KNAB Vilks par Strīķes un Loskutova ziņošanu dod mājienu – liecieties mierā ar jautājumiem

„Vienlaikus vēršam Jūsu uzmanību uz apstākli, ka jebkurai personai, izmantojot savas Latvijas Republikas Satversmes 104.pantā ietvertās tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības un latviešu valodā, ir jāievēro samērīguma un lietderības principi, lai nepamatoti neierobežotu citu personu Latvijas Republikas Satversmes 104.pantā ietvertās tiesības, kā arī bez pamata neapgrūtinātu iestādes darbu, t.i. - lai informācijas pieprasījumi ir samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem,” Pietiek aizrādīja Vilks.

Šo norādi Vilks oficiālā vēstulē izteica, saņēmis Pietiek pārstāvja jautājumus par to, vai KNAB priekšnieka vietniece Strīķe 2008. gada aprīlī vai maijā ir tikusies ar augstām ASV vēstniecības Rīgā amatpersonām, kad, kur, pēc kā iniciatīvas un kādu iemeslu dēļ notikusi šī tikšanās, ar kādām tieši ASV vēstniecības amatpersonām Strīķe ir tikusies šajā laika periodā, kādu informāciju KNAB priekšnieka vietniece ir sniegusi minētajām amatpersonām minētās tikšanās laikā, vai par minēto tikšanos Strīķe ir sniegusi dienesta ziņojumu savai priekšniecībai un vai KNAB vadība bija devusi piekrišanu šādas tikšanās rīkošanai un Strīķes dalībai tajā.

Visi šie jautājumi Vilkam saskaņā ar viņa oficiālo atbildi esot radījuši pārliecību, ka „atbildes uz tiem neizbēgami ietvertu sevī nepieciešamību atklāt ziņas, kuras ir atzīstamas par informāciju iestādes iekšējai lietošanai un tādējādi uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju, kuru, ievērojot attiecīgo tiesisko regulējumu un šādas informācijas izsniegšanas kārtību, Birojs nav tiesīgs sniegt”.

Vilks nepaskaidroja, kādā veidā tikai informācija KNAB iekšējai lietošanai var būt, piemēram, atbilde uz jautājumu, vai par minēto tikšanos Strīķe ir sniegusi dienesta ziņojumu savai priekšniecībai un vai KNAB vadība bija devusi piekrišanu šādas tikšanās rīkošanai un Strīķes dalībai tajā.

Viss, ko KNAB šai sakarā varot atklāt, esot: „Ņemot vērā pieprasītās informācijas izsniegšanas pieļaujamību, to, ka Biroja pienākumus ir nodrošināt tā rīcībā esošās informācijas, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem nav atklājama, aizsardzību, ievērojot attiecīgās informācijas statusu, Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajai daļā noteikto pienākumu personai pamatot šādas informācijas pieprasīšanas pamatotību un mērķi, informējam Jūs, ka:

1.   Atbilstoši Biroja priekšnieka vietniekam (korupcijas apkarošanas jautājumos) noteiktajai kompetencei Juta Strīķē amata pildīšanai nepieciešamās sadarbības ietvaros sadarbojas ar citām tiesībaizsardzības iestādēm, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un vēstniecībām, t.sk. viņa regulāri tiekas ar Eiropas Savienības dalībvalstu un ASV vēstniecību pārstāvjiem, lai pārrunātu dažādus organizatoriskos jautājumus, piemēram, ārvalstu pretkorupcijas prakses apgūšanā, apmācību organizēšanā Biroja darbiniekiem, sadarbība ar ārvalstu partnerdienestiem.

2.   Nozīmīgākās tikšanās un vizītes tiek atspoguļotas Biroja publiskajos pārskatos un informatīvajos ziņojumos Ministru Kabinetam un Saeimai, kā arī Biroja interneta mājas lapas sadaļā Preses relīzes un notikumu kalendārā.

3.   Biroja pārstāvji informē tā vadību par pārrunātajiem jautājumiem ar citu institūciju pārstāvjiem, arī ārvalstu vēstniecībām, piem., par apmācību organizēšanu un Biroja pārstāvju piedalīšanos starptautiskajos semināros. Tāpat Biroja darbinieki pirms tikšanās informē Biroja vadību un pārrunā sadarbības jautājumus.”

Kā jau ziņots, Wikileaks publiskotās ASV vēstniecības šifrogrammas rāda, ka gan Loskutovam, gan Strīķei ASV vēstniecībai īpaši daudz kā stāstāma bijis sakarā ar KNAB naudas zādzībām, - kā izriet no šifrogrammām, toreizējais KNAB priekšnieks vēstniecības DCM (deputy chief of mission – otrais cilvēks vēstniecībā]) un „pol./ekon. priekšniekam” detalizēti izklāstījis informāciju, kas varētu būt uzskatāma par izmeklēšanas noslēpumu.

„Loskutovs paziņoja, ka viņš ierakstīja sarunu [ar Aivaru Lembergu], nodeva ierakstu prokurora birojam un ka ieraksts tika izmantots kā pierādījums slēgtā noklausīšanās sēdē pagājušajā gadā, lai paturētu Lembergu apcietinājumā. Viņš teica, ka šāda ieraksta esamība ir zināma tikai dažiem cilvēkiem, jo tas tieši parāda, ka Lembergs mēģina kontrolēt valsts ierēdni,” – šādi kādā 2008. gada maija sākuma šifrogrammā tiek atstāstīts Loskutova vēstniecības darbiniekiem stāstītais par Aivara Lemberga krimināllietu un viņa lomu tajā.

Daudz stāstāmā ASV vēstniecības darbiniekiem bijis arī Strīķei: „Atsevišķā sarunā ar pol/econ. priekšnieku Juta Strīķe, KNAB izmeklēšanas vadītāja, par pēdējiem notikumiem pastāstīja lielā mērā līdzīgu stāstu. Viņa piebilda, ka viņa vismaz vēlējās apsvērt iespēju, ka naudas zādzību organizējuši „politiskie spēki”, ko apdraud KNAB aktivitātes, lai samulsinātu un iedragātu Loskutovu, un lai prokurora birojs izmeklētu šo iespējamību. Viņa piebilda arī, ka saruna ar Lembergu bija veikta pirms pazudušās naudas atklāšanas brīža, līdz ar to viņa nedomā, ka šo divu notikumu laiks bija saskaņots, drīzāk nejauši izdevīgs KNAB pretiniekiem. Strīķe pievienoja personisku komentāru – viņa ļoti augstu novērtē Loskutovu, bet apzinās, ka viņa akadēmiskā pagātne nozīmēja arī atnākšanu strādāt bez apjomīgas vadības pieredzes, un ka tas viņam ir traucējis.”

Tomēr Loskutovs savu toreizējo vietnieci runīgumā būtiski pārspējis – visu informāciju par KNAB naudas zādzību viņš izlicis kā uz paplātes.

KNAB joprojām nav sniedzis atbildi uz Pietiek jautājumu, vai birojā pēdējos gados ir veiktas kādas dienesta pārbaudes par tā darbiniekiem, kas kalpo par informācijas avotiem ārvalstu vēstniecībām, un, ja jā, kādi ir to rezultāti.

Saistībā ar iespējamo KNAB darbinieku, tostarp vadības noziedzīgo rīcību, atklājot trešajām personām izmeklēšanas noslēpumus un citu ierobežotas pieejamības informāciju, Pietiek pārstāvis jau ir vērsies LR Ģenerālprokuratūrā un Drošības policijā.

Novērtē šo rakstu: