Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Kleptomānijas cēlonis

Arturs Priedītis
20.07.2017.
Komentāri (25)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.

Vispārzināms fakts ir zagšanas grandiozais apjoms. Ja par zagšanu visplašākajā nozīmē saucam jebkuru blēdību ar naudu un mantu, tad zagšanas „statistika” ir galvu reibinoša. Masveida zagšanai ir kleptomānijas simptomi (par kleptomāniju sauc patoloģisku tieksmi zagt). Pie mums zagšana ir izvērtusies psihiskā slimībā. Zagšana visus „brīvvalsts” gadus ir bijusi mediju galvenā tēma. Zagšana nekad nav pierimusi. Gribot negribot tauta visu laiku ir elpojusi varas inteliģences zagšanas indīgos tvaikus.

Tā, piemēram, šajā portālā katru dienu par zagšanu vēsta vidēji četri materiāli. Trijus no tiem sagatavo „Pietiek” žurnālisti, bet vienu materiālu atsūta kāds Latvijas iedzīvotājs, žēlojoties par zagšanu viņa dzīves vidē. Ja zinām, ka „Pietiek” darbojas no 2010.gada, un pieņemam, ka arī 2017.gads ir noslēdzies, tad aizvadītajos astoņos gados ir publicēta informācija par 11 680 zādzībām.

Protams, tas ir bērnišķīgi aptuvens aprēķins. Nereti portāls vienā dienā sabiedrību iepriecina ar daudz lielāku zādzību skaitu un ne tikai četrām. Daudzos tekstos ir runa par vairākām zādzībām un pat zādzību „sērijām”. Turklāt portāls fiziski spēj iepriecināt ar valsts apzadzēju panākumiem Rīgā. Portālā neatspoguļojas provinces zagļu panākumi, kā arī mūsu „biznesmeņu” saldkaisle pēc iespējas vairāk apkrāpt vienam otru. Droši var teikt, ka gadā (365 x 4=1460) ir krietni lielāka zagšanas raža nekā tik tikko veiktajā aprēķinā. LR gadā nav tikai 1460 zādzību, bet noteikti ir ievērojami vairāk zādzību. Pirms nesenajām pašvaldību vēlēšanām, kad zagļu slavēšana medijos ietilpa pirmsvēlēšanu aģitācijā, koši atklājās zagšanas pamatīgais vēriens ne tikai „20%” kontrolētās galvaspilsētas pašvaldībā, bet arī provinces pašvaldībās.

Katrai sociālai parādībai ir cēlonis. Tas var sastāvēt no vairākiem faktoriem – apstākļiem, kuri cēloniski iedarbojās uz parādību. Cēlonis ir gan labām parādībām, gan sliktām parādībām.

Masveida grandiozajai zagšanai neapšaubāmi arī ir cēlonis. Turklāt tas katrā ziņā ir grandiozs cēlonis. Grandiozais cēlonis sakņojās grandiozi vērienīgā augsnē. Citādāk nevar būt. Grandiozai parādībai nevar būt seklā augsnē uzdīdzis cēlonis. Grandiozai parādībai ir adekvāts cēlonis; proti, cēlonis ir tikpat grandiozs, cik grandiozas ir tā sekas.

Saprotams, sociālās parādības cēlonis ir jāmeklē cilvēkos – sociālā grupā, sociālā slānī, sociālā šķirā. Masveida sociālās parādības cēlonis ir jāmeklē tautā. Masveida sociālās parādības cēlonis principā var būt tikai tautā. Citur nevar būt. Tauta ir visgrandiozākā sociālā formācija, kura ir placdarms jebkurai apjomīgai etniski kolektīvai izpausmei. Naivi un aplami ir masveida sociālās parādības skatīt atrauti no tautas.

Un tāpēc ir jādara, lūk, kas. Masveida grandiozās sociālās parādības (respektīvi, zagšanas) cēloni nākas meklēt tautas visgrandiozākajā atribūtā – tautas psiholoģijā. Tautas būtība visgrandiozāk atspoguļojas tautas psiholoģijā, kas ir attiecīgā etnosa garīgais Visums. Vēl atļauts teikt – universs.

Noskaidrot masveida zagšanas cēloni tiešā veidā nav iespējams. Tiešā veidā nevaram iegūt objektīvas ziņas par tautas psiholoģijā sastopamo attieksmi pret zagšanu. Socioloģiskās metodes ir bezspēcīgas. Nav iespējams, piemēram, organizēt aptauju, uzdodot jautājumus „Vai jums patīk zagt?”, „Vai jūs zogat?”, „Vai jūs atbalstāt zagļus?”. Tāpat nevar cilvēkiem jautāt „Vai jums patīk dzīvot kriminālā valstī?”, „Vai jums nav kauna par valstī pastāvošo noziegumu brīvību?”. Pats par sevi ir saprotams, ka uz psiholoģiski neloģiskiem un morāli provokatīviem jautājumiem atbildes nevar būt. Labākajā gadījumā cilvēks klusi novērsīsies no sociologa. Sliktākajā gadījumā sociologu nolamās vai piedraudēs viņam „sadot pa purnu”.

Par tautas attieksmi pret zagšanu var uzzināt netiešā veidā. Šajā gadījumā socioloģiskās metodes ir noderīgas. Tā tas ir arī mūsdienu Latvijā. Netiešā veidā varam uzzināt masu zagšanas cēloni.

Masu zagšanas cēloni netiešā veidā izskaidro viena socioloģiskā aptauja. Nesen par tās rezultātiem žurnālisti informēja sabiedrību ar virsrakstu „Latvijas iedzīvotāji vairāk satraucas par naudu, nevis morāli”.

SKDS pētījumu aģentūra no 2000.gada regulāri 1000 iedzīvotājiem uzdod vienu un to pašu jautājumu. Aģentūras priekšnieks Arnis Kaktiņs par jaunākajiem rezultātiem atbildē uz jautājumu internetā 2017.gada 19.jūnijā rezumē: „Jautājumā, kas svarīgāks: nauda vai morāle, gada laikā izmaiņu nav: ar 4 : 1 atkal uzvar nauda!”

Izrādās, 81% no aptaujātajiem dzīvē par svarīgāko uzskata nevis morāli, bet naudu. Tikai 18% priekšroku dod morālei, bet 1% vispār nevar atbildēt uz doto jautājumu. Kaktiņa kunga publikācijā par SKDS pētījumu rezultātiem 2000.-2016.g. naudas fanu vismazākais apjoms ir 74% (2000., 2001., 2007.g.), vislielākais – 85% (2009.g.). Atkārtojam: 2017.gadā ir 81%.

Aptaujā ir viena interesanta nianse. Aģentūras (arī žurnālistu) pozīcija ir nepārprotama. Aģentūras priekšnieks šo pozīciju formulē skaidri un gaiši: „..Kas svarīgāks: nauda vai morāle.” Taču aptaujā jautājums tā neskan. Aptaujā netiek tieši jautāts, kas cilvēkam ir svarīgāks – nauda vai morāle.

Tas ir saprotams. Sociologi nevar uzdot jautājumu „Kas jums dzīvē ir svarīgāks – nauda vai morāle?”. Mūsu ļaudis vēl nav morāli un prāta ziņā tik zemu nolaidušies, lai nesaprastu un nedusmotos par tāda jautājuma netaktiskumu. Mūsu ļaužu nomācošam vairākumam dzīves galvenā vērtība ir nauda, taču tieši un atklāti viņi diezin vai gribēs par to svešiem cilvēkiem atzīties. Ļaužu apziņā noteikti ir saglabājusies cilvēces sensenā (arī bībeliskā) atskārsme, ka ne pati nauda ir ļaunums, bet mīlestība uz naudu ir ļaunums, un par to ir jākaunas.

SKDS jautājums skan šādi: „Lūdzu, atzīmējiet, kādas problēmas – ekonomiskās vai morālās – Latvijas sabiedrībā pēc Jūsu domām būtu jārisina pirmām kārtām?” Interesantā nianse ir šis jautājums. Tas atklāj ļoti rūgtu patiesību vairākos aspektos.

Drīkstam secināt ļaužu vairākuma nevēlēšanos likvidēt kriminālo dzīves kārtību, noziegumu brīvību, kleptomāniju, kas pirmkārt un galvenokārt ir morālās problēmas, bet nevis ekonomiskās problēmas. Kriminālās valsts, noziegumu brīvības, kleptomānijas pamatā ir ļoti zemais morālais līmenis, bet nevis kroplais ekonomiskais līmenis.

SKDS pētījumā atbilde par naudas vai morāles prioritāti ir netieša. Taču tas nenozīmē, ka pašlaik 81% visvairāk neciena naudu un mēs nedrīkstam uzticēties šim etniski apkaunojošajam pētījuma rezultātam. Drīkstam! Noteikti drīkstam uzticēties!

Drīkstam uzticēties tāpēc, ka SKDS pētījumā formulētais jautājums sniedz tiešu atbildi par 81% vispārējo materiālistisko pasaules uzskatu – apziņas traumatismu. Uzskats par nepieciešamību vispirms risināt ekonomiskās problēmas ir tipiski materiālistisks pasaules uzskats. Ja vēlaties, arī marksistisks pasaules uzskats, cilvēku esamībā priekšroku dodot ražošanai, ražošanas attiecībām, ražošanas organizācijai utt.

Materiālistiskajā pasaules uzskatā nauda ir galvenais. Morālei ir otršķirīga jēga. Tas ir vispārzināms. Materiālistiskajā pasaules uzskatā laba ekonomika nodrošinās labu morāli, bet nevis otrādi. T.s. materiālisti par to ir svēti pārliecināti. Viņu pārliecībā morālajām vērtībām dzīvē nav metafiziska sūtība. Filosofijas valodā materiālisms skan šādi: apziņa (t.sk.morāle) ir sekundāra, bet matērija (t.sk.ekonomika) ir primāra.

Aizvadīto gadu procentuālā līkne 74%-85% un šī gada 81% netieši atklāj „brīvvalsts” izglītības robus. Pēcpadomju izglītība acīmredzot gandrīz nemaz nav pārvarējusi marksisma-ļeņinisma dialektiskā materiālisma iedvesto idejisko vienpusību cilvēku pasaules uzskatā. Vaina par vienpusīgo pasaules uzskatu jāuzņemas mācību spēkiem. Domājams, kāda daļa no viņiem paši mēdz būt naudas vergi*. Tādi pedagoģiskie kadri var vienīgi slavēt un popularizēt sociālās stratifikācijas primitīvākās formas naudu, mantu, amatu, varu, prestīžu. Viņu retorikā nauda ir varenāka par laimi.

Masveidīgās zagšanas cēlonis ir latviešu tautā dominējošais materiālistiskais pasaules uzskats, tā determinētais (cēloniski nosacītais) vispārējais morālais līmenis un materiālistisko stereotipu lielā popularitāte. Pēc pārsteidzošā 81% citu secinājumu nevar būt.

Pie mums lielākā nelaime nav „klasiskā” zagšana – ģenētiski determinēta noziedzība. „Klasiskā” zagšana eksistē. Policija ķer un noķer daudzus „klasiskos” zagļus. Tiesa viņiem piespriež sodu. Viņi nonāk cietumā.

Pie mums lielākā nelaime ir it kā normālu un it kā labu cilvēku zagšana un uz viņiem attiecinātā noziegumu brīvība. Mūsu lielākie zagļi nav ģenētiski determinēti noziedznieki. Mūsu lielākie zagļi ir cilvēki ar augstāko izglītību, maģistra vai zinātņu doktora grādu. Pie mums starp lielākajiem zagļiem mēdz būt profesori un akadēmiķi. Mūsu lielākie zagļi ir valsts augstas amatpersonas - parlamenta deputāti, prezidenti, ministri, rektori, specdienestu priekšniecība. Lielākie zagļi sastopami t.s. radošajā inteliģencē.

Kāpēc „Pietiek” visraženākais autors ir anonīmais „Pietiek lasītājs”? Kāpēc cilvēki baidās norādīt savu vārdu un uzvārdu? Kāpēc cilvēki baidās būt patiesības paudēji? Kāpēc patiesības paušana nav cienījama rīcība? Kāpēc tautā nevalda patiesības dievs un patiesības kults? Kāpēc valda negodīguma pūķis un negodīguma kults?

Šausmīgi ir tas, ka zagšanai ir kolektīvs atbalsts. Tas reizē ir kriminālās valsts un noziegumu brīvības kolektīvais atbalsts. Zagšanas atbalstīšana ir masveidīga rīcība. Patiesības paudējs paliek viens pats. Viņš nevar rēķināties ar kolektīvo atbalstu. Daudzi varbūt klusu priecājās par zagļu atmaskošanu, taču no viņu klusā prieka nav nekāda sociālā labuma. Cita lieta būtu, ja patiesības paudējus visi atklāti atbalstītu un neļautu ar viņiem izrēķināties. Bet tas nenotiek. Zagļiem viegli izdodās izrēķināties ar viņu noziegumu atmaskotājiem. Tāpēc visraženākais autors ir anonīmais „Pietiek lasītājs”.

*2004.gadā pametu darbu „Turībā” un aizbēgu no dekāna Pētersona nepārtrauktās reti aprobežotās muldēšanas par naudas galveno lomu cilvēku dzīvē, aicinot mūs, pasniedzējus, studentiem iemācīt pelnīt naudu. Vairāk neko nevajagot. Vajagot vienīgi iemācīt pelnīt naudu. Tiesa, neaizbēgu tikai viena nekaunīga muļķa dēļ. Minētajā privātajā izglītības biznesa firmā tolaik diemžēl auditorijā dominēja jaunieši, kuriem interesēja tikai „naudas taisīšana” un kuri no pasniedzēja gaidīja vienīgi pamācības, kā „taisīt naudu”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...