Kļūdainais “kļūdu labojums” aptieku noteikumos ir lielveikalu un lielo slimnīcu, nevis pacientu interesēs!

Daudzi Pensionāru federācijas biedri, īpaši tie, kas dzīvo ārpus Rīgas, uztraucas par to, kā nokļūt uz aptieku, lai nopirktu zāles. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājas vietniece Dzintra Žilde saka: “Runa ir par noteikumu "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji" projektu 2021-TA-1281, kas 31.01.2022. iesniegts atkārtotai saskaņošanai un kas vairāk “mēra” apdzīvotās vietas pēc to iedzīvotāju skaita, nevis domā par to, vai attiecīgā apvidū vispār ir iespējams nopirkt zāles. 

Šie “jaunie” noteikumi nekādā veidā neaizstāv Latvijas lauku iedzīvotājus un pensionārus. Daudziem lauku iedzīvotājiem ir nopietnas slimības, nav personīgā transporta vai tas ir par dārgu, bērni aizbraukuši uz pilsētām, tāpēc aizbraukt pēc zālēm ar sabiedrisko transportu ir vienīgā iespēja.

Valsts neņem vērā, ka lielākā aptieku apmeklētāju daļa ir pensijas vecuma cilvēki, kuri dzīvo lauku teritorijās, tai skaitā viensētās, uz kurām valsts jau ir slēgusi maršruta autobusus to “neizdevīguma” dēļ vai nodrošina vienu/divus autobusus nedēļā.”

Noteikumi ir rakstīti formāli, bez iedziļināšanās un izpratnes. Latvija nav tikai Rīga un Brīvības iela, kur atrodas Veselības ministrija. Impact 2040 kopā ar biedrību Talented borders apsekoja teritorijas no Alūksnes līdz Daugavpilij un dokumentēja, ka šajā reģionā ir plaši apgabali, kur aptieka atrodas desmitiem kilometru tālu no iedzīvotāju mājām. Ne katram ir auto, ne katram vairs ir pa spēkam braukt ar velosipēdu 20 kilometrus uz aptieku, lai nopirktu zāles. Nevar ignorēt to, ka medikamentu pieejamība ir ikviena Latvijas iedzīvotāja pamattiesība, kuru valstij ir pienākums nodrošināt!

Veselības ministrijas pašreizējā attieksme liecina, ka jauno noteikumu mērķis ir atkal regulēt tirgus pārdali starp aptieku ķēdēm pilsētās, it īpaši lielveikalos un lielajās slimnīcās, nevis izveidot sistēmu, kā nodrošināt medikamentu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Nedrīkst tik svarīgu jautājumu sasaistīt ar iedzīvotāju skaitu, īpaši tāpēc, ka saprotam – statistika nereti ir novecojusi, un patiesībā attiecīgā apdzīvotā vietā nav pat 200 cilvēku. Vai tāpēc viņi vairs nav Latvijas iedzīvotāji? No cilvēktiesību viedokļa pieeja medikamentiem ir cieši saistīta ar vienlīdzības un nediskriminācijas, pārredzamības, līdzdalības un pārskatatbildības principiem (UN Human Rights, Office of the Hight Commissioner), taču šo noteikumu redakcija tiešā veidā apdraud šo iedzīvotāju nākotnes iespējas iegādāties zāles savas dzīvesvietas tuvumā.

Veicot sarunas gan ar Latvijas pensionāriem, gan ar mazapdzīvoto vietu iedzīvotājiem, kā arī veicot izpēti lauku apvidos, organizācijas ir secinājušas, ka grozījumu pieņemšana, kas izmainītu esošos aptieku izvietošanas noteikumus, tikai pasliktinās situāciju medikamentu pieejamības jomā, nevis uzlabos to pieejamību pensionāriem un mazapdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

Tāpēc Latvijas Pensionāru federācija kopā ar citām organizācijām mudina Veselības ministriju rīkoties saprātīgi un neiesniegt “kļūdainu kļūdu labojumu”, bet esošos noteikumus anulēt un izstrādāt zāļu piegādes stratēģiju, kas atbilst visu Latvijas iedzīvotāju interesēm.

Novērtē šo rakstu: