KNAB nolēmis saudzēt Pūci: sabiedrībai pilnīgi pietiek ar ziņām par uzlikto simbolisko sodu, ja gribat ko vairāk, ejiet uz tiesu

„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) saņēmis Jūsu iesniegumu, kas reģistrēts Biroja lietvedībā 2021.gada 25.februārī ar Nr.L-126 (turpmāk – Iesniegums).

Iesniegumā, atsaucoties uz 2021.gada 23.februāra publikāciju, lūgts sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai Birojs, veicot pārbaudi, noskaidroja, kāds bija J.Pūces nodarītais kaitējums? Ja jā, kāds tas bija un kā tieši tas tika aprēķināts? Ja nē, kādu iemeslu dēļ tas netika precīzi aprēķināts?

2. Kāds tieši Biroja vērtējumā ir “būtisks kaitējums”? Kura Biroja amatpersona pieņēma lēmumu, ka šajā gadījumā nav nodarīts būtisks kaitējums?

Iesniegumā arī pieteikts lūgums iepazīties ar resoriskās pārbaudes materiāliem šajā lietā, nosūtot tos vai arī nodrošināt iespēju ar tiem iepazīties klātienē.

Iesniegumā norādīts, ka gadījumā, ja pieprasītajai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tad vēlas iepazīties, lai pārliecinātos, vai Birojs pārbaudi nav veicis formāli un vai ir izdarījis visu iespējamo, lai noskaidrotu valstij/pašvaldībai nodarīto kaitējumu un vainīgās personas un tās sauktu pie atbildības, kā arī gadījumā, ja izrādītos, ka pārbaude nav veikta objektīvi, par to informētu sabiedrību.

Atbildot uz Iesniegumu, informēju par turpmāk minēto.

2020.gada 16.novembrī Birojs saņēmis Jūsu iesniegumu, kas reģistrēts Biroja lietvedībā ar Nr.L-517. 2020.gada 16.novembra iesniegumā Nr.L-517 norādīta informācija par Rīgas domes deputāta Māra Mičerevska Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” sniegto informāciju par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces veiktajām darbībām, lai iegūtu lietošanā Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.

2020.gada 16.novembra iesniegumā Nr.L-517 Birojs aicināts uzsākt kriminālprocesu.

2021.gada 15.februāra atbildē Nr.1/810 Birojs Jūs informēja, ka, izvērtējot 2020.gada 16.novembra iesniegumā Nr.L-517 norādīto un pārbaudes gaitā iegūto informāciju, Birojs nekonstatēja informāciju par faktiem, kas norāda uz iespējama Krimināllikuma XXIV nodaļā (Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā) paredzēta, ar korupciju saistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Vienlaikus 2021.gada 15.februāra atbildē Nr.1/810 Jūs tikāt informēts, ka:

1.   Ar 2020.gada 16.decembra lēmumu Nr.01600000058720-2 bijušais Rīgas domes deputāts Andris Bačkurs saukts pie administratīvās atbildības pēc likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Likums) 32.panta ceturtās daļas par Likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktā ierobežojuma pārkāpumu, nododot Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” maksas autostāvvietu mēneša abonementu (turpmāk – Abonements) bezatlīdzības izmantošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

2.   Ar 2020.gada 23.decembra lēmumu Nr.01600000059520-2 bijušais Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics saukts pie administratīvās atbildības pēc Likuma 32.panta ceturtās daļas par Likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktā ierobežojuma pārkāpumu, nododot Abonementu bezatlīdzības izmantošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

3.   Ar 2021.gada 8.feburāra lēmumu Nr.01600000058620-3 bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce saukts pie administratīvās atbildības pēc Likuma 32.panta ceturtās daļas par Likuma 13.2 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā ierobežojuma pārkāpumu, no Andra Bačkura kā dāvanu pieņemot Abonementu, un par Likuma 13.panta, 13.1 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā ierobežojuma pārkāpumu, no Edvīna Balševica kā dāvanu pieņemot Abonementu.

4.   Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 168.panta pirmo daļu, pie administratīvās atbildības sauktās personas ir tiesīgas attiecīgo lēmumu pārsūdzēt Biroja priekšniekam 10 darbadienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

5.   Informācija par Andra Bačkura, Edvīna Balševica, Jura Pūces pārkāpto tiesību normu, pārkāpuma būtību un tā izdarīšanas laiku, pieņemto lēmumu, pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās un izpildes datumu tiks ievietota Biroja mājaslapā internetā (www.knab.gov.lv) pēc attiecīgā lēmuma par saukšanu pie administratīvās atbildības spēkā stāšanās.

Pārbaudi par Juri Pūci Birojs veica administratīvā pārkāpuma lietas Nr.01600000058620 ietvaros. Ar administratīvā pārkāpuma lietas Nr.01600000058620 lietvedību saistītajām Biroja amatpersonām, izvērtējot administratīvās pārkāpuma lietas materiālus, netika konstatēta informācija par faktiem, kas norāda uz iespējama Krimināllikuma XXIV nodaļā (Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā) paredzēta, ar korupciju saistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījumu sastāva pazīmes “būtisks kaitējums” tvērums norādīts likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kā 23.panta pirmā daļa nosaka, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās kādas no minētajām sekām:

1) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses;

2) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;

3) ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas Nr.01600000058620 materiālus, netika konstatēts, ka Juris Pūce ir nodarījis mantisku zaudējumu vai ievērojami apdraudējis citas ar likumu aizsargātās intereses.

Gadījumos, kad netiek konstatēta informācija par faktiem, kas norāda uz iespējama Krimināllikuma XXIV nodaļā (Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā) paredzēta, ar korupciju saistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, normatīvie akti Birojam neuzliek par pienākumu pieņemt atsevišķu lēmumu, kurā atspoguļo faktu neesamību. Un konkrētajā gadījumā šāds atsevišķs lēmums netika pieņemts.

Administratīvā pārkāpuma lietā Nr.01600000058620 konstatēts, ka Juris Pūce ir pārkāpis Likuma 13.2 panta pirmo un otro daļu, no Andra Bačkura kā dāvanu pieņemot Abonementu, un pārkāpis Likuma 13.panta, 13.1 panta pirmo un otro daļu, no Edvīna Balševica kā dāvanu pieņemot Abonementu. Par minētajiem pārkāpumiem ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Likuma 32.panta ceturto daļu.

Likuma 30.pants nosaka:

(1) Par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie likumos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(2) Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai.

(21) Šā panta otrā daļa nav piemērojama gadījumos, ja amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, bet valsts amatpersona rakstveida atļauju nav lūgusi un šāda amatu savienošana nav radījusi interešu konfliktu. Citos gadījumos valsts amatpersonu pilnībā vai daļēji atbrīvo no to ienākumu un mantisko labumu atmaksas, kuri gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, ja pienākums atmaksāt ienākumus un mantiskos labumus nav samērīgs ar administratīvā pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai.

(3) Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, ar likumu pilnvarotajai valsts institūcijai vai valsts amatpersonai ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai likumā noteiktajā kārtībā prasītu atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(4) Zaudējumu atlīdzību pieprasa saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, izdodot administratīvo aktu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un veicot normatīvajos aktos paredzētās darbības administratīvā akta izpildei. Izpildi nodrošina ar tiesu izpildītāja starpniecību.

(5) Zaudējumu piedziņa no valsts amatpersonas notiek neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersonu par šā likuma noteikumu pārkāpšanu sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildība.

Izrietoši no Likuma 30.panta valsts amatpersonai ir pienākums valstij atlīdzināt ienākumus vai mantiskos labumus, kas gūti, pārkāpjot Likumā noteiktos ierobežojumus, bet kas nav uzskatāmi par nodarītajiem mantiskajiem zaudējumiem atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta pirmajai daļai, jo kaitējums nodarīts nemantiskajām interesēm un atlīdzināšanas pienākums izpildāms no valsts amatpersonas personīgajiem finanšu līdzekļiem.

Administratīvā pārkāpuma lietā Nr.01600000058620 nav noskaidrots precīzs laika periods, kurā Andris Bačkurs nodeva, bet Juris Pūce pieņēma Abonementu, tomēr ar lietas materiāliem pierādīts, ka periodiski, kad no 2018.gada 7.novembra līdz 2020.gada 24.februārim Andris Bačkurs bija iekļauts Rīgas pilsētas pašvaldības valsts amatpersonu sarakstā kā Rīgas domes deputāts un kā Rīgas domes deputāts saņēma Abonementu, Juris Pūce pieņēma un izmantoja Abonementu, tostarp aptuveni laika periodā no 2019.gada oktobra līdz 2020.gada februārim. Tāpat administratīvā pārkāpuma lietā Nr.01600000058620 iegūta informācija, ka Andrim Bačkuram izsniegto Abonementu Juris Pūce izmantojis kopumā aptuveni četrus mēnešus.

Administratīvā pārkāpuma lietā Nr.01600000058620 nav noskaidrots precīzs laika periods, kurā Edvīns Balševics nodeva, bet Juris Pūce pieņēma Abonementu, tomēr ar lietas materiāliem secināms, ka no Edvīna Balševica kā dāvanu pieņemto Abonementu Juris Pūce ir izmantojis ne mazāk kā četrus mēnešus (2020.gada jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī).

Administratīvā pārkāpuma lietā Nr.01600000058620 konstatēts, ka Abonementa ikmēneša maksa ir 250,00 euro.

Ņemot vērā minēto, secināts, ka Juris Pūce, pārkāpjot Likuma 13.2 panta pirmo un otro daļu, no Andra Bačkura kā dāvanu pieņemot Abonementu, un pārkāpjot Likuma 13.panta, 13.1 panta pirmo un otro daļu, no Edvīna Balševica kā dāvanu pieņemot Abonementu, ir guvis ienākumus un mantiskos labumus 2000,00 euro vērtībā, kas aprēķināti, Abonementa izmantotos mēnešus reizinot ar Abonementa ikmēneša maksu.

Administratīvā pārkāpuma lietā Nr.01600000058620 konstatēts, ka 2021.gada 30.janvārī valsts pārvaldes kārtībai nodarītais kaitējums 2000,00 euro apmērā atlīdzināts.

Izvērtējot Iesniegumā pieteikto lūgumu iepazīties ar resoriskās pārbaudes materiāliem šajā lietā, nosūtot tos vai arī nodrošināt iespēju ar tiem iepazīties klātienē, secināms un konstatējams turpmāk minētais.

Pārbaudi par Juri Pūci Birojs veica administratīvā pārkāpuma lietas Nr.01600000058620 ietvaros.

Saskaņā ar publiskoto Biroja priekšnieka 2020.gada 28.oktobra rīkojumu Nr.1.20-1/48 administratīvā pārkāpuma lietas iekļautas Biroja ierobežotas pieejamības informācijas sarakstā.

Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

Informācijas atklātības likuma 11.panta trešā daļa nosaka, ka informācijas pieprasījumā, kas izteikts rakstveidā vai elektroniskā veidā norāda pieprasītāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu (firmu), adresi, kur nosūtāma informācija, un to paraksta informācijas pieprasītājs. Informācijas pieprasījums formulējams iespējami precīzi.

Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informāciju pieprasa rakstveidā. Pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

Ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījuma pamatā esošajiem apstākļiem jāspēj sniegt ticamu priekšstatu par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. Saņemot informācijas pieprasījumu, iestādei ir jāspēj konstatēt, vai pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta (sk. Senāta 2018.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2018 (ECLI:LV:AT:2018:1031.A420261416.2.S) 8.punktu).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka personai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, savs pieprasījums jāformulē iespējami precīzi, norādot argumentētu pamatojumu ierobežotas pieejamības informācijas saņemšanai. Šāds pienākums ir arī personai ar žurnālistiku interesi, kurai jāpamato sava leģitīmā interese un informācijas pieprasīšanas mērķis. Savukārt Birojam, izvērtējot ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumus, jānoskaidro, vai pastāv pamatota nepieciešamība ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanai, lai izvērtētu, kurai no interesēm – informācijas aizsardzībai vai vēlmei iegūt informāciju ir dodama priekšroka.

Apstāklis, ka Iesniegumā norādīts, ka informāciju pieprasa žurnālists likuma “Par presi un citiem informācijas līdzekļiem” izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos, pats par sevi nenozīmē, ka, norādot par žurnālistikām interesēm, personai ir tiesības saņemt ierobežotas pieejamības informāciju.

Iesniegumā norādīts, ka gadījumā, ja pieprasītajai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tad iesniedzējs vēlas iepazīties, lai pārliecinātos, vai Birojs pārbaudi nav veicis formāli un vai ir izdarījis visu iespējamo, lai noskaidrotu valstij/pašvaldībai nodarīto kaitējumu un vainīgās personas un tās sauktu pie atbildības, kā arī gadījumā, ja izrādītos, ka pārbaude nav veikta objektīvi, par to informētu sabiedrību.

Izvērtējot norādīto, secināms, ka Iesniegumā norādītais ierobežotas informācijas pieprasīšanas pamatojums un mērķis ir vispārīgs, jo, formāli aizbildinoties ar iestādes rīcības izvērtēšanu, tāda rakstura pamatojumu un mērķi var iekļaut jebkurā informācijas pieprasījumā attiecībā uz jebkuru ar valsts pārvaldes funkcijas veikšanu saistītu ierobežotas pieejamības informāciju. Apmierinot šāda rakstura informācijas pieprasījumu, tiktu secināts, ka faktiski, norādot uz žurnālistisku interesi, ar lietas virzību nesaistīta persona var piekļūt jebkurai lietai, kurai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, kas neatbilst ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības interesēm, kas noteiktas Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmajā daļā.

Administratīvās atbildības likuma 56.pants nosaka, ka prokurors ir tiesīgs:

1) uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu;

2) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem;

3) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā;

4) iesniegt protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un lēmumu, kas pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā;

5) veikt citas Prokuratūras likumā paredzētās darbības.

Līdz ar to konstatējams, ka prokurors ir kompetentā persona, kura ir tiesīga izvērtēt Administratīvā pārkāpuma lietu Nr.01600000058620.

Likuma 31.panta pirmā daļa nosaka, ka Birojam atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pienākums par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību, ievietojot informāciju attiecīgās institūcijas tīmekļvietnē.

Likuma 31.panta ceturtā daļa nosaka, ka šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās institūcijas savā tīmekļvietnē ievieto šādu informāciju:

1) valsts amatpersonas vārds, uzvārds un ieņemamais amats;

2) šā likuma tiesību norma, kas pārkāpta;

3) pārkāpuma būtība un tā izdarīšanas laiks;

4) pieņemtais lēmums (nolēmums);

5) lēmuma (nolēmuma) spēkā stāšanās un izpildes datums.

Birojs Likuma 31.panta pirmajā daļā uzlikto pienākumu ir izpildījis, publicējot Biroja interneta vietnē www.knab.gov.lv informāciju par Jura Pūces, Andra Bačkura un Edvīna Balševica Likuma pārkāpumiem .

Birojs interneta vietnē www.knab.gov.lv publicējis arī papildus izskaidrojošo informāciju par Jura Pūces, Andra Bačkura un Edvīna Balševica Likuma pārkāpumiem , tostarp sabiedrību informējot, ka papildus piemērotajam naudas sodam Juris Pūce labprātīgi atlīdzināja valstij radīto kaitējumu, proti, mantisko labumu, ko guva, pārkāpjot Likumā noteiktos ierobežojumus, 2000,00 euro apmērā, veicot iemaksu valsts budžetā.

Ņemot to vērā, konstatēts, ka sabiedrības informēšanas mērķis jau ir sasniegts.

Savukārt Iesniegumā norādītais ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas pamatojums nav argumentēts, jo pēc būtības satur vienīgi vispārīgu atsauci uz vēlmi izvērtēt Biroja rīcību.

Ar šo atbildi iesniedzējam ir sniegta izskaidrojoša atbilde uz Iesniegumā uzdotajiem konkrētajiem jautājumiem, kā rezultātā secināms, ka ir izsniegta precīzi interesējoša informācija.

Apkopojot iepriekš minēto, konstatējams, ka Lato Lapsas iesniegumā pieteiktais lūgums iepazīties ar resoriskās pārbaudes materiāliem šajā lietā, nosūtot tos vai arī nodrošināt iespēju ar tiem iepazīties klātienē, nav apmierināms, jo izvērtējot Iesniegumu, netika konstatēts objektīvs pamatojums iepazīstināt Lato Lapsu ar ierobežotas pieejamības lietas materiāliem, kā arī netika konstatēts, ka sabiedrības informēšanas mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Šādos apstākļos informācijas aizsardzības mērķim ir dodama priekšroka attiecībā pret vēlmi iegūt informāciju.

Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmā daļa nosaka, ka iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.1 panta otro daļu Biroja priekšnieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu pieteikumu tiesā var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam — rakstveidā, mutvārdos vai citādi — , neietekmē tā stāšanos spēkā.

Priekšnieka p.i. (paraksts*) I.Cīrule

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu"

Novērtē šo rakstu: