„KNAB prasība kratīt Šleseru bija stulba!” rīkojuma Nr.2 priekšvakarā Zatleram paziņojusi Āboltiņa

Aizvadītajā piektdienā LTV diskusijā 100. panta Preses klubs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par vēsturisko 28. maija sarunu Rīgas pilī, Āboltiņa apgalvoja, ka, runājot par SC iesaisti koalīcijā, uzdevusi Zatleram jautājumu, vai tā ir tā cena, kura, viņaprāt, būtu jāmaksā, lai nodrošinātu viņa pārvēlēšanu Valsts prezidenta amatā 2. jūnijā.

Kāds par Saeimas priekšsēdētājas un prezidenta sarunas saturu labi informēts avots Pietiek norādīja, ka šāda doma ne no vienas puses todien Rīgas pilī nav izskanējusi. Iespējams, pati Āboltiņa samazinājusi atkāpšanās iespējas Zatleram, bez diplomātijas un atklātā tekstā viņa aicinājumus apsvērt koalīcijas variantus, kas mazinātu oligarha Lemberga ietekmi uz valdību, vairākkārt sasaistot ar Zatlera pārvēlēšanas iespējam. Kā zināms, situācijā, kad zaļie zemnieki bija paziņojuši par atbalstu Andrim Bērziņam, Zatlera pārvēlēšanai vajadzēja SC balsis. 

„Viņa teica, lai Zatlers neuztraucas: „2. jūnijā viss būs kārtībā – mēs tevi pārvēlēsim.” Āboltiņai pietrūka diplomātijas klaji sasaistot abas lietas,” Pietiek atklāja informētais avots. Vienotības līdere tādā veidā prezidentam netieši pateica, ka, ja viņš nepieņems lēmumu par Saeimas atlaišanu, tā darīs, cerot, ka tomēr tiks pārvēlēts uz otro termiņu.

Kādai par sarunu informētai amatpersonai bija radies iespaids, ka „viņa izgāja pa durvīm ar pārliecību, ka ir izdevies prezidentu apvārdot”, ko apstiprina politikas kuluāros nākamo stundu laikā tiražētais Āboltiņas īsziņas atstāsts ar līdzīgu saturu.

Politiķe 28. maija sarunas laikā vairākkārt Zatleram aizstāvējusi Saeimas rīcību, dažas dienas agrāk nobalsojot pret tiesībsargājošo iestāžu lūgumu ļaut kratīšanu pie deputāta imunitātes pasargātā Šlesera. Lai pamatotu šo parlamenta rīcību, Āboltiņa paziņojusi, ka „tas bija Saeimas protests pret idiotisku valsts tiesībsargājošo iestāžu darbību”, bet citā sarunas epizodē paziņojusi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) „prasība bija stulba”.

Neoficiālās sarunās Āboltiņa tiešām mēdz izmantot šādu leksiku un argumentācijas manieri. Kā zināms, daudzi Saeimas deputāti balsošanu pret Šlesera imunitātes atņemšanu pamatoja ar pretrunīgi noformulēto Ģenerālprokuratūras lūgumu, kā arī ar to, ka KNAB lūgums ļaut veikt kratīšanu pie Šlesera ir novēlots, jo viņš, ja vien vēlētos, jau sen būtu atbrīvojies no pierādījumiem.

28. maijā dažas stundas pirms rīkojuma Nr.2 nolasīšanas tautai Zatlers atsevišķi tikās gan ar Saeimas priekšsēdētāju, gan premjeru Valdi Dombrovski. Katra no sarunām ilgusi aptuveni stundu, un, ja pirmajā vairāk runājusi Āboltiņa, sniedzot plašu analīzi par Saeimas atlaišanas sekām, iespējamiem koalīciju modeļiem esošās Saeimas ietvaros un ārkārtas vēlēšanu gadījumā, tad premjers sarunā ar Zatleru vairāk klausījies un bijis sev ierasti inerts. Kādam par abu sarunu saturu labi informētam avotam palicis iespaids, ka abi Vienotības līderi bija ieslīguši pašapmierinātībā un nav apzinājušies situāciju, kādā nonākusi koalīcija un līdz ar to valsts.

Āboltiņa prezidentam atklāti atzinusi, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šajā koalīcijā jūtas komfortabli, ZZS saņem visu, ko vēlas, un šīs apvienības faktiskais līderis Aivars Lembergs ietekmē politiskos lēmumus. Vienotības līdere Zatleram paudusi uzskatu, ka veidot jaunu koalīciju, atstājot ZZS „aiz borta”, būtu bīstami, jo Lembergs ļoti aktīvi darbotos opozīcijā. Tāpat Āboltiņa vairakkārt uzsvērusi, ka visā šajā situācijā „vājākais punkts - premjers”, jo Dombrovskis iebildis pret koalīciju ar SC un vēl aizvien esot ilūzijās par koalīciju ar ZZS.

28. maija pēcpusdienā drīz pēc sarunas Rīgas pilī politikas kuluāros sāka izplatīties ziņas, ka Āboltiņa, lai novērstu Saeimas atlaišanu, piedāvājusi upurēt premjeru Dombrovski, un šo baumu izcelsme bija pašas Saeimas priekšsēdētājas tuvākais loks. Tomēr par sarunas saturu informēts avots Pietiek noliedza, ka šāda versija sarunā ar Zatleru izskanējusi, lai gan pašlaik šādas interpretācijas iespējams nolasīt.

Pats Dombrovskis sarunā ar Zatleru 28. maijā vairāk klusējis un atdzīvojies, tikai apspriežot gaidāmo nākamā gada budžetu. Uz prezidenta jautājumu, vai viņam ir kādas sarkanās līnijas koalīcijā ar ZZS, Dombrovskis atteicis, ka jāpadomā, un tad pieļāvis, ka tā var notikt, ja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija atzīs, ka KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis jāatbrīvo no amata, bet ZZS nobalsos pret. „Būs kaut kas jādara,” savā ierastajā manierē noteicis premjers, nespējot paskaidrot, kā īsti rīkosies. Dombrovskis bijis pret iespēju SC pieaicināt valdībā kā trešo partneri, jo tad Saskaņai kopā ar ZZS būtu 51 balss un tā tik un tā diktētu noteikumus. Koalīcijas veidošanu ar SC Dombrovskis nav izslēdzis, atzīstot, ka ar to ir problēmas – pirmkārt, vēsturiskie, okupācijas un valodas jautājumi, otrkārt, iekšējās attiecības Vienotībā, kā arī SC balsojumi, neatbalstot kratīšanu pie Šlesera un vēl iepriekš Latvijas līdzdalību Afganistānas operācijā.

Brīdinot par Saeimas atlaišanas riskiem, Āboltiņa arī Zatleram atklāti norādījusi uz politikas kuluāros jau tobrīd klīstošajām spekulācijām par to, ka prezidents varētu veidot savu partiju un startēt ar to ārkārtas vēlēšanās, kas piepildījās. Tāpat Āboltiņa norādījusi, ka vēl viens ieguvējs no ārkārtas vēlēšanām varētu būt Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas veidota partija.  Vienotības līdere arī brīdinājusi, ka SC ņemšana valdībā novestu pie Vienotības sašķelšanās, jo Pilsoniskā savienība (PS) to pamestu. Vienlaikus Āboltiņai tobrīd bijušas bažas, ka arī ārkārtas vēlēšanu gadījumā PS izvēlētos startēt atsevišķi. Lai gan 28. maija vakarā no atsevišķiem PS redzamiem politiķiem šādi mājieni tika saņemti, vēlākie notikumi parādīja, ka šis scenārijs nepiepildījās.

Stundu ilgajā sarunā Rīgas pilī klāt bija četri cilvēki – bez Zatlera un Āboltiņas arī spīkeres biroja vadītāja Gunda Reire un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs. Pašlaik, kad Āboltiņas vadītā Vienotība un Zatlera dibinātā reformu partija uz Saeimas ārkārtas vēlēšanām konkurē par vienu un to pašu elektorātu, katra puse ir ieinteresēta pa savam atstāstīt un interpretēt sarunas saturu. Tāpat Zatleram un viņa tuvākajam lokam, kas bija iesaistīts lēmuma par Saeimas atlaišanu sagatavošanā, nav izdevīgi ļaut šo lēmumu sasaistīt ar prezidenta aprēķinu par pārvēlēšanas izredzēm. Līdz ar to 100% uzticamu izklāstu vēsturiskajai sarunai, kura netika ierakstīta un kuras laikā vairums no klātesošajiem neveica piezīmes, iegūt nebūs iespējams. 

Novērtē šo rakstu: