KNAB nespēj uzrādīt nevienu dokumentu par atļauju Jurčai kavēt darbu; Jurča pati: "No rītiem guļu un gulēšu!"
PIETIEK11.02.2015.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
Ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ne viņa vietniece Ilze Jurča vai kāds cits biroja darbinieks ceturtdien nevarēja minēt nevienu konkrētu dokumentu, ar kuru būtu saskaņots kaut viens no Jurčas regulārajiem darba kavējumiem, par ko liecina Pietiek publicētie fotoattēli. Tā vietā KNAB paziņoja, ka tam uzdotie jautājumi esot tendenciozi, bet pati Jurča - ka viņai tiekot celta neslava, bet viņa nepadošoties un no rītiem turpināšot gulēt. Publicējam ceturtdienas saraksti ar KNAB pilnā apmērā.
KNAB: saskaņojums ir, bet dokumentu nav...
Labdien!
Ņemot vērā to, ka Jūsu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (turpmāk KNAB) adresētie e-pastā uzdotie jautājumi ir tendenciozi un satur faktiskajai situācijai neatbilstošu informāciju, lūdzam atsaukt nepatiesi sniegto informāciju, kā arī turpmāk ievērot vispārpieņemtos ētikas principus.
Atbildot uz Jūsu pirmo jautājumu: „kā I. Jurča skaidro šo savu demonstrēto attieksmi pret valsts iestādē noteikto darba laika sākumu?”, informējam par sekojošo. Informējam, ka KNAB priekšnieka vietniece sniegs savu viedokli atsevišķi.
Atbildot uz Jūsu otro jautājumu: „vai šāda attieksme pret valsts iestādē noteiktā darba laika sākumu I. Jurčai ir bijusi arī citos mēnešos vai tikai janvārī?”, informējam par sekojošo.
Jūsu jautājums ir klaji tendenciozs un nepamatos, atkārtoti vēršam uzmanību, ka ievērojot to, ka KNAB priekšnieka vietniece (korupcijas novēršanas jautājumos) sistemātiski ilgstošā laika periodā, nodrošinot korupcijas novēršanas funkciju izpildi, veikusi savus amata pienākumus virs normālā darba laika, ņemot vērā to, ka līdz šim brīdim viņa nav lūgusi apmaksāt virsstundu darbu, viņai virsstundu darbs tiek kompensēts ar līdzvērtīgu kompensējošo atpūtu viņai izdevīgā laikā (saskaņojot ar iestādes vadītāju).
Atbildot uz Jūsu trešo jautājumu: „no KNAB priekšnieka vārdā sniegtās atbildes izrietēja, ka nekādi I. Jurčas darba disciplīnas pārkāpumi neesot konstatēti. Vai šie attēli nozīmē, ka KNAB priekšnieks nekontrolē savas vietnieces darba disciplīnu? Nespēj kontrolēt vai nevēlas kontrolēt?”, informējam par sekojošo.
KNAB atkārtoti vērš uzmanību, ka KNAB priekšnieka vietniece ir ievērojusi darba kārtībā noteikto darba laiku. Vēršam uzmanību, ka KNAB priekšnieka vietniece ir veikusi amata pienākumus Jūsu norādītajos datumos KNAB telpās līdz:
2015.gada | plkst.
janvāris |
----------------+---------------
7 | 17:56:48
----------------+---------------
8 | 17:49:47
----------------+---------------
9 | 18:20:19
----------------+---------------
12 | 17:56:02
----------------+---------------
13 | 17:54:12
----------------+---------------
14 | 17:41:04
----------------+---------------
15 | 17:41:58
----------------+---------------
16 | 17:48:01
----------------+---------------
19 | 17:45:48
----------------+---------------
20 | 17:55:39
----------------+---------------
23 | 17:52:45
----------------+---------------
26 | 17:55:06
Atbildot uz Jūsu ceturto jautājumu: „kā tieši KNAB priekšnieks reaģēs uz šiem fotoattēliem? Vai tiks nekavējoties ierosināta disciplinārlieta?”, informējam par sekojošo.
Izvērtējot portāla pietiek.com publiskotos fotoattēlus, KNAB nekonstatē, ka KNAB priekšnieka vietniece nebūtu ievērojusi KNAB darba kārtības noteikumus.
Atbildot uz Jūsu piekto jautājumu: „un vēlreiz - vai par kādu no datumiem, kad I. Jurča šā gada janvārī ir ieradusies darbā pusstundu - stundu vēlāk pēc valsts iestādē noteiktā darba laika sākuma, KNAB iekšējā lietvedībā ir kāds dokuments, kas apliecinātu, ka šāds darba kavējums ir iepriekš saskaņots?”, informējam par sekojošo. KNAB atkārtoti vērš uzmanību, ka KNAB priekšnieka vietniece nav kavējusi darba laiku š.g. janvārī. Visi gadījumi, kad amatpersonai piešķirts atpūtas laiks, saskaņoti ar iestādes vadītāju. [Uz atkārtotu jautājumu par dokumentiem, kas to apliecinātu, KNAB nevēlējās atbildēt.]
Laura Dūša, KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos
Jurča: no rītiem gulēju, guļu un gulēšu!
Atsaucoties uz Jūsu publikāciju, kurā Jūs pārmetat man darba laika neievērošanu iestādē un norādāt uz manu prettiesisko rīcību, kā arī, ka Jūs esot lūguši man skaidrojumu par šo jautājumu, paskaidroju, ka Jūs nelūdzāt man skaidrojumu ne pirms šīs neslavu ceļošās informācijas publicēšanas, ne arī jau pēc tās publicēšanas.
Vēlos norādīt, ka šāda Jūsu rīcība, nepārbaudot publiskojamās informācijas atbilstību faktiskajai situācijai, ir vērtējama kā rupjš manu pamattiesību aizskārums un ceļ neslavu ne tikai man, bet visai valsts pārvaldei kopumā.
Vēlos norādīt, ka es nekad kā valsts amatpersona nekādā veidā neesmu izmantojusi ne savas amata pilnvaras savā labā, ne arī mēģinājusi no tām iegūt kādu labumu vai priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kolēģiem (piem., priekšrocību ierasties vēlāk darbā).
Ņemot vērā to, ka sakarā ar lielo darba apjomu, es regulāri pārstrādāju normālo darba laiku iestādē (40 stundas nedēļā), kā arī nevaru pilnvērtīgi izmantot likumā paredzētās tiesības uz atpūtas laiku, tai skaitā darba specifikas dēļ (dalība dažādās sanāksmēs, darba grupās, u.c.) reti varu izmantot pusdienas pārtraukumus, kā arī to, ka par normālā darba laika pārstrādi (40 stundas nedēļā) es nekad neesmu prasījusi ne virsstundu samaksu, ne papildatvaļinājumu, ne arī brīvdienas, esmu lūgusi manam tiešajam priekšniekam atļaut man izmantot tiesības uz atpūtas laiku man izdevīgā laikā.
Paskaidroju, ka arī turpmāk, saskaņojot ar savu tiešo vadītāju, izmantošu man pienākošos pārstrādāta darba laika un neizmantotā atpūtas laika kompensāciju ar brīvu laiku man izdevīgākajā laikā.
Lai arī plašsaziņas līdzekļu vēlme atmaskot zaglīgas "amatpersonas" ir galvenais mēdiju uzdevums, šajā gadījumā paturu sev tiesības šo neslavu ceļošo publikāciju vērtēt kā tādu, kas tieši ir saistīta ar manu profesionālo darbību, iespējams, nolūkāt ietemēt manu viedokli vai rīcību, un norādu, ka personām, kuras tādā veidā, iespējams, mēģina mani iebiedēt, šantažēt vai ietekmēt, tas ir veltīgs laika un enerģijas patēriņš.
NESAGAIDĪSIET!!!
I.Jurča
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
