Iesaki rakstu: 
Lai arī valdības amatpersonas vēl nedēļas nogalē, pēc tam, kad aģentūra LETA ziņoja par Pasaules Bankas (PB) ieteikumiem 2011.gada budžeta konsolidācijai, medijos taisnojās, ka tie ir tikai priekšlikumi, kurus vēl analizē nozaru ministrijas un kurus saskaņos ar sociālajiem partneriem, Pietiek rīcībā esošās ziņas ļauj secināt, ka tieši tie ir reālākie 2011.gada budžeta stūrakmeņi. Lai sabiedrībai būtu skaidrs, ko tieši iesaka Pasaules Banka, mēs arī pilnībā publiskojam šos ieteikumus.
Vai pietiks drosmes?
Kā Pietiek atzinušas vairākas valdošai koalīcijai tuvas amatpersonas, jaunajai premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai nāksies ņemt vērā gandrīz visus PB ieteikumus, veidojot 2011.gada budžetu. Turklāt tiek cerēts, ka Dombrovskis, kuram dot liels vēlētāju uzticības kredīts, to arī spēs izdarīt un sabiedrībai varēs izskaidrot, kāpēc PB ieteikumi tiek īstenoti.
Ja topošā valdībā vēloties nodrošināt ilgtspējīgu budžetu, samazinot budžeta tēriņus, kā tas apsolīts aizdevējiem un kā to paredz valdības apņemšanās 2014.gadā pievienoties eiro zonai, tad Dombrovskim nekas cits neatliekot kā turēties pie vairuma PB ieteikumu kā īstenojamo reformu un budžeta veidošanas mugurkaula, atzina kāds zinošs valdībai tuvs avots, kas vēlējās palikt anonīms.
Tas, vai jaunajai Dombrovska valdībai izdosies to panākt, būšot tieši atkarīgs no politiķu spējām pieņemt nepopulārus, sāpīgus, bet valsts pārvaldes un budžeta reformām vajadzīgus lēmumus. Problēma esot nevis PB ieteikumos, bet gan tajā, vai Latvijas politiķi ir spējīgi tos ieviest un pieņemt tādus lēmumus, lai PB ieteiktās reformas īstenotu. Jautājums esot arī par to, vai topošā valdība būs spējīga virkni sāpīgo lēmumu sabiedrībai izskaidrot.
Sāpīgākais - pensiju, veselības un izglītības reformas
Skarbākie no PB ieteikumiem attiecas uz pensijām. Tā ir tiesa, ka jaunā Dombrovska valdība neķersies klāt tiešai pensiju samazināšanai, taču valdība, visticamāk, pensijas apgriezīs netieši, ņemot vērā vien no diviem PB ierosinājumiem.
Proti, veidojot nākamā gada budžetu, valdība izšķirsies vai nu atteikties no piemaksām pie pensijām par darba stāžu (pēc PB aplēsēm, tas ļautu ietaupīt ap 140 miljonus latu), vai arī izšķirsies pensijām samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu.
PB neapliekamā minimuma samazināšanai ieteikusi divus variantus, paredzot, ka ar nodokļiem neapliek pensijas no 80 latiem (pašreiz - 160 lati) vai arī pensijas no 140 latiem. Ticamākais scenārijs, ir, ka valdībā diskutēs par nodokļu piemērošanu pensijām no 140 latiem, jo, apliekot ar nodokļiem pensijas no 80 latiem, valdība riskētu, ka tā ar savu lēmumu sit pa vismazāk aizsargātājiem.
Tomēr, kā liecina prognozes, visdrīzāk valdība izšķirsies par PB ieteikumu atteikties no piemaksām par darba stāžu, nevis ieteikumu samazināt ar nodokļiem apliekamo minimumu.
Neatkarīgi no abiem šiem pensiju izdevumu samazināšanas risinājumiem sagaidāms, ka, veidojot nākamā gada budžetu, tiks pieņemts lēmums, kas turpinās iesaldēt pensiju indeksāciju. Par pensiju indeksācijas (atkarībā no inflācijas aprīlī un oktobrī valdībai jāindeksē pensijas) iesaldēšanu uz diviem gadiem, veidojot 2009.gada budžetu, jau izlēma ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība.
Līdztekus budžeta izdevumu samazināšanai uz pensiju izdevumu rēķina jaunā valdība, visticamākais, varētu saņemties īstenot arī PB ieteikumu atteikties no ģimenes valsts pabalsta bērniem (8 lati par katru bērnu līdz 15 gadiem vai 19 gadiem (ja mācās) mēnesī), kuru saņem visi vecāki neatkarīgi no ienākumiem. PB ieteikums ir no šī pabalsta atteikties, paredzot subsīdiju pašvaldībām, ko var izmaksāt sociāli neaizsargātajām un trūcīgajām ģimenēm. Par atteikšanos no ģimenes valsts pabalsta, daļu šo izdevumu novirzot pašvaldībām, diskutēts jau iepriekš, taču līdz šim lēmums par to tā arī nav pieņemts.
Bez PB ieteikumiem, kas saistīti ar sociālā budžeta izdevumu samazināšanu, valdībai nāksies ņemt vērā arī ieteikumus par izglītības sistēmas reformu turpināšanu. Tāpat - arī PB ieteikumus par reformām veselības aprūpē, kas attiecas uz tā saukto gultas skaitu samazināšanu.
Neoficiāli netiek izslēgts, ka, piemēram, lai atrisinātu PB ieteikto gultas skaitu samazināšanu, valdībai būs jāizšķiras par vismaz vienas vai vairāku reģionālo slimnīcu slēgšanu un pārveidošanu par aprūpes centriem. Viena no biežāk minētājām ir Ludzas slimnīca, kuru līdz šim no slēgšanas paglābušas slimnīcas vadītāja Jura Atstupena labās attiecības ar Saeimas spīkeru, anesteziologu Gundaru Daudzi (ZZS).
Tiesa, Pietiek rīcībā esošās ziņas liecina, ka, plānojot nākamā gada budžetu, Dombrovska valdība nav plānojusi samazināt izdevumus veselības aprūpei. Tieši otrādi, paredzēts pat aptuveni 25 - 35 miljonus latu liels budžeta izdevumu palielinājums.
Izglītības reformas turpināšanā, uz kuru norāda PB, sāpīgākais grieziens varētu skart augstākās izglītības reformu. Iespējams, tieši neīstenotā augstākās izglītības reforma ir iemesls, kāpēc ZZS pārstāvošās izglītības ministres Tatjanas Koķes vietā jaunajai Dombrovska valdībai tiek meklēts cits kandidāts.
Jāmazina ministrijas un valsts pārvalde
Vēl cits PB ieteikumus, kuru valdībai nāktos ņemt vērā, ir valsts pārvaldes, ierēdniecības aparāta un ar tā uzturēšanu saistīto tēriņu samazināšana.
Faktiski, kā netieši izriet no PB ieteikumiem, jaunajai Dombrovska valdībai vajadzētu beidzot izšķirties gan par ilgi solīto valdības reformu, tas ir, ministriju skaita samazināšanu, gan par valsts aģentūru un kapitālsabiedrību skaita samazināšanu.
Pašreizējā Dombrovska nostāja sarunās par jaunās koalīcijas veidošanu neliecina, ka premjers ir gatavs pildīt jau 2009.gada pavasarī doto solījumu par MK krēslu samazināšanu. Tomēr, kā izriet arī no PB ieteikumiem, valdības reforma, samazinot līdzšinējo ministra krēslu skaitu, būtu jāīsteno.
Viens no piedāvājumiem, kas neformāli apspriests jaunās koalīcijas veidošanas aizkulisēs, ir likvidēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, pievienojot to Ekonomikas ministrijai, bet otrs ir priekšlikums apvienot Labklājības un Veselības ministrijas. Noprotams, ka sarunās par jauno koalīciju un to, kura politiskā spēkā pārstāvji tiks pie noteiktiem krēsliem, jautājums par MK reformu pašlaik atstāts novārtā.
Kas varētu nebūt?
Neskaidrs pagaidām ir PB ieteikums, kas attiecas uz valsts pārvaldē un valsts budžeta iestādēs strādājošo algu izlīdzināšanu un iespējamo tā saukto lielo algu samazināšanu. Pat kuluāru sarunās nav izskanējis, ka valdība varētu ķerties klāt vēl vienai valsts budžeta iestādēs strādājošo algu apcirpšanai.
Kā neīstenojami minēti arī PB priekšlikumi par izdevumu samazināšanu dotācijām pasažieru pārvadājumiem, kuri jau apcirpti. Tāpat arī tas, ka valdība varētu samazināt subsīdijas valsts uzņēmumiem kultūras, televīzijas un sporta jomā (PB ieskatā var ietaupīt vēl ap desmit miljonus latu).
PB ieteikumus Latvijas valdībai par budžeta veidošanu un strukturālo reformu īstenošanu sniedz regulāri. Nereti norādīts – tieši fakts, ka tā sauktajos treknajos gados Latvijas valdība neņēma vērā PB ieteikumus par nepieciešamību reformēt valsts pārvaldi, ierēdniecību, veselības un izglītības sistēmas, ir viens no iemesliem, kas padziļināja valsts budžeta krīzi pēc tam, kad plīsa nekustamā īpašuma tirgus burbulis un pasauli pāršalca finanšu krīze.
Ministrijām atzinumi par PB ieteikumiem budžeta izdevumu apcirpšanā jāsniedz līdz 15.oktobrim, pēc tam PB ieteikumus un ministru viedokļu vērtēs Reformu vadības grupa, kurā ietilpst visi valdības sociālie partneri.
Pietiek jau ziņoja, ka valdībai nākamā gada budžeta deficīts jāsamazina labākajā gadījumā par 350-395 miljoniem latu, sliktākajā gadījumā - par 395-440 miljoniem latu.
Oficiāli Dombrovskis vēl nav nācis klajā ar 2011.gada budžeta piedāvājumu. Neoficiāli izskanējis, ka līdztekus budžeta tēriņu samazināšanai valdībai būs jāizšķiras arī par nodokļu — nekustamā īpašumu, akcīzes, iespējams, arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmju paaugstināšanu. Tāpat valdība, visticamākais, uz laiku līdz diviem gadiem iesaldēs tā saukto 2.pensiju līmeni (samazinot obligātās iemaksas 2.pensiju līmenī no 2% uz 0%).
Lejuplādēt Pasaules Bankas
ieteikumus - 1. daļu
Lejuplādēt Pasaules Bankas
ieteikumus - 2. daļu
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
