Iesaki rakstu: 
Par klimata jautājumiem vēl ne reizi neesmu izteicies, taču, redzot, cik politizēta šī tēma kļuvusi, kādas ir iespējamās “klimatneitralitātes” sekas un, svarīgākais, kādi argumenti izmantoti, izteikšu dažas, protams, zinātnē balstītas domas.
Pirmkārt, iesaku izlasīt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas zinātņu doktora Ojāra Āboltiņa grāmatu “No leduslaikmeta līdz globālajai sasilšanai”. Ja nav laika vai citu iemeslu dēļ nevarat izlasīt grāmatu, uzrakstīšu galveno secinājumu – cilvēka ietekme uz globālās sasilšanas izraisīšanu ir krietni pārspīlēta! Protams, ietekme uz vidi ir neapstrīdama, piemēram, plastmasas atkritumi ūdenī utml. gadījumos, taču tam nav saistības ar globālo sasilšanu un CO2 izdalīšanu.
Otrkārt, daži fakti, kam vajadzētu mazināt pašreizējā klimata politikā valdošo paniku, - cilvēki regulārus meteoroloģiskus novērojumus veic tikai aptuveni pēdējos divsimt gadus. Pasaule ir krietni senāka, attiecīgi nevar izdarīt secinājumus par tās sasilšanu, balstoties tik īsā laika nogrieznī. Salīdzinājumam – pirms aptuveni 45 miljoniem gadu Zemes virsmas vidējā temperatūra bija 24-28 grādi, taču šobrīd tie ir 14-15. Vai novērojama sasilšana?
Labi, ne viss ir “melns” vai “balts”, jo varētu teikt, ka sasilšana sākās pirms kādiem 20 tūkstošiem gadu, kad 3,5km biezs ledājs, kas klāja Skandināviju un lielāko daļu Latvijas teritorijas, sāka kust, atkāpties, jo cēlās vidējā gaisa temperatūra. Bet cik daudz rūpnīcu, kas kurinātu ogles vai kūdru, TEC, automašīnas, lielpilsētas, lidmašīnas, liellopu fermas, kas izraisa globālo sasilšanu, varētu nosaukt progresīvo aprindu pārstāvji, kas ļoti mīl atsaukties uz šiem argumentiem?
Un vēl – pirms 7000 gadiem vidējā gaisa temperatūra bija par 2,5 grādiem augstāka nekā šobrīd. Nav jēgas turpināt, jo secinājumi ir skaidri, proti, ilgtermiņā zeme atdziest, taču ir dabiski, ka novērojama klimata mainība, periodiski temperatūrai kāpjot, pēc tam atkal krītoties.
Treškārt, tikai nepārzinot šādas elementāras patiesības, var rasties aplamas idejas par cilvēka “ļauno klimata pēdu”, no kā izriet pat tik absurdas idejas, ka jaunajiem pāriem vajadzētu divreiz padomāt pirms otrā bērna dzemdēšanas, jo katrs cilvēks ir slogs planētai. Varbūt Ķīnā un Indijā, kur cilvēki cieš pārapdzīvotības dēļ, šādas idejas būtu pieļaujamas, taču ne Latvijā, kas saskaras ar demogrāfisko krīzi. Protams, radikāls piemērs, taču mani vairāk uztrauc klimatneitralitātes ideju iespaidā veidotā valsts enerģētikas politika jeb t.s. “Zaļais kurss”.
Nolūkā līdz 2030.gadam samazināt CO2 izmešu apjomu par 55% notiek strauja, pāragra atteikšanās no fosilās enerģijas, nezinot, kā to aizvietot. Kūdra, kas ir dabisks, atjaunojams resurss un spētu nodrošināt Latvijas energoneatkarību, atbilstīgi ES direktīvām vairs nav atjaunojams resurss, attiecīgi nevaram būvēt TEC (tā vietā mums ir neskaitāmas mazās, privātās HES, kas sabojājušas 1200km upju ūdensceļu, traucē zivju migrācijai, bet nodrošina tikai 1% saražotās elektroenerģijas).
Lai katlu mājās, kas nodrošina apkuri pilsētām, dedzinātu kūdru, jāpērk izmešu kvotas. ES drīzumā lems, vai pat šķelda atbilst atjaunojamā resursa prasībām, kas atkarīgs no tās ieguves veida. Katrai ES valstij tiek piešķirtas CO2 kvotas, kas katru gadu sarūk, attiecīgi tiek lobēta vēja un saules enerģija, uz ko nevar paļauties, jo, kā zināms, dažkārt iestājas bezvējš un saule naktīs nespīd. Tas nedrīkst būt enerģētiskais pamats. Savukārt sekas izraisa enerģijas krīzi, cenu pieaugumu un nogremdētu tautsaimniecību, jo ierēdņiem svarīga ir klimatneitralitāte, nevis alūksnieša, rēzeknieša vai talsenieka iespējas uz mājas jumta uzstādīt saules paneli, nevis kurināt savā mežā zāģēto malku.
Nav izprotama dažu politiķu atrautība no realitātes, ja tie nesaprot elementāras cilvēku pamatvajadzības. Kāda jēga no viņiem, ja apstiprina visas ES direktīvas? Protams, ne visi. Tāpēc aicinu domāt. Reti kurš to dara.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
