Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmkārt, Ekonomikas ministrija viltīgi slēpj patieso denacionalizēto māju īrnieku skaitu, kuriem joprojām ir spēkā pirmsreformas īres līgumi, uz zīlēšanas pamata norādot, ka to ir tikai 1000 ģimenes. Tas, mūsuprāt ir domāts, lai apietu problēmas risinājuma bīstamību. Proti, lai kultivētu aplamības un izvairītos no pasūtījuma Centrālajai statistikas pārvaldei, kura ir gatava sniegt šādus datus, noskaidrot, ja būs Ekonomikas ministrijas pasūtījums.

Turpmākajos likumprojekta pantos pārliecināmies, ka 1. pantā definētais taisnīgais līdzsvars starp izīrētāja un īrnieka interesēm ir klaji meli, graujošs risinājums – izrēķināties ar piespiedu – denacionalizēto māju īrniekiem, piespiežot viņus maksāt namīpašniekiem īres maksu tik, cik tie pieprasīs, vai ar „troiku tiesu” paņēmienu ļaujot deportēt, izmest uz ielas.

Lai nebūtu tukša runa, paskaidrojam, kur šajā gadījumā mēs saskatām „troiku” tiesu. Proti, zemesgrāmatu tiesnesim paredzēts automātiski nosūtīt īrniekam un izīrētājam lēmumu bez īpaši izteikta lūguma par īres tiesību nostiprinājumu dzēšanu:1) izbeidzoties īres līguma termiņam;2) īrnieka nāves gadījumā;3) pieņemot lēmumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā personai, kuras labā veikts ieraksts par īres tiesību nostiprinājumu;4) saņemot informāciju par būves dzēšanu Zemesgrāmatu likuma 56.4 pantā noteiktajā kārtībā.

Pēc šāda lēmuma saņemšanas izīrētājs – mājas īpašnieks izprasa no zemesgrāmatas izpildrakstu īrnieka izlikšanai, to nosūta tiesu izpildītājam un realizē īrnieku izlikšanu, tas ir – tiesu realizē trīs personas – zemesgrāmatas tiesnesis, tiesu izpildītājs un mājas īpašnieks (izīrētājs).

Ieskatāmies minētā likumprojekta atsevišķos pantos ar mūsu komentāriem.

Nav grūti pārliecināties, ka likuma mērķis tiek deklarēts acu aizmālēšanai?

1. pants. Šī likuma mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm.

2.pants. (3) Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus vai dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās esošu telpu īres līgumus slēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Pirmkārt, jauns termins - kopdzīvojamās mājas - drīzāk ir aplams izdomājums, kas ved normu izpratnes samudžināšanā. Otrkārt, uzskatām, ka ir nepamatoti dzīvojamās mājas resursu izmantotājus izslēgt no īres likuma.

To katrs kaut cik zinošs cilvēks zina, ka nedzīvojamās telpas nevis izīrē, bet iznomā. Likuma taisītājiem laikam ir slēpts mērķis jaukt kārtis.

Dzīvojamo māju slogu ir prettiesiski uzlikt tikai īrniekiem. Māju izmanto pats īpašnieks, radinieki un citas personas, kuri neietilpst kategorijā - īrnieki. Arī viņiem ir jāuzņemas attiecīga dzīvojamās mājas izdevumu daļas segšanā. Šajā likumā būtu bijis jālegalizē visi dzīvojamās mājas resursu izmantotāji: veikali, biroji, noliktavas un citas telpas, paša īpašnieka vai viņu radinieku aizņemtās telpas, kas nav īrnieki.

Nomnieki turklāt saistīti ar plašu apmeklētāju loku, preču un/vai materiālu piegādi ar smago transportu vai cita transporta izmantošanai veikalu, biroju, noliktavu un citu pakalpojumu nodrošināšanas apgādei, kuriem, atbilstoši savas darbības paaugstinātas intensitātes apmēriem, ir jāpiedalās mājas uzturēšanas izdevumu segšanai utt. Nomas telpas un īpašnieka izmantojamās telpas dzīvošanai vai birojam likumā ir prettiesiski noklusētas. Šis slogs parasti tiek uzlikts tikai uz īrniekiem vai privatizētajās mājās - tikai uz dzīvokļu īpašniekiem. Citu mājas resursu izmantotāju maksājumi nav manīti mājas apsaimniekošanas izdevumu tāmēs vai citos dokumentos, kādu dalību viņu nomas maksājumi tiek iekļauti dzīvojamo māju apsaimniekošanā.

7.pants. Īres līguma termiņi (1) Īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku, tā termiņu nosakot līgumā.

(2) Īres līguma termiņu nevar pagarināt. Īres līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, ja īrnieks un izīrētājs ir noslēdzis jaunu īres līgumu.

Kas, ja es, mājas īpašnieks, noslēgšu īres līgumu uz nenoteiktu laiku, termiņu pagarināšu un neslēgšu jaunu īres līgumu - mani Mārtiņš AUDERS rosinās tiesāt un arestēt, sodīt ar 2800 naudas vienību? Skaidrs, ne tikai šī panta dēļ, mūsuprāt, šis likums kopumā NESTRĀDĀS, tas ir aplams pēc būtības.

9.pants. Īres līguma noteikumus, izņemot termiņu, var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties.

Aplamības, jo īrnieks šeit grozīt neko nevarēs, likumā nav noteikti vienošanās noteikumi, tātad piespiedu – denacionalizēto māju īrnieki tiek pakļauti represijām, vienpusējiem noteikumiem, ko Ekonomikas ministrija traktē kā „taisnīgu līdzsvaru”. Neviļus rodas jautājumus – vai tik vienpusējus likumus gatavo atsevišķu grupas interesēs bez honorāra? Šādas aizdomas izriet arī no nākamās likuma panta bardzības.

13.pants. (2) Īrnieka ģimenes locekļi un dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst. Izbeidzoties īrnieka tiesībām lietot dzīvojamo telpu, izbeidzas arī īrnieka ģimenes locekļu un dzīvojamā telpā iemitināto citu personu tiesības lietot dzīvojamo telpu.

(3) Īrnieka nāves vai ierobežotas rīcībspējas gadījumā īrnieka ģimenes locekļiem, kuri minēti šī likuma 11.panta pirmajā daļā un ir iemitināti dzīvojamā telpā, divu mēnešu laikā ir tiesības noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus un beigu termiņu, tomēr ne uz ilgāku termiņu kā 10 gadi.

Ar šo pantu rupji pārkāpts šī likuma 1.pants un Civillikuma 1229.pants par ģimenes locekļu tiesībām. Īrnieka tiesību nodrošinājuma nav. Šim likuma pantam nav cilvēciska rakstura sejas un godīguma pazīmju, tas jau pārkāpj civilizētas valsts visas tiesiskuma robežas.

15.pants. (2) Izīrētājam ir pienākums informēt īrnieku:

Arī šajā pantā izīrētāja PIENĀKUMS nav nodrošināts ar izīrētāja atbildību, ja to nepilda, tātad tas neatbilst šī likuma 1.pantam, ka jānodrošina taisnīgs līdzsvars.

16.pants. Īres maksa (2) Īres maksu var noteikt:1) kā maksājumu par lietas lietošanu, iekļaujot tajā atlīdzību un visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus (piemēram, pārvaldīšanas izdevumus … nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, maksājums par dzīvojamās mājas apdrošināšanu u.c.);

Lūk, atrodiet šajā, 16. pantā īrnieka tiesības, līgumslēdzēju pušu tiesību sabalansēšanas un tiesību nodrošinājuma strīda gadījumā. Nav.

18.pants. (4) Ja, īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota…atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Likuma norma ir deklaratīva, tā nenodrošina likumīgu drošības naudas ieturēšanu, bet jo sevišķi atmaksu. Īrnieks atstāts bez tiesiska nodrošinājuma.

19.pants. (1) Īres līgums izbeidzas: 1) ar termiņa izbeigšanos,

2) Civillikuma 2168.panta 1. un 3. punktā minētajos gadījumos;

3) ar īrnieka nāvi. (2) Ja īres līgums ir izbeidzies ar īrnieka nāvi, īres tiesības nav mantojamas.

Kā pārliecināsimies tālāk, šajos gadījumos nostrādā „trīsdimensiju tiesas process” vai īsāk – likumā tie iestrādāti minētās „troikas” tiesas principi.

22. pants. Izīrētājs var atkāpties no īres līguma, ja īrnieks, īrnieka ģimenes locekļi vai dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas

- bojā vai posta dzīvojamo telpu …

-lieto mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;

-pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus;

23.pants ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē, vai arī tajā bez izīrētāja piekrišanas dzīvo citas personas.

24.pants. ja maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus,

- izīrētājs vai īrnieks ir uzskatāms par brīdinātu septītajā dienā pēc brīdinājuma nodošanas pastā.

Likums nereglamentē, kas un kā noteiks, ka personas bojā vai posta dzīvojamo telpu, ka dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas, citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus. Pie īrnieka atbrauks un nedēļu, divas, mēnesi ciemosies kāds tuvinieks – kas tas ir, nelikumīga iemitināšana? Te nu ir iespēja likumu traktēt „kā vajag” – īrnieks nepatīk, tiek safabricēti likumā minēti pārkāpumu fakti.

Šo nosacījumu klāsts īres līguma izbeigšanai ir tālejošs represiju piemērošanas spektrs – šādus faktus varēs provocēt pēc patikas, jo likums nenosaka nekādu procedūru, kas un kā dokumentēs šos pierādījumus. Īrnieki drīzāk tiks pakļauti brīvām, nereglamentētām terorizēšanas metodēm, nostādīti beztiesiskā stāvoklī.

Un ko nozīmē, ja „īpašnieks ir pieņēmis lēmumu dzīvojamo māju nojaukt” - izliek pie ārdurvīm paziņojumu, padzen īrniekus un nekad mājas nojaukšana nenotiek? Kā grib īpašnieks, tā mauj?

27.pants. Ja īres līguma darbības laikā mainās īpašnieks nekustamajam īpašumam, kurā dzīvojamās telpas ir izīrētas, vai dzīvojamai telpai, īres līgums ir saistošs nekustamā īpašuma vai dzīvojamās telpas ieguvējam tikai tad, ja īres līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā.

Lasi un brīnies. Pārejas noteikumi 2.pants: izīrētājam līdz 2024.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kurus iepriekšējais izīrētājs ir noslēdzis līdz 2019.gada 1.janvārim.

Lūk, kārtējā pretruna , kas it kā paredz, ka īres līgumi, kas noslēgti, ir spēkā līdz 2024.gadam. Nekā, ir citi panti, kas nosaka citādi un bez komentāriem.

39.pants. Nostiprinājuma lūdzēji var lūgt: izīrētājs vai īrnieks vai izīrētājs un īrnieks;

Arī šeit namīpašnieks apveltīts ar visām iespējamām namīpašnieka varas manipulācijām un provokācijām, ar ņirgāšanos par īrnieku, jo likums nenosaka nevienu normu, kurās būtu nostiprinātas pušu tiesības vai iespējas ietekmēt attiecības. Likumā nedrīkst pastāvēt normas, vārdi - "VAR" lūgt. Jānosaka noteikti un principiāli, bet nekā tāda nav. Nav arī pušu atbildības, ja nelūdz.

41. pants. Ieraksta par īres tiesību nostiprināšanu dzēšana

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis bez īpaši izteikta lūguma pieņem lēmumu par īres tiesību nostiprinājumu dzēšanu:

1) izbeidzoties īres līguma termiņam;2) īrnieka nāves gadījumā;

3) pieņemot lēmumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā personai, kuras labā veikts ieraksts par īres tiesību nostiprinājumu;

4) saņemot informāciju par būves dzēšanu Zemesgrāmatu likuma 56.4 pantā noteiktajā kārtībā.

Tātad, tiek iedarbinātas jau kādreiz iepriekšējā režīma praksē izmantotās represiju „TROIKAS” tiesas metodes. Šajā gadījumā – (1) zemesgrāmatas tiesnesis, tā lēmums, - (2) tiesu izpildītājs un - (3) īpašnieks, kuri realizē īrnieka deportāciju uz ielas – „likumīgi un pamatoti”. Lai izslēgtu īrnieka pretošanos, gan jau pieaicinās policiju.

Tāpat, šajā 41.pantā ielikta izcila klauzula – īrnieka īres līgumu tiesnesis automātiski anulē ar lēmumu, ja uz īpašumu pieteicies cits, jauns īpašnieks. Tā kā šeit nav atrunas, neviens cits pants nav jāpiemēro, ir izpildāms ar minētās „troikas” paņēmienu. Šādi paņēmieni jau rada visaptverošus precedentus principa uz taisnīgu tiesu pārkāpumus.

Tātad nepārprotami skaidrs – tiek realizēta īrnieka izlikšana, deportēšana ar īpašnieka maiņu vai, ja īrnieks piekrīt uz jaunā īpašuma uzpircēja noteikumiem par maksas apmēru, jauna īres līguma slēgšana. Patvaļa un „taisnīgs noregulējums” EM Mājokļu departamenta ierēdņu izpratnē. Te vairs nelīdzēs nekādi atliktie termiņi, nekādi ieraksti, nekādi izīrētāja un īrnieka līgumi, ne Pārejas noteikumi, ka izīrētājam līdz 2024.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kurus iepriekšējais izīrētājs ir noslēdzis līdz 2019.gada 1.janvārim. Turklāt lasiet citu klauzulu ar represijām caur tiesu, kur tiesai nav dots spriest tiesu, vienīgi kā noteikt, ka līgums ierakstāms zemesgrāmatā.

43. pants. Administratīvā atbildība. Par traucējumu radīšanu, kas liedz īrniekam izmantot viņa īrētās dzīvojamās telpas dzīvošanai un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam ir tiesības saņemt saskaņā ar īres līgumu, uzliek naudas sodu - dzīvojamās telpas īpašniekam – līdz 280 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām līdz 2800 naudas soda vienībām.

Arī šeit likums nenosaka, kā izpaužas „traucēšana” , kādus „labumus” īrniekam ir tiesības iegūt, tajā skaitā vai ir iespējas izmantot pagalmu automašīnas novietošanai, kas pēc likuma jau iekļauts īres maksā vai citreiz – malkas novietošanai, pagraba, bēniņu izmantošanai utt.. Nav arī nosacījumu, kas un kā konstatēs „traucējumus”, tātad likums īpašniekam atstāj patvaļu un neierobežotu varu.

PĀREJAS NOTEIKUMI

2.pants. Izīrētājam līdz 2024.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kurus iepriekšējais izīrētājs ir noslēdzis līdz 2019.gada 1.janvārim.

Pārejas noteikumu 3.pantā redzam, ka dzīvojamo telpu īres līgumus, kas noslēgti līdz 2019.gada 1.janvārim, ieraksta zemesgrāmatā šā likuma VIII. nodaļā noteiktajā kārtībā vai, ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties, ceļot prasību par īres līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

VIII. nodaļa. Īres tiesību nostiprināšana. 35.pants. Īres tiesības nostiprina zemesgrāmatā.

Te, kā jau manījām, neierakstītie īres līgumi zemesgrāmatā spēkā līdz 2024. gadam, te visus šos līgumus ieraksta vai piespiež ar tiesas spriedumu ierakstīt zemesgrāmatā, ko bez paplašinājuma nosaka likuma 35.pants un 41.panta 3.daļa un zemesgrāmata automātiski izbeidz īres attiecības ar lēmumu, ja radies jauns mājas īpašnieks.

4.pants. Izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, ir pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu, ievērojot šā likuma noteikumus. Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties, īres tiesisko attiecību ietvaru nosaka tiesa, ievērojot šādus noteikumus:

4.1.pants. Īres līguma termiņu nosaka tiesa pēc sava ieskata, bet ne ilgāku kā desmit gadi

4.2.pants. Īres maksu nosaka tiesa pēc sava ieskata kā atlīdzību par lietas lietošanu. Papildus īres maksai īrnieks sedz obligātos pārvaldīšanas izdevumus, kā arī izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas vai pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu.

Likums pat tiesai atņem iespēju spriest tiesu denacionalizēto māju īrnieku strīda gadījumā par īres maksu. Īrniekam līgumā jābūt tikai vienam skaitlim naudas izteiksmē - īres maksa un nedrīkst viņu nostādīt mājas kā „Dzīvokļa īpašuma likumā” līdzīpašnieka statusā, uzlikt pienākumu segt mājas remontdarbu izdevumus, rūpēties par mājas tirgus vērtības atjaunošanu utt., kas šajā likumā ir viens no lielākajiem absurdiem un aplamībām. Turklāt tiesai nav dotas tiesības piemērot ekspertu vai sertificētu grāmatvežu aprēķinus, kādai būtu jābūt reālajai īres maksai. Vienīgais soģis ir mājas īpašnieks, kurš, skatoties grieztos, sastādīs izdevumu TĀMI, ko praksē jau plaši pielieto. Skat arī Pārejas noteikumu minēto 2. un 4. punktu.

Tātad aplamības ar termiņiem un noteikumiem, jo izīrētājam un īrniekam... noteikts pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu... vai to nosaka tiesa.

6.pants. Šā likuma pārejas noteikumu 4.punkts stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī.

Pārejas noteikumu 6.punkts it kā uz 2 gadiem atliek 4.punkta noteikumus noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu ar jauno izīrētāju – īpašnieku, bet mēs jau lasījām likuma 35. un 41. pantu, kuri bez paplašinājuma un bez skaidrojuma vai atsauces nosaka citas klauzulas, kas jebkurus īrniekus, jo īpaši denacionalizēto māju īrniekus nostāda beztiesiskā situācijā, nodod pilnai namīpašnieku varai un patvaļai.

*Atsevišķu likumprojekta pantu komentārus sagatavoja Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „Ausma”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...