Iesaki rakstu: 
Apstrīdētās likuma normas: „Ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.” „Ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.”
Spriedums
Kā zināms, Satversmes tiesa (ST) paziņoja, ka šīs normas neatbilst Satversmei, precīzāk - tiesībām uz īpašumu. Attiecīgā Satversmes norma paredz: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”
Galvenie jautājumi
Kādi bija galvenie argumenti un kas notiks tālāk? Vai drīkstam atprasīt no valsts prettiesiski iekasētos 20%, ja izdevumi pārsniedza 80% no ieņēmumiem, - piemēram, ja pašnodarbinātais strādāja ar zaudējumiem?
Video un pro-bono eksperts
Šī ST lieta bija interesanta arī ar to, ka izskatīšana notika trīs sēdēs, kas visas bija publiski redzamas gan tiešraidē ST Youtube kanālā, gan pēc tam - video ierakstā, t.sk. arī mans viedoklis un atbildes uz tiesnešu jautājumiem. Viedokļa būtība, kas ST likās svarīgāka, atreferēta arī spriedumā. Šoreiz Sorainen nebija ieinteresētā puse lietā, bet bija interesanti un pagodinoši piedalīties šādā lietā arī uz pro-bono pamatiem.
ST galvenie argumenti
ST likās nepieņemami, ka "apstrīdētās normas pieļauj situāciju, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir maksājams arī tad, ja nav gūts reāls ienākums, bet gan tikai prezumēts ienākums." ST arī norādīja, ka apstrīdētajās normās ietvertais tiesību uz īpašumu ierobežojums nav noteikts uz taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principu nodrošināšanu vērstu objektīvu un racionālu apsvērumu pamata. Tāpēc ST secināja, ka likumdevēja lietotie līdzekļi nav piemēroti apstrīdētajās normās ietvertā tiesību uz īpašumu ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai.
Prieks, ka savā argumentācijā citē arī svarīgāko, ko vēlējos pateikt, - "visiem izdevumiem jābūt atskaitāmiem, ja tie veikti tādēļ, lai gūtu saimnieciskās darbības ieņēmumus. Šim principam varot būt izņēmumi, piemēram, izdevumu atskaitīšanu varētu ierobežot tādos gadījumos, kad korekti un precīzi noteikt atskaitāmo izdevumu apmēru ir grūti, piemēram, ja šiem izdevumiem piemīt personīgo, izklaides vai luksusa tēriņu pazīmes."
Var prasīt atpakaļ IIN, bet..
Tagad jāgaida, kad Saeima veiks attiecīgos IIN likuma grozījumus, lai pašnodarbinātie varētu visus izdevumus atskaitīt 100% apmērā. Vai ir tiesības vērsties VID, lūdzot atmaksāt IIN, kas samaksāts piemērojot šo ierobežojumu? Atbildes spriedumā uz šo jautājumu nav. Manuprāt, ja reiz norma ir prettiesiska, tā bija prettiesiska kopš tās pieņemšanas brīža. Tādēļ redzu likumīgu pamatu šādai IIN atprasīšanai. VID atteiks un to var apstrīdēt Administratīvajā tiesā.
Vai ir vērts? Vairumā gadījumu tas diez vai atmaksāsies. Ja kāds sporta pēc - teorētiski tiesai būtu jāpieņem pat mutvārdu pieteikums un jālemj, balstoties uz pašas objektīvā principa, ne sacīkstes, pamata. Nodokļu lietās esam uzsākuši sadarbību ar LU Juridiskās palīdzības centru, kur studenti gūst praktisku pieredzi, palīdzot risināt dažas no lietām, kurās šāda palīdzība viņiem šķiet būtiska. Sorainen nodokļu komanda neliegs studentiem padomu viņu klientu lietās un nolasīs pa kādai lekcijai. Par šo centru ziņots arī medijos.
Gaisma tuneļa galā
Šis ir kārtējais pierādījums, ka par taisnību ir vērts cīnīties un tas var nebūt dārgi, un likums nav svētā govs, ko nedrīkst aiztikt. Šajā gadījumā Tiesībsargs uztvēra problēmu un tās aktualitāti un tādēļ vērsās tiesā. Gaidīsim turpinājumu arī par citām aplamībām nodokļu likumos.
Pārpublicēts no https://taukacs.blogspot.com/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
