Klausa Iļjiča Švāba liktenīgā kļūda

Kas ir noticis?

Pirmkārt, Davosas forums un slavenā Putina runa, kurā viņš skaidri pasaka, ka viņam ir savs redzējums uz jauno pasaules iekārtojumu. Tas nozīmē, ka Krievija un tās satelīti Lielā Restarta programmā nepiedalīsies. Tas automātiski nozīmē arī spriedzes palielināšanos ap Krievijas teritoriju, jo korpokrātu plāni par Krievijas kontrolēšanu nav mainījušies.

Tā kā arī Ķīna nedomā kopēt Švāba izstrādāto konceptu, bet ir izvēlējusies savu, tīri aziātisku ceļu, tad Lielā Restarta komandai nāksies rēķināties ar divu labi bruņotu lielvaru viedokli. Savukārt ģenerāļa Švāba un Baidena rīcībā ir tikai demotivēts, no paša bezjēdzības noguris NATO - vēl varens, bet lejupejošs un kodolkonfrontācijām nederīgs.

Otrkārt, iezagusies kļūda, kas marksisma un trockisma teoriju zinātājam nav pieļaujama. Ir zināms, ka neviena galmā izdomāta revolūcija, kas nebalstās uz masām un reālo situāciju, nekad nav uzvarējusi. Megabagātie korpokrāti ir sagatavojuši revolūciju, bet viņu revolucionārās masas sēž tipveida mājokļos un plāno, kā tikt ārā un ietriekt leduscirtni teorētiķu pakaušos kā kādreiz Meksikā. Švāba komanda šādu atbalstu masās meklē un atrod dieva dotās Grietas fanu pulkā, kas šobrīd brien kupenas, reflektējot par globālo sasilšanu un nelieti cilvēku - biosfēras pieelpotāju. Tunberga neapšaubāmi ir Lielā Restarta bosu kreatūra, no tās pašas vietas kājas aug arī pašmāju kretīniem, kas pa stūriem lipina zaļos plakātus no sērijas “Neapēd planētu”.

Pieņemu, ka Švābs paļaujas nevis uz masām, bet gan armiju un policiju, ko kontrolē korpokrātu iebarotās vai iebaidītās nacionalās valdības, bet turēt zem stobra plašas masas ir gan grūti, gan bīstami, gan arī īslaicīgi. Šādi sistēma degradē vienas paaudzes laikā.

Problēma ir faktā, ka kolektīvais Švābs nav ņēmis vērā masu noskaņojumu - tām nav nekādas vēlmes atstāt un brīvprātīgi nodot trockistu sazvērniekiem savas tiesības un brīvības, kas gadsimtos izkarotas ar asinīm. Tieši pretēji, cilvēki ir sajutuši draudus brīvībām no savu “nominālo”, korpokrātu “Politbiroja” korumpēto un kontrolēto valdību puses. Tāpēc arī vērojama strauja konservatīvo un dažāda ranga “populistu” un “nacionālistu” partiju popularitātes pieaugums, kas daudzviet jau apdraud neoliberālo “establišmentu”. Šo tendenču likumsakarīga attīstība novestu pie nacionālu valstu suverenitātes atjaunošanās, kas Švāba “Politbiroja “ plānos noteikti neietilpst.

Tāpēc cilvēku demokrātisko izvēli vajag iegrožot - nekas tam nekalpo labāk par “epidēmiju” un bailēm. Acīmredzot scenāriji būs dažādi, pēc Davosas foruma būs vērojama dažāda situācijas attīstība dažādos reģionos. Noteicošais šeit būs valstu ekonomiskā un ģeopolitiskā jauda.

Trešā konceptuālā kļūda ir pieņēmumā, ka par miljardiem var nopirkt visas valdības. Daudz kur ir vēsturiski noformējušās nacionālās finanšu un rūpnieciskās elites, kuras labi apzinās, ka nav slikti pasildīt rociņas pie kliņģeru lietus, bet stūri globālistiem atdot netaisas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka labi zina, ka globālā finanšu krīze arī nogāzīs no pjedestāla pasaules valūtu – dolāru. Kas gadiem ir bijis ideāls šantāžas un ietekmēšanas līdzeklis (Swift, pasaules naftas tirdzniecība, FRS utt.).

Kāpēc elites nevēlas atdot varu digitālo korpokrātu un transhumānistu bandai? Tāpēc, ka neatkarīgs vidusslānis nav paredzēts un mākslīgā intelekta algoritmi dresēs viņus gluži kā parastus birģerus. Katrā ziņā atliek rūpīgi vērot tuvākā laika notikumus, lai saprastu, kurš sāks droši iziet no lokdauna un dzīvot savu dzīvi. Tas arī būs signals par neatkarību un nepakļaušanos. Pat tāds amerikāņu reģionālais kājslauķis kā Polija izrāda vēlmi ātrāk tikt ārā no lokdauna un sākt strauji pārkārtoties.

No šī punkta raugoties, cerību nav Baltijai, Moldovai un Ukrainai, jo nekāda elite šeit saformēties nav paspējusi, valstis pārvalda atomizētas kaitnieku un zagļu bandas, kuras atšķirībā no Polijas nevar nosaukt pat par politiskajiem pigmejiem, maksimums par politisko pelējumu. Augšminētās valstis ir 100% atkarībā no Demokrātu partijas sponsoriem, tiem pašiem finanšu korpokrātiem un FAGMAs. Tur izglābšanās ir pašu slīcēju rokās, jo vietējā vara ir pārāk aprobežota, lai saprastu, ka ar izdabāšanu un aklu paklausību tikai turpina rakt sev kapu. Vienīgi koordinētas un straujas konservatīvās opozīcijas un tautas akcijas spētu ko mainīt un izglābt valsti. Pārkārtoties nāksies jebkurā gadījumā, process būs sāpīgs, tikai vienā gadījumā ir iespējams atjaunot suverenitāti, bet otrā – pazaudēt pilnīgi visu un pazust kā tautai tuvākajās pāris desmitgadēs.

Valstis, kuras vada valstsvīri, to jau sen ir sapratušas, to think tanki domā, raksta projektus, modelē, un ārlietu resursi darbojas pilnā sparā. Tur, kur valstvīri pat tuvu nav atradušies, nosoda Baltkrievijas valdību un izsaka līdzjūtību nemirstīgajam Kaščejam Navaļnijam un Skripaļam.

Ir netiešas liecības par to, ka tieši šobrīd pasaule tiek dalīta pa ietekmes un valūtu zonām, jaunā Jalta nav aiz kalniem. Pagrūti iedomāties, kā tas tiks noformēts un pēc kā izskatīsies. Bet pieņemu, ka viss nenotiks tik strauji, lai nevarētu paspēt uzvilkt gumijas zābakus un aizbrist uz Baltkrieviju, kas ir teritorija, kas Švābam Iļjičam jau iedevusi kurvīti un sildās krievu “Topoļu” ēnā. Ja vien tas būs nepieciešams un Ķīnas-Krievijas bloka rokās netiks atdota visa Austrumeiropa.

Tiem, kuriem LTV1 vēl nav paralizējusi smadzeņu centrus, būs derīgi pameklēt saites uz paredzamo dalījumu valūtas zonās, kas visticamāk realizēsies, ja uzvarēs oligarhāta “rūpnieku” spārns. Kā zināms, pašpietiekama ekonomika var pastāvēt ar 200 000 000 lielu patērētāju skaitu. Ar ko sadarbosies Latvija? To varam izlemt arī mēs!

Novērtē šo rakstu: