KNAB sāk pārbaudi par Graumani, atklājas fakti par vēl vienas JKP ministrijas „vecāko konsultantu”
Lato Lapsa27.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sācis resorisko pārbaudi par faktiem, kas varētu liecināt par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētāja Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciālistes un vienlaikus JKP reklāmas kampaņas veidotājas Hildegardes Graumanes iespējamu fiktīvu nodarbināšanu un atalgojuma saņemšanu par darbu, kas nav saistīts ar tiešo amata pienākumu pildīšanu ministrijā.
Pārbaude sākta saistībā ar faktiem, ko pirms nedēļas atklāja publikācija, – H. Graumane, kura tiek minēta kā faktiskā JKP priekšvēlēšanu kampaņas vadītāja, bez konkursa, uz „uzaicinājuma” pamata pieņemta darbā Tieslietu ministrijā, lai tur, iespējams, saņemtu papildu atalgojumu par saviem pakalpojumiem partijas labā.
Kā izrādījās, partijas vadība, ministrijas pārstāvji un pati H. Graumane nebija precīzi saskaņojuši versijas, līdz ar to, faktiem nākot gaismā, pinās pretrunās gan par to, kā mārketinga speciāliste īsti nonākusi ministrijā, gan par viņas ziedoto naudu JKP jau pēc pieņemšanas darbā ministrijā, gan par viņas pienākumiem partijā un to, kas tad īsti ir vai nav partijas priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs.
„Faktiski kampaņas vadītājs oficiāli ir Krišjānis Feldmans. Tas visiem ir tā kā zināms,” – tā, piemēram, skaidroja H. Graumane. Savukārt partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks K. Feldmans sākotnēji pavēstīja, ka „visi kaut kā kopā vadām” un ka „šobrīd katrs uzņemas kādu daļu atbildības” un tikai pēcāk, aptverot žurnālistu jau noskaidroto, pārgāja uz versiju „es praktiski par visu tāpat atbildu”.
H. Graumane gan nav vienīgā valsts amatā iekārtotā persona, kas saistīta ar JKP priekšvēlēšanu kampaņu. Reizē ar viņu ir ticis minēts arī Mārcis Krastiņš, kurš savukārt, kā izrādās, ir iekārtots par „vecāko konsultantu” Izglītības un zinātnes ministrijā, - atšķirībā no H. Graumanes viņam vienīgajam visā nodaļā šīs ministrijas mājaslapā nav norādīts ne kabineta tālruņa numurs, ne elektroniskā pasta adrese.
JKP pārstāves Ilgas Šuplinskas vadītā Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka M. Krastiņš pie konsultanta amata ar 1190 eiro mēneša atalgojumu ticis aptuveni tajā pašā laikā, kad H. Graumane Tieslietu ministrijā, – šā gada aprīlī. Konkurss uz šo amatu beidzies bez rezultātiem, un tad tajā nonācis M. Krastiņš.
Ministrija apliecina, ka M. Krastiņam dota atļauja „veikt blakus darbu ārpus ministrijā noteiktā darba laika”, savukārt ministrijas darba telefons un elektroniskā pasta adrese viņam neesot piešķirta, jo „viņš darba pienākumus pamatā veic attālināti”. Šie darba pienākumi esot bijuši „tiešā veidā saistīti” ar attālinātajam mācību procesam paredzētā audiovizuālā satura radīšanas projekta koordinēšanu.
Uz jautājumu, kas tieši un kad pieņēma lēmumu par šāda vecākā konsultanta nepieciešamību, JKP pārstāves vadītā ministrija neatbildēja. Arī pats M. Krastiņš neatbildēja uz telefonzvanu.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
