Iesaki rakstu: 
10 000 eiro jaundibinātajai Einara Repšes partijai Latvijas attīstībai februārī ziedojis vairāku Gunāra Ķirsona uzņēmumu menedžeris, citādi mazpazīstams uzņēmējs Jurģis Ugors, liecina publiski pieejamie dati. Pats Ķirsons, lai gan 2010. gadā bija aktīvi iesaistījies Andra Šķēles un Aināra Šlesera neveiksmīgajā kopprojektā Par labu Latviju, pats oficiāli partijām nav ziedojis kopš 2006. gada.
Šis 10 000 eiro ziedojums Latvijas attīstībai veikts 3. februārī, rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāze. Ugors ieņem vai nesenā pagātnē ir ieņēmis amatus dažādos Ķirsonam piederošos uzņēmumos, bet viņa paša Cēsīs reģistrēta firma Correctus vismaz saskaņā ar Lursoft pieejamajiem datiem par 2012. gadu vērienīgu uzņēmējdarbību nav veikusi. Senāk, 2006. gadā, kad Ķirsons veica vairākus ziedojumus partijām, daļa no tiem tika oficiāli ziedoti caur ģimenes locekļiem.
Ugors pašlaik ir valdes loceklis Gunāra Ķirsona AS LIDO piederošajai sabiedriskās ēdināšanas firmai Lido Domina. Tāpat Ugors pagājušajā gadā iecelts par prokūristu SIA K.E. Serviss, kas pieder Ķirsona meitai Evijai Ķirsonei un kurā pats Ķirsons ir vienīgais valdes loceklis. Līdz pērnajai vasarai Ugors arī ieņēmis prokūrista amatu citā Ķirsonam daļēji piederošā uzņēmumā SIA MC HORECA HOLDING, rāda Lursoft dati.
Bez šiem ar Ķirsona biznesu saistītajiem 10 000 eiro Latvijas attīstība kopš dibināšanas, kas notika gadu mijā, ziedojumos saņēmusi vēl 62 000 eiro. 14 000 eiro ziedojis Ventspils tranzītbiznesa miljonārs Olafs Berķis, vēl 14 000 eiro – Berķa bērnu draugs un “protežē” Ventspils uzņēmumu pārvaldē Edgars Čeporjus. Vēl pa 14 000 eiro noziedojuši mežistrādes firmas Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns un reklāmists Ainārs Ščipčinskis, kurš veidojis kampaņas Vienotībai un basketbola klubam VEF.
Pietiek jau rakstījis, ka biedrība, uz kuras bāzes tika nodibināta partija, pirmajā savas darbības gadā ziedojumos saņēma 197 000 latu. Biedrības Latvijas attīstībai, kas neilgi pirms partijas dibināšanas tika pārdēvēta par Latvijas nākotnes forumu, finanšu pārskats par 2013. gadu vēl nav pieejams.
Vairāk nekā pusi no 2012. gadā saņemtajiem ziedojumiem - 100 000 latu - biedrībai ziedojusi baņķiera un Repšes biznesa partnera Valērija Belokoņa AS Baltic International Bank. Otrs Latvijas attīstībai lielākais ziedotājs bijusi SIA Norma-S, kas nodarbojas ar ūdensapgādes sistēmu būvniecību un bieži piedalās valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos; tās līdzīpašnieks Oskars Suveizda iepriekš dāsni ziedojis ZZS - 2010. un 2011. gadā kopumā 20 000 latu. Norma-S iepriekš ieguvusi miljonu vērtus pasūtījumus Vides ministrijas iepirkumos, kad to vadīja ZZS ministri.
15 000 latu Repšes biedrībai 2012. gadā ziedojusi vēl viena ar līdzšinējiem ZZS sponsoriem saistīta firma - ar naftas produktu tranzītu pelnošā SIA Naftimpeks, kas pieder Raimondam Kisielam un Armandam Sadauskim. Kisielu ģimene iepriekš ziedojusi gan Jaunajam laikam, ZZS un Latvijas Zaļajai partijai, gan tādām bijušo gadu varas partijām kā Tautas partija, LPP un Latvijas ceļš. Šīm pašām varas partijām, kā arī Vienotībai iepriekš ziedojis arī Sadauskis.
Vēl 20 000 latu Repšes biedrībai 2012. gadā ziedojuši kādreizējie Jaunā laika sponsori brāļi Uldis un Jānis Mierkalni caur sev piederošo mežizstrādes firmu SIA Pata AB. Uldis Mierkalns tāpat kā Belokoņs ir arī viens no biedrības dibinātājiem. 15 000 latu biedrībai ziedojusi SIA Retex būve, kas pieder miljonāra Aināra Pauniņa būvfirmai Re&Re. Vienīgā fiziskā persona, kas 2012. gadā ziedojusi biedrībai Latvijas attīstībai, ir zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kurš atvēlējis 17 000 latu. Viņš savulaik kopā ar bijušo Tautas partijas un vēlāk Vienotības ministru Aigaru Štokenbergu bija vēl kādā biedrībā, kas pārtapa partijā Sabiedrība citai politikai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
