Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Solvita Āboltiņa pēc izsvītrošanas 12. Saeimas vēlēšanās uz dažām dienām pazuda, viņas partijas biedri paklusām stāstīja, ka politiķe devusies "izvēdināties" uz Itāliju. Taču, kā izrādās, "izvēdināšanās" notikusi par valsts naudu, un oficiāli Aboltiņa bijusi komandējumā: Pietiek šodien publicē gan Saeimas kancelejas oficiālo informāciju par komandējuma būtību un izmaksām, gan arī Āboltiņas sastādītu (vai vismaz parakstītu) komandējuma atskaiti, kurā viņa par sevi nezināmu iemeslu dēļ gan raksta trešajā personā.

Saeimas kancelejas informācija:

"Saeimas priekšsēdētāja laika posmā no 2014.gada 1.septembra līdz 2014.gada 9.oktobrim ir bijusi vienā komandējumā.

No 2014. gada 6.oktobrim līdz 8.oktobrim Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc Itālijas parlamenta abu palātu priekšsēdētāju uzaicinājuma piedalījās 8. Āzijas-Eiropas parlamentārās sadarbības sanāksmē (ASEP8) Romā, kurā piedalījās četrdesmit Āzijas-Eiropas valstu un Eiropas Parlamenta delegācijas. Abu pasaules daļu parlamentārieši apstiprināja ASEP8 deklarāciju, kas iesniegta ASEM samitā (16.-17. oktobrī, Milānā).

Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja kolēģus diskusiju blokā par ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūrām.

Savas uzrunas noslēgumā S.Aboltiņa infofrmēja klātesošos par to, ka Latvija savas prezidentūras ES Padomē ietvaros rīkos Āzijas-Eiropas izglītības ministru sanāksmi un aicināja abu reģionu izglītības ministrus tajā piedalīties. Pasākuma ietvaros Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja Itālijas parlamenta Senāta prezidentu Pjetro Grasso (Pietro Grasso), uzaicinot viņu uz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē atklāšanas pasākumu. Tāpat S.Āboltiņai šis vizītes laikā notika divpusējā tikšanās ar Austrālijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Bronvinu Bišopu (Bronwyn Bishop).

Šajā komandējumā Saeimas priekšsēdētāja devās ar lidmašīnu (aviobiļetes cena - 805,50 EUR) un komandējuma maršruts bija - Rīga - Roma - Rīga. Ievērojot to, ka viesnīca atradās tuvu pasākuma norises vietai — Itālijas Parlamenta Deputātu Palātai, papildus transports netika izmantots. Savukārt, transportu no lidostas līdz viesnīcai un no viesnīcas līdz lidostai Saeimas priekšsēdētājai nodrošināja Latvijas vēstniecības pārstāvji Itālijā. Izdevumi par viesnīcas pakalpojuma izmantošanu komandējuma laikā sastādīja 432,00 EUR (216,00 EUR/par nakti)."

Komandējuma atskaite par Saeimas priekšsēdētājas dalību Āzijas-Eiropas parlamentārās sadarbības sanāksmē Romā, 2014. gada 6.-8. oktobrī

"2014. gada 6.-8. oktobrī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc Itālijas parlamenta abu palātu priekšsēdētāju uzaicinājuma piedalījās 8. Āzijas-Eiropas parlamentārās sadarbības sanāksmē (ASEP8) Romā. Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavadīja biroja vadītāja Laura Ošleja, ārlietu padomnieks Aivis Kļavinskis un Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja Lelde Rāfelde.

Vizītes ietvaros S.Āboltiņai notika divpusējā tikšanās ar Austrālijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Bronvinu Bišopu (Bronwyn Bishop). Tāpat sanāksmes noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja Itālijas parlamenta Senāta prezidentu Pjetro Grasso (Pietro Grasso), uzaicinot viņu uz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē atklāšanas pasākumu.

ASEP8 piedalījās 40 Āzijas-Eiropas valstu un Eiropas Parlamenta delegācijas. Kā jaunos dalībniekus savā pulkā uzņēma Norvēģiju un Šveici, savukārt Horvātija un Kazahstāna piedalījās kā novērotāji . Abu pasaules daļu parlamentārieši apstiprināja ASEP8 deklarāciju , kas tiks iesniegta ASEM samitā (16.-17. oktobrī, Milānā).

Sanāksmes atklāšanā klātesošos uzrunāja Itālijas parlamenta Deputātu palātas prezidente Laura Boldrini (.Laura Boldrini) un Itālijas Senāta prezidents P.Grasso. Tālākās diskusijas noritēja divās tematiskās paneļdiskusijās: 1) ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūras; 2) ilgtspējīga izaugsme un pārtikas drošība .

Uzrunājot kolēģus diskusiju blokā par ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūrām. S.Āboltiņa atsaucās uz aizvadītajā mēnesī Milānā notikušo Āzijas-Eiropas finanšu ministru sanāksmi, kurā amatpersonas uzsvēra, ka ir jāpalielina visu banku darījumu caurskatāmība, lai efektivizētu finanšu tirgus un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā, kā arī jāstiprina nosacījumi attiecībā uz sadarbību finanšu jomā starp Āziju un Eiropu. Šajā Eiropā nemierīgajā laikā būtisks priekšnoteikums kopējai drošībai ir tālāks progress cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī uzņēmumu un citu juridisko personu darbības caurspīdīgums. Austrālija kā 20 attīstītāko ekonomiku (G20) prezidējošā valsts finanšu ministru un Centrālo banku vadītāju sanāksmē Sidnejā iekļāva jautājumu par starptautiskās sadarbības stiprināšanu, lai sasniegtu ambiciozu mērķi - veicinātu globālo izaugsmi un radītu miljoniem jaunu darbavietu. Latvija atzinīgi vērtē G20 koncentrēšanos uz investīciju palielināšanu, tirdzniecības un konkurences veicināšanu, kā arī nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu, apliecināja Saeimas priekšsēdētāja, vienlaikus atzīmējot - mūsu valsts kā būtisku ekonomiskās pārvaldības un koordinācijas elementu redz tieši sociālo jautājumu risināšanu.

S.Āboltiņa informēja klātesošos, ka Latvija savas prezidentūras ES Padomē ietvaros rīkos Āzijas-Eiropas izglītības ministru sanāksmi un aicināja abu reģionu izglītības ministrus tajā piedalīties.

Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi raksturoja ASEP kā stratēģisku dialogu starp abiem reģioniem, kas balstīts vienlīdzīgā partnerībā un savstarpējā cieņā. Tā ir arī laba platforma aktuālo reģionālo un globālo jautājumu apspriešanai un parlamentārās sadarbības stiprināšanai. Šajā kontekstā S.Āboltiņa akcentēja, ka arī jaunā Eiropas Komisija īpašu uzmanību pievērsīs vēl ciešākai partnerībai ar nacionālajiem parlamentiem.

Kopumā diskusijās iezīmējās, ka Āzijas valstis lobē vienlīdzīgu pārstāvību daudzpusējās organizācijās. Izskanēja priekšlikumi par Āzijas-Eiropas infrastruktūras bankas izveidi, kas piešķirtu finansējumu apjomīgiem infrastruktūras projektiem abu pasaules daļu integrēšanai. Savukārt vairākas Dienvideiropas valstis aicināja palielināt investīcijas reālajā ekonomikā un sociālā atbalsta programmās, lai stimulētu patēriņu un mazinātu nevienlīdzību.

Divpusējā tikšanās ar Austrālijas Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Tiekoties ar Austrālijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Bronvinu Bišopu (Bronwyn Bishop), S.Āboltiņa pateicās par izteikto atbalstu Latvijas uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Saeimas priekšsēdētāja sarunā atzina, ka mūsu valsti ar Austrāliju saista salīdzinoši lielā latviešu diaspora - šajā kontinentā dzīvo ap 25 tūkstošiem tautiešu. Lielākā daļa latviešu uz Austrāliju devās kā bēgļi Otrā pasaules kara laikā, bet tagad latviešu kopiena kļuvusi par neatņemamu un lojālu Austrālijas sabiedrības daļu. Pārrunājot valstu divpusējās attiecības, S.Āboltiņa pauda gandarījumu, ka pēdējos gados politiskā un ekonomiskā sadarbība starp abām valstīm ir kļuvusi aktīvāka, ko apliecina notikušās politiskās konsultācijas starp Ārlietu ministriju amatpersonām. Kā būtisku amatpersonas uzsvēra arī šo tikšanos, jo iepriekšējā parlamenta spīkeru līmeņa tikšanās noritēja pirms septiņiem gadiem. Saeimas priekšsēdētāja rosināja uzsākt darbu pie līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kā arī turpināt uzsāktās sarunas par citiem divpusējiem nolīgumiem.

Pārrunājot sadarbību ekonomikā, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvija šogad pievienojusies eirozonai un starptautiskās kredītreitingu aģentūras pozitīvi novērtējušas mūsu ekonomikas perspektīvas. Tas norāda uz mūsu tautsaimniecības makroekonomisko stabilitāti un ilgtspēju, uzsvēra S.Āboltiņa, aicinot Austrālijas uzņēmējus izmantot priekšrocības, ko sniedz mūsu valsts stabilā biznesa vide.

Amatpersonas pārrunāja arī gaidāmo Latvijas prezidentūru ES Padomē nākamā gada pirmajā pusē. S.Āboltiņa uzsvēra, ka mūsu prezidentūra koncentrēsies uz tādām prioritātēm kā ES konkurētspēja un izaugsme, ES digitālais potenciāls un ES loma globālajā arēnā. Vienlaikus Latvijas prezidentūras laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta ES attiecībām ar reģionam nozīmīgiem un līdzīgi domājošiem partneriem, tostarp Austrāliju.

Tāpat S.Āboltiņa izteica pateicību Austrālijas pusei par sadarbību ar mērķi atbrīvot Ēģiptē notiesāto Pēteri Gresti. Latvijas vēstniecība Kairā turpina aktīvi sekot līdzi P.Grestes lietas attīstībai, informēja Saeimas priekšsēdētāja.

Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja izteica atbalstu B.Bišopas kandidatūrai uz IPU prezidenta amatu, vienlaikus norādot, ka galīgais lēmums tiks pieņemts pēc visu kandidātu noklausīšanās pirms 16. oktobra IPU Asamblejas Ženēvā.

Solvita Āboltiņa"

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...