Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Žurnāla Ir komentētājs, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs Pauls Raudseps turpina klusēt par viņa pieļauto paša izdevniecības ētikas kodeksa pārkāpumu, tieši pirms Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas publicējot nekritisku rakstu par šo amatpersonu, no kura vadītās iestādes Raudseps par dažādiem pakalpojumiem gada laikā saņēmis aptuveni 1800 latu. Pietiek šodien pārpublicē gan "asos" un "principiālos" jautājumus, ko Raudseps Rimšēvičam bija uzdevis rakstiski, dodot viņam vēl papildu laiku sagatavot pareizās atbildes, gan arī Raudsepa pakalpojumu apmaksātāja atbildes, kas pēc tam tika atspoguļotas Ir publikācijā tieši Rimšēviča pārvēlēšanas dienā.

Kas ir Jūsu galvenie sasniegumi laikā, kopš tikāt ievēlēts LB prezidenta amatā 2007.gadā?

Te vispirms jāuzsver, ka tie vērtējami līdzsakarā ar Latvijas Bankas panākto. Citiem vārdiem sakot — bez Latvijas Bankas speciālistiem, bez Latvijas Bankas komandas, neviens no darbiem, ko varu minēt, nebūtu bijis paveicams.

Tātad, galvenais:

- izveidota Latvijas Bankas komanda, kas spēj tikt galā ar visa veida izaicinājumiem

- krīzes laikā pārliecinājām SVF par nedevalvāciju un neļāvām diktēt savus noteikumus

- pateicoties lata stabilitātes nodrošināšanai – nedevalvācijai, spekulantu uzbrukumu atvairīšanai, ir izveidoti ilgtspējīgi, konkurētspējīgi tautsaimniecības pamati

- Latvijas Banka ir atjaunojusi ārvalstu valūtas un zelta rezervi pirmskrīzes apjomā; ir pelnījusi un nodrošinājusi arī valsts budžetu ar papildus ienākumiem

- Latvijas Banka ir nodrošinājusi maksājumu sistēmas raitu un nepārtrauktu darbību

- uzlabojusi un pilnveidojusi maksājumu bilances apkopošanu

- Banka būtiski palielinājusi pētījumu apjomu un skaitu, ikdienā nodrošinājusi jauniešu, t.sk. vidusskola skolnieku ekonomikas kopsakarību apmācību

- Latvijas Banka aicinājusi noteikt ekonomikas pamatus par obligātu apmācības priekšmetu

- Latvijas Banka sekmējusi eiro ieviešanu Latvijā 2014.gadā, divu gadu garumā pārliecinot ECB un EK speciālistus par Latvijas ekonomikas konverģenci un gatavību darbam ar kopīgo valūtu

- Latvijas Banka sekmējusi sarunas ar kredītreitinga aģentūrām par augstāka valsts kredītreitinga iegūšanu

- Visu šo gadu garumā Latvijas Banka saņēmusi starptautisku auditu bez piezīmēm.

No šodienas perspektīvas skatoties, vai ir kaut kas tāds, ko Jūs savā rīcībā gribētu mainīt un darīt citādi?

Vēl vairāk būtu varējuši skaidrot ekonomikas problēmas un iespējamos risinājumus, to dažādu scenāriju ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Tādējādi vēl vairāk nodrošinot arī ekonomikas pamatsakarību izpratni, informācijas pieejamību jauniešiem gan skolās, gan Apmeklētāju centrā "Naudas pasaule" Latvijas Bankā.

Ko sev izvirzat par galvenajiem uzdevumiem nākamajos sešos gados, ja Saeima Jūs atkārtoti apstiprinās LB prezidenta amatā?

Turpināt nodrošināt cenu stabilitāti, sargāt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Centrālā banka būs neatlaidīga fiskālās disciplīnas aizstāve. Ekonomikas un atbildīgas finanšu saimniekošanas sakarību skaidrotāja. Atbildīgas budžeta saimniekošanas kursa ieturēšanai sekmēsim profesionālas fiskālās padomes izveidi. Izmantosim visas iespējas darboties Latvijas interešu aizstāvēšanā dažādās Eiropas institūcijās. Vienlaikus nostiprināsim centrālo banku kā vadošo Latvijas tautsaimniecības pētniecības institūciju.

Pēc kādiem kritērijiem Latvijas iedzīvotāji varēs vērtēt jūsu darbu nākamajos sešos gados un spriest, vai šie izvirzītie mērķi ir sasniegti?

Augšminētie uzstādījumi tad arī būs vērtējami.

Viens no manis uzrunātajiem ekspertiem uzskata, ka Latvijas Bankas ekonomiskie pētījumi nav bijuši pietiekami daudzpusīgi un atbalsta tikai vienu ekonomisko skata punktu. Vai jūs piekrītat, ka tā ir bijusi problēma? Vai plānojat veicināt lielāku daudzveidību LB pētnieku darbā nākotnē?

Cenu stabilitātes prioritāte arī Latvijas Bankas pētījumos nosacījusi pamatuzsvaru uz vispārējās makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas valsts ilgtermiņa izaugsmes jautājumiem. Tāpēc arī savus ekonomisko pētījumus veicam galvenokārt ar domu, kā tie var palīdzēt nodrošināt sabalansētu un ilgtermiņā uzturamu vienmērīgu ekonomisko attīstību, un iespēju robežās novērst pārāk straujas īstermiņa svārstības un makroekonomisko nelīdzsvarotību.

Laika posmā kopš 2008.gada līdz 2013.gada vasaras beigām bankas ekonomisti veikuši 55 pētījumus, no tiem 34 publicēti.

Runājot par daudzveidību – Latvijas Bankas ekonomisti analizējuši arī

- veselības aizsardzības sistēmas finansēšanas modeļus

- izglītības sistēmas iespējamos uzlabojumus

- struktūrfondu apgūšanas optimizēšanas iespējas-

- un savulaik – arī otrā pensiju līmeņa izveidošanas iespējas.

Ja man uzticēs vēl vienu periodu vadīt Latvijas centrālo banku, noteikti meklēšu iespējas, kā Latvijas Bankas pētnieku darbību padarīt vēl daudzveidīgāku. Ja šobrīd Latvijas Banka savos pētījumos analizē galvenokārt Latvijas vai Baltijas valstu ekonomikas attīstību, tad līdz ar Latvijas pievienošanos eiro zonai mums būs jāspēj noformulēt ekonomiski un analītiski pamatotu viedokli jautājumos, kas ir aktuāli visā eiro zonā.

Līdz ar to arī mūsu analītisko pētījumu loks paplašināsies – noteikti joprojām turpināsim analizēt Latvijas tautsaimniecībai svarīgus jautājumus, bet paralēli mūsu pētnieki piedalīsies Eirosistēmas pētniecības projektos un sniegs analīzi, kas nepieciešama monetārās politikas lēmumu pieņemšanai eiro zonā kopumā. Kopējais mūsu redzējums gan nemainīsies – arī turpmāk turpināsim atbalstīt uz ilgtspējīgu ekonomisko attīstību vērstu politiku – gan Latvijā, gan visā eiro zonā kopumā.

Cits uzrunātais eksperts uzskata, ka Latvijas Banka pagājušā desmitgadē pārāk ierobežoja ekonomiskās diskusijas par Latvijas izvēlēto monetāro kursu, kas vēlāk radīja problēmas, kad diskusijas par iespējamo devalvāciju kļuva aktuālas sabiedrībā. Kā jūs viņam atbildētu?

Latvijas Banka ierobežoja lata kursa svārstību koridoru, bet nekādi – diskusiju par šo politiku. Nevaru piekrist, ka lata stabilitāte būtu radījusi problēmas, vai ka trūcis diskusijas par valūtas kursa stratēģiju. Tieši otrādi – pateicoties šīm diskusijām un nedevalvācijai, Latvija ir pirmā laukā no krīzes, tautsaimniecība strauji aug, lata cieta piesaiste, kas bijusi pareiza stratēģija, radījusi stabilus pamatus un atskaites punktu tautsaimniecībai. Vērts piebilst, ka aptaujās redzams, ka 85% iedzīvotāju atbalsta stabilas valūtas politiku.

Kopumā arvien esam veicinājuši tautsaimniecības jautājumu diskusiju, uzmanīgi uzklausījuši visus viedokļus, tajā skaitā – par izvēlēto valūtas kursa stratēģiju un vai Latvijas Bankas monetārajā politikā ko varētu uzlabot. Konkrētu, uz ekonomiskās analīzes un aprēķiniem balstītu alternatīvu, kas turklāt būtu labāks un valsts iedzīvotājiem izdevīgāks kā līdzšinējais, vēl gan neesam saņēmuši. Ļoti svarīgi būtu bijuši konkrēti ieteikumi – tad varētu diskutēt tālāk.

Te, protams, ir jautājums par to, kā celt vispārējās ekonomiskās diskusijas kvalitāti Latvijā. Esmu arvien mēģinājis atbalstīt tādas ekonomiskās diskusijas, kas balstītas uz nopietnu analītisku analīzi un aprēķiniem. Katram ekonomiskās politikas ierosinājumam tomēr jābalstās pirmkārt ekonomikas likumsakarībās nevis subjektīvās "patīk/nepatīk" izjūtās, parādot ietekmes novērtējumu, izmantojot ekonomiskās analīzes modeļus. Starp citu, tieši tāpat uzskata arī Latvijā kopš krīzes gadiem nu jau labi zināmais Pols Krugmans (Paul Krugman). Un, lai gan ne vienmēr viņa uzskatiem varu piekrist, šajā jautājumā mūsu domas sakrīt.

Deputāts Pimenovs (SC) ir izvirzījis jautājumu par Jūsu lomu sarunās par Parex sindicētā kredīta atdošanas noteikumu maiņu. Vai ir taisnība, ka jūs aizstāvējāt viedokli, ka ir jāatdod viss sindicētais kredīts, nevis jāmēģina atrast iespēju samazināt šī kredīta pamatsummu? Kāpēc Jūs 2009.gada februārī sūtījāt ministru prezidentam Godmanim vēstuli, kurā aicinājāt uz šī kredīta atdošanu īsākā termiņā, nekā tobrīd Latvijas pārstāvji centās panākt sarunās ar aizdevējiem?

Vispirms īsi par kontekstu. Latvijai kā mazai un atvērtai, no eksporta un investīcijām atkarīgai valstij daudz vairāk nekā lielvalstīm jārūpējas par savu uzticamību. Ja mēs darbojamies uzticami, tad mums ir zemākas procentu likmes par ārējo parādu, tātad vairāk naudas paliek budžetā valsts vajadzībām. Ja Latvijas valsts ir uzticama, tad mūsu uzņēmumiem ir vieglāk strādāt ar ārvalstu partneriem un to darījumus apdrošina. Ja Latvija ir uzticama, šeit varēs atjaunoties kreditēšana un procentu likmēm nebūs milzīgas pievienotās likmes, kas pretējā gadījumā padarītu ražošanu gandrīz neiespējumu. Ir, mazākais, naivi uzskatīt, ka uzticamību varējām nopelnīt, atsakoties maksāt aizņemtu naudu, ko bija parādā valsts īpašumā esoša banka.

Latvijas valsts tobrīd jau bija šīs bankas īpašniece un šīs bankas parādi bija valsts parādi. Ja Latvijas valsts nebūtu tos atmaksājusi, iespējams, ka šodien valsts vēl joprojām dzīvotu situācijā, kad Latvijas konti, īpašumi pasaulē tiktu arestēti un būtu tiesu prāvu mijkrēslī (salīdzinājumam varam atcerēties kaut vai Argentīnas skumjo pieredzi un ik pa brīdim medijos lasāmās ziņas, ka atkal kaut kur pasaulē arestēts kāds šīs valsts īpašums, beidzamais, šķiet bija Ganā apķīlāta Argentīnas kara flotes fregate 2012.gada rudenī). Gan šo banku pārstāvēto zemju finanšu sektors, gan to valdības, pret Latviju attiecīgi izturētos kā pret zemi, kas nepilda saistības, kas ļoti negatīvi ietekmētu spēju ekonomikai izrauties no krīzes, saņemt jaunu ieguldījumu ieplūdi un jaunas darbavietas.

Šīs naudas neatmaksa apdraudētu visu valsts rezervju eksistenci.

Latvijas Banka nekad nav iebildusi pret labvēlīgāku atmaksas noteikumu panākšanu: Latvijas valdība sarunās ar sindicētajiem aizdevējiem panāca atmaksas termiņa pagarināšanu par divarpus gadiem, ko tā arī izmantoja un tā laika finanšu tirgu situācijā tas bija labs sasniegums.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

Pietiek neskaidrību

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Pietiek neskaidrību

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

FotoŠorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš bija paskatījies „paša spēcīgākā opozīcijas pārstāvja” un vēl arī Gunāra Astras gara radinieka – tā vismaz viņam pašam gribētos – Alda Gobzema fantastiski populāro – jau atkal tā viņam pašam gribētos – taisnošanos viņa Bieriņu nekustamā īpašuma pirkšanas, pārdošanas, dāvināšanas un vēl nez kā sakarā.
Lasīt visu...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...