Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nedēļa pēc pašvaldību vēlēšanām pagāja vaimanās par neredzēti zemo vēlētāju aktivitāti un prātošanā par to rezultātiem, lielākoties šķirojot uzvarētājus un zaudētājus saskaņā ar aptaujās ierasto dalījumu Saeimas vēlēšanu sarakstu griezumā. Lai arī vairumā piedāvāto tabulu skaitļi bija tehniski pareizi, saturiski tie tikai formāli ataino notikušā sociāli politisko būtību.

Formālie rezultāti un uzvarētāji, kārtoti “pa listēm”

Nepilnam miljonam balsstiesīgo šajās vēlēšanās tika piedāvāts sadalīt 664 novadu deputātu vietas. Oficiālais dalības procents skaitās 34,01%, bet derīgo zīmju skaits ir bijis aptuveni 325 tūkstoši. Procedūra skaidra, balsis saskaitītas, deputāti zināmi, – var sākties pašvaldību praktiskā politika. Savukārt uzdevums attiecināt nodotās balsis un iegūtos deputātu mandātus, lai varētu redzēt rezultātu nacionāla mēroga partiju griezumā, ir stipri piņķerīgāks.

Ierastā kārtā vietvaru vēlēšanās veidojas daždažādi apvienotie saraksti, pie kam kombinējas gan “lielās” partijas ar vietējiem spēkiem, gan “lielās” savā starpā visādās buķetēs. Šādos politsvingeru gadījuma un negadījuma rakstura sakaros top raibu raibi bastardi, un precīzi pateikt, kuras balsis pienākas kuram, ir tiešām grūti. Blogosfērā piedāvātie aprēķini biežāk vai nu pieskaita par sarakstu nodotās balsis katram dalībniekam, vai arī sadala “uz galviņām” katram sarakstā ietilpstošajam spēkam. Līdzīgi ar iegūto mandātu skaitu, – katra no metodikām iedos atšķirīgu rezultātu.

Tomēr kopējā tendence nacionāla mēroga politisko partiju zīmoliem ir skaidri nolasāma: ir uzvarētāji, ir izdzīvojušie, un ir caurkritušie, tai skaitā bezcerīgi lūzeri. Neapstrīdamie lūzeri ir JKP, Par!, Progresīvie un KPV LV.

Šādā formālā griezumā skatoties, vairāk par 10% no iespējamo mandātu skaita sev var pierakstīt Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Zemnieku savienība (svarīgi! tā ir LZS, nejaukt ar ZZS un zaļajiem), Latvijas attīstībai un Jaunā Vienotība. Pirmie divi – NA un LRA – kopā ieguvuši 210 mandātus, tātad gandrīz trešdaļu no kopējā skaita. Bet atkārtošu jau minēto tēzi: šis dalījums ir tīri formāls. Vietējās vēlēšanās vairumā gadījumu – un it īpaši šoreiz, ar rekordzemu aktivitātes līmeni – cilvēki balso par cilvēkiem, nevis par politiskiem zīmoliem vai abstraktām ideoloģijām.

Pat tie lasītāji, kuri ne pārāk seko reģionālajai politikai, būs dzirdējuši par tādiem līderiem kā Sesks Liepājā, Rāviņš Jelgavā, Baiks Valmierā un droši vien būs pamanījuši Helmani Ogrē, bet kurš ir no kuras partijas? Manā saprašanā šeit būtu vietā sadaļa “vecajie uzvarētāji” neatkarīgi no to formālās piedalīšanas pie kāda no Saeimā pārstāvētajiem spēkiem. No šāda viedokļa ievērības cienīgs ir Latvijas attīstībai (LA) sasniegtais rezultāts. Svarīgs moments!

Pirmajā pēcvēlēšanu karsonī daži komentētāji pie vēlēšanu uzvarētājiem pieskaitīja Saeimā pārstāvēto apvienību Attīstībai Par!, kas ir totāla aplamība. Gan LA, gan Par! piedalījās vēlēšanās gan ar atsevišķiem sarakstiem, gan apvienotās listēs, bet tās nekur nestartēja apvienotā sarakstā. Viņu rezultāti nekādi nekrustojas. Pirmie ir pie neapšaubāmiem uzvarētājiem, otri – pie nožēlojamiem lūzeriem.

AttParisma dekonstrukcija

LA šajās vēlēšanās veiksmīgi iekārtojās “veco uzvarētāju” nišā, jo viņu saraksti bija vietējo vietvaru ilgdzīvotāju pārbāzti. Jāatzīmē, ka skaitļiem un faktiem neatbilst apgalvojums, ka šamie būtu visās iespējamās vietās sametušies kopā ar kādu vietējo partiju, no savas puses piekabinot saraksta nosaukumam “LA”. Gluži vienkārši tas nav tiesa.

Apvienotajos sarakstos LA startēja tikai 8 pašvaldībās, pie kam divās – ar savu Saeimas politpiegulētāju partiju Izaugsme (neesat par tādu dzirdējuši? – nav brīnums. Varbūt atcerēsities deputātu dr Andri Skridi, kura balss “bija izšķiroša”, lai amatu saglabātu Krājbankas iztīrītājs Mārtiņš Bondars, kad mēģināja dumpoties frakcijas noderīgās muļķītes no Par!. Šamais dakteris arī ir ietekmīgā politiskā spēka Izaugsme vadītājs un AttParistu līdzdibinātājs).

Ja šos divus sarakstus ieskaitām pie “savējiem”, tad apvienotie paliek seši, četri no kuriem kopā ar Vidzemes partiju. Ar atsevišķu sarakstu LA startēja 18 pašvaldībās, un šeit klāt es liktu arī tos divus ar izaugsmēniem, tātad nospiedošā vairumā zem LA zīmola tika safasēta veco reģionālo personāžu jauna konstelācija.

Rezultāti, formāli ņemot, itin labi: no LA sarakstiem ievēlēts 51 deputāts, no apvienotajiem – vēl 33. Tiesa, no šiem pēdējiem 18 būtu jāapskata kā novirze, jo tie iegūti divās pašvaldībās kopā ar Vidzemes partiju (8 Valkā, 10 Aizkrauklē).

Saturiski – nu redzēsim, redzēsim. LA pozicionējas kā liberāls politisks spēks, līdz šim ir aizstāvējis visas “progresīvās”, “iekļaujošās” un citas jevronostādnes. Vai Valkā, Aikrauklē un Līvānos “jaunā vecā” vara skries steigšus rīkot praidus? Bet nākošajām Saeimas vēlēšanām spēcīgs lokālais atbalsts, pareizināts ar pašu kontrolētās VARAM finanšu un administratīvajām iespējām, vismaz teorētiski var dot lielas priekšrocības.

LA un Par! ir de facto šķīrušās, un tām jāuztur apvienības ilūzija aumež prozaiska iemesla dēļ: valsts finansējums. Situācija līdzīga izjukušai laulībai, kad šķiršanās juridisku noformēšanu traucē kopīgi garantētā hipotēka un banka diktē savus noteikumus.

Par atsevišķas eksistences perspektīvām zināmā mērā varam spriest no šo vēlēšanu rezultātiem: LA 84 deputāti, Par! – 10 (kopā ar „Jūrmalas vienotības” izcilnieku Intu Dālderi). Pie kam šis skaitlis, lai cik mizerabls (tas ir aptuveni 1,5% no deputātu vietu skaita, balsu procents valsts mērogā līdzīgs), prasīt prasās pēc mazas izskaidrošanas.

Paristi četrus no saviem deputātiem (Dālderi ieskaitot) ieguvuši nevis saviem spēkiem, bet kopā ar ProgresīvajiemJauno Vienotību vai pat abiem kopā. Veiksmīgs viņu pašu saraksta starts ir Jelgavā – 2 vietas, Ogrē – 2 un Ropažos – 1. 

Paristu Ogres stāstiņš droši vien ir aizraujošs tiem, kuri pazīst personāžus un zina detaļas, bet es diemžēl esmu spiests iztikt ar CVK lapās atrodamās informācijas analīzi. Manā versijā sižets ir tāds: divi Lielvārdes deputāti no LZS vēlas startēt uz jauno, apvienotā Ogres dižapgabala domi, bet izrādās, ka Ogres hercogs Helmanis ir apvienotā NA un LZS saraksta līderis. Lielvārdes deputātu tandēms acīmredzot no sava ierastā saraksta startēt nevar vai negrib, – gan jau ka vietēju iemeslu ir gana.

Ko darīt? Pieteikties Par! sarakstā, kurā iekļūst ar 4. un 8. kārtas numuru attiecīgi, vēlēšanās dievgosniņas – paristu priekšnieces – sasvītro melnas, sev ar pieredzi un iemaņām sakārto plusiņus, un lieta darīta. Abi iekšā, paristes miskastē. Tātad reāli saviem spēkiem iznīkstošā Kustība Par! ir spējusi tikt divās pašvaldībās pie trīs deputātu vietām un vēl četrās ar visādu progresīvu atbalstu. Kas, starp citu, netraucē veidot koalīciju ar Saskaņu (Ādažu situācija), bet tā nav šī raksta tēma.

No mana skatu punkta iznāk, ka manis pirms neilga laika izteiktais aicinājums Viņķeli cietumā, Pavļutu miskastē! sāk īstenoties. Paristi saviem spēkiem šobrīd var sasniegt apmēram to pašu, ko visādi margināļi. Galu galā Dobelē būs arī KPV LV deputāts, tam tur bija vajadzīgas kādas 400 balsis. Paristiem šāds astronomisks skaitlis tur nebija pa spēkam pat sapņos, tādēļ nestartēja vispār. Citi klauni, JKP, tur savāca 300 balsis, bet iekšā, protams, netika.

Savukārt Tukumā, kur JKP un Par! startēja ar apvienotu sarakstu, tie saņēma veselas 283 balsis, kas ir 2,37%. Apvienotais saraksts, kuru partijām ir seši (!) valdības ministri! 283 balsis no 12 tūkstošiem nobalsojušo Tukuma novada ļaužu. Lūzeri.

Baudīsim izrādi, bet sekosim naudai

Turpmākās nedēļas nesīs mums lokālpolitiku lēveņu lēveņiem: par vietvaru koalīcijām, mēru vēlēšanām, kašķiem un negaidītām politmīlestības izpausmēm un vēl daudz ko citu šajā žanrā. Ja ārā laiks kļūs draņķīgāks, – nu kādēļ ar’ nepavērot ziņas, būs sava tiesa jautrības. Bet mana uzmanība būs pievērsta slēptākai drāmai, jo attparistu dekonstrukcija neizbēgami izstarosies uz lielas naudas pārdalīšanu.

Kā jau rakstīju gada sākumā, mūsu karsti mīļotā valdība, kurai naudas esot bijis tik daudz, ka ne izskaitīt, bija neticami devīga mazjēdzīgu un atklāti nejēdzīgu publicitātes tēriņu finansēšanā. Tikai vadošās PR firmas no valsts kases tā vai citādi grāba simtus tūkstošu katrā kumosā, un to sadalīšana atainoja politisko spēku samēru un līderu sadarbības metodes.

Tai starpā sevišķi izcēlās par paristu poļitrukiem dēvētās aģentūras DW spēja izcelt lielos simttūkstošos un pat mazos miljonos mērāmas summas par zila gaisa kuļčināšanu. Manu interesi par šiem procesiem toreiz rosināja kāda industrijas lielmeistara izmešana no šī procesa, pirmām kārtām no viņķelizētās Veselības ministrijas. Tagad, kad AttPar! sadalīšanās un faktiska antagonizācija pieņemas spēkā, jāmainās arī situācijai šai tirgū.

Tieši šai brīdī, kad valdība pārveļ no parastā budžeta uz “neparedzētajiem” izdevumiem dažsimt miljonu un grasās izmest kārtējo milzu naudu kārtējā kampaņā, Latvijas Avīzē parādās rakstiņš par to, ka lietotne “Apturi Covid” esot bijusi sūds uz kociņa, tā jāsecina no virsraksta. Pašā rakstā drīzāk ir tāda kā taisnošanās, ka nemaz tik slikti jau nebija, tikai… nebija pietiekoši populāra, tātad publiku nesasniedza skaidrojums par nepieciešamību utt., – tātad nebija pareiza kampaņa.

Naudiņu (un ne to mazāko) par to saņēma un itin veiksmīgi apguva divi no manas pirmās publikācijas varoņiem: DW un DDB. Tad jau iznāk, ka šamajiem vairs nevajadzētu tik atbildīgus darbus uzticēt, vai ne? Un vai neparādīsies pie situācijas glābšanas iepriekš izbrāķētais MT? Un galu galā, viens no DW Sv. Ģertrūdes brīnumiem balstījās faktā, ka šamie varēja piezvanīt ikkuram katram, kam vajag. Vairs ne.

Pēc šķiršanās no LA var patramdīt kādus cilvēciņus pa Rīgu, bet tas arī viss. Ārpus Rīgas un gandrīz visā valdībā nekādas bramanīgās durvju virināšanas vairs nebūs, bijušais laulenis nepieļaus. Jo ir uzvarētājs.

Apmēram šādā un citos ar ārkārtas līdzekļu ārkārtas apgūšanu saistītos virzienos es iesaku pavērot vasaras un rudens procesus. Kā spēku savākšanu un pārgrupēšanos pirms nākošās Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...