā, ar kuru tiesa pamatojusi notiesājošo spriedumu, ir vērtēta tikai viena kompānijas OU Logistic-Ekspress zīmoga atbilstība nospiedumam uz strīdus dokumenta, kaut gan lietā ir pierādīts, ka kompānijai bija vairāki zīmogi. Šie apstākļi nav tikuši nedz analizēti, nedz aprakstīti spriedumā.

Tāpat tiesa spriedumā nav devusi nekādu vērtējumu ne pierādījumu neesamību par kravas piederību OU Logistic-Ekspress, ne acīmredzamām viltojumu pazīmēm cietušo iesniegtajos dokumentos, kuru kopijas vizuāli atšķiras no oriģināliem, ne tam, ka cietušie iesniedza lietā nepilnīgu saraksti starp OU Logistic-Ekspress un apsūdzētajiem, maldinot procesa virzītāju par sarakstes pilnīgumu un to, ka tā pierāda strīdus dokumentu nenosūtīšanu apsūdzētajiem no A. Stepovija.

Interesanti, ka tiesa arī nemaz nav nodrošinājusi iespēju nopratināt apelācijas instances tiesā lietā svarīgu liecinieku – to pašu A. Stepoviju. Viņš izvairījās no tiesas un vispār nav ticis nopratināts apelācijas instances tiesā, turklāt nav ticis nopratināts arī līdz galam pirmās instances tiesā. Taču tieši uz viņa liecībām izšķirošā mērā ir balstīts notiesājošais spriedums.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...