Iesaki rakstu: 
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Sākotnēji (pirmajās sēdēs) varētu šķist, ka tāds opozīcijas gājiens neko nemainītu, jo Latvijā atšķirībā no citām valstīm, kur nepieciešamā kvoruma robeža ir lielāka par pusi, Satversmes 23. pants nosaka “Saeimas sēdes var notikt, ja piedalās vismaz puse Saeimas locekļu”, līdz ar to sākumā šāda opozīcijas stratēģija varētu likties bezjēdzīga atšķirībā no tām valstīm, kurās noteikts, ka tad, ja parlamentā nepiedalās 1/3 no deputātiem, parlaments nav rīcībspējīgs un nevienu likumu pieņemt nevar; līdzīgi ir vairumā valstu, kā spilgtākais no piemēriem ir Vācija.
Tomēr, neskatoties uz to, ka esošie likumi Latvijā koalīcijai ļauj ignorēt opozīciju, šāda opozīcijas stratēģija gūtu rezultātu (pārsvaru pār koalīciju) cita pamata - dabisku likumsakarību dēļ. Paskaidrošu, kādēļ tā uzskatu.
Neatkarīgi no tā, kādus likumus nostiprina un sargā pirmsšķietami de iure vienas sabiedrības vairākums (nosacīti tās koalīcija), dabiskie likumi, kas regulē līdzsvaru starp atšķirīgām sabiedrībām, nosaka, ka visai ātri jebkura jauna sabiedrība kas de facto ir atdalījusies no esošās, to skaitā koalīcijas sabiedrība, arī iegūs opozīciju, no kā izriet, ka tad, ja opozīcija nepiedalās koalīcijas procesos, agrāk vai vēlāk arī koalīcijas vienotība izjuks, - sāks dalīties opozīcijā un pozīcijā, un šajā situācijā starp šīm sabiedrībām būs kāršu pārdale, kurā spēcīgāka kļūs tā, kuras organizācija būs labāk disciplinēta.
Ja šo stratēģiju opozīcija realizētu, tad, sagaidot brīdi, kad sāk iekšēji šķelties koalīcijas sabiedrība, opozīcija varētu nobanot jebkuru likumu, ko izvirza nu jau nestabilā koalīcija. Te gan jāmin, ka šo situāciju varētu mainīt prezidents, rosinot Saeimas atlaišanu un kā iemeslu norādot tās rīcībspējas zudumu, kas konkrētā situācijā visdrīzāk nāktu vien par labu sabiedrībai.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
