Iesaki rakstu: 
Nākamās koalīcijas kodolu visticamāk veidos Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Lai gan atsevišķi Vienotības politiķi vēl otrdien apgalvoja, ka nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vēl aizvien ir topošās koalīcijas trešais partneris, neafišēti premjera birojā jau notiek darbs pie atsevišķu sadarbības līgumu izstrādes gan ar VL-TB/LNNK, gan ar Saskaņas centru (SC).
Nervozē par iespējamu šķelšanos Vienotībā
Ar jaunu sparu tika runāts par centieniem panākt sadarbības vienošanos ar SC, kas Vienotībā, kur starp trim to veidojošajām partijām nav vienprātības šajā jautājumā, izraisīja nervozitāti un baumas par iespējamu šķelšanos.
Otrdien kuluāros parādījās iespēja, ka ceturtdien gaidāmajā Vienotības valdes sēdē varētu notikt balsojums par iespējamo sadarbību ar SC, kas varētu beigties pat ar apvienības šķelšanos, jo Jaunais laiks (JL) un Sabiedrība citai politikai (SCP) visticamāk to atbalstītu, bet Pilsoniskā savienība (PS) – ne. Tomēr, kā atzina avoti gan PS, gan JL, visas puses centīsies panākt, lai līdz balsojumam lieta nenonāktu. „Balsojuma iespēja ir stratēģija, kā vienam otru pabiedēt,” Pietiek atzina kāds PS politiķis.
Vismaz pašlaik šie Vienotības sašķelšanās draudi vairāk jāuztver kā svira, ar kuras palīdzību tiek mēģināts ietekmēt apvienības lēmumu attiecībā uz SC, nevis kā reāls notikumu scenārijs. Šāds iespaids Pietiek radās no sarunām ar vairākiem vadošiem Vienotību veidojošo partiju politiķiem.
„Debatēsim tik ilgi, lai līdz balsojumam nenonāktu,” Pietiek teica Edgars Jaunups, kurš stāv aiz JL koalīcijas sarunu stratēģijas. PS pārstāvis Kārlis Šadurskis izteicās, ka lēmumiem attiecībā uz koalīcijas aprisēm un sadarbību ar ārpuskoalīcijas partijām Vienotībā būtu jāpieņem uz konsensa pamata, tas ir, visām trim apvienības partijām vienprātīgi.
Starp Vienotības deputātiem, kuriem būtu grūti pieņemt sadarbību ar SC un kuri varētu pat izlemt par aiziešanu, neoficiāli tika minēti Ģirts Valdis Kristovskis, Šadurskis, Ina Druviete, Ilma Čepāne, Ilze Viņķele, Imants Lieģis, Rasma Kārkliņa un Janīna Kursīte. Kopumā Vienotība riskējot pazaudēt ap 10 Saeimā ievēlētajiem deputātiem.
Ar SC grib pabiedēt Lembergu
Ir arī viedoklis, ka Vienotība jaunu enerģiju sarunām ar SC piedevusi, lai izbrīvētu sev lielāku laukumu sarunās ar Lembergu, no kura gaida lielu apetīti attiecībā uz amatiem nākamajā valdībā. Proti, Vienotībai un SC 10. Saeimā kopā ir 62 balsis, kas ir vairāk nekā Vienotībai un ZZS kopā, – tās ir 55 balsis. „Mēs gribam stabilu valdību, kur vienam no politiskajiem spēkiem nebūtu izšķirošā loma un diktāts,” Pietiek skaidroja kāds Vienotības pārstāvis.
Tikmēr premjera birojā jau notiekot darbs pie sadarbības līgumu izstrādes gan ar SC, gan ar VL-TB/LNNK, zināms Pietiek. Pamatapņemšanās, ko šajos līgumos no SC un VL-TB/LNNK vēlētos saņemt koalīcija, būtu 2011. gada budžeta pieņemšanas atbalstīšana Saeimā. Līguma projekts ar VL-TB/LNNK paredzētu sekmēt atsevišķu šī politiskā spēka programmatisko nostādņu realizāciju - tādu kā latviešu valodas nostiprināšana, dubultpilsonība, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana un energoefektivitāte. Tabu šajā sadarbības līgumā būtu radikālāki priekšlikumi - tādi kā pāreja uz latviešu valodas apmācību visās valsts finansētās skolās. VL-TB/LNNK arī varētu piedāvāt kādas Saeimas komisijas vadību un, piemēram, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra amatu Eināram Cilinskim.
Attiecībā uz SC gan esot skaidrs, ka tā diez vai piekristu sadarbības līguma slēgšanai, tikai pamatojoties uz solījumiem, ka koalīcija respektēs kādas tam svarīgas programmatiskās nostādnes. SC gadījumā runa visticamāk būtu par to, „būs vai nebūs viņu ministri valdībā”. Kuluāros šai sakarā piesaukti tieslietu un satiksmes ministra amati.
No SC un VL-TB/LNNK politiķu šāsnedēļas izteikumiem gan izriet, ka ne viens, ne otrs politiskais spēks pašlaik nav gatavs piekrist līdztekus slēgt līgumu ar Vienotības un ZZS, priekšroku dodot ekskluzīvai sadarbībai. „Ja VL-TB/LNNK un SC izvirzīs koalīcijai savstarpēji izslēdzošas prasības, ir iespējams, ka sadarbības līgumi ar abiem nebūs iespējami, tad jau būs jāizšķiras,” atzina kāds Vienotības sarunu vedējs.
SC līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs no otrdienas, līdz ceturtdienai devies komandējumā uz Moldovu pēc Kišiņevas mēra Dorina Čitoaka ielūguma. Ir viedoklis, ka šis Ušakova komandējums veiksmīgi pieskaņots 13. oktobrim, kad Rīgā pie Uzvaras pieminekļa notiks Rīgas domes atļauts pasākums par godu 66. gadadienai, kopš Rīgā ienāca padomju armija. Tā kā SC līderis nebūs Rīgā, viņam atkritīs dilemma par šī pasākuma apmeklēšanu, kas varētu apgrūtināt sarunas ar Vienotību.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
